S\u0101ksim ar to, ka jebkur\u0101 sporta veid\u0101 ir j\u0101iesild\u0101s.T\u0101pat k\u0101 ir j\u0101uzsilda panna pirms cep\u0161anas, tas pats j\u0101dara ar\u012b ar \u0137ermeni. Iesild\u012b\u0161an\u0101s tehnikai der\u0113s k\u0101ju izstaip\u012b\u0161ana, pal\u0113cieni, roku v\u0113zieni un gurnu ap\u013co\u0161ana. Kad \u0137ermenis iee\u013cots, var doties skr\u0113jien\u0101.<\/p>\n
Lai noskrietu p\u0113c iesp\u0113jas vair\u0101k un pat\u012bkam\u0101k, skr\u0113j\u0113jam ir j\u0101atrod savs elpo\u0161anas ritms, s\u0101c ar ieelpu caur degunu un izelpu caur muti. V\u0113l elpo\u0161anu var kontrol\u0113t ar skait\u012b\u0161anu, respekt\u012bvi, uz \u010detriem sirdspukstiem viena ieelpa un t\u0101 pat ar izelpu. Ja izdodas, tad elpo\u0161ana b\u016bs ritmiska un pilnv\u0113rt\u012bga. Skrienot ir nepiecie\u0161ams kontrol\u0113t savu pulsu – tam nevajadz\u0113tu b\u016bt liel\u0101kam par 120 sitieniem min\u016bt\u0113. Ja \u0161\u012b robe\u017ea ir sasniegta un s\u0101k tr\u016bkt elpas, tad lab\u0101k p\u0101rtraukt aktivit\u0101tes.<\/p>\n
Skr\u0113j\u0113ji bie\u017ei sastopas ar s\u0101p\u0113m s\u0101nos. Ja skrienot j\u016btamas duro\u0161as s\u0101pes s\u0101n\u0101, t\u0101 ir viena no paz\u012bm\u0113m, ka organisms ir maz tren\u0113ts un cilv\u0113ks skrienot ir p\u0101rv\u0113rt\u0113jis savas sp\u0113jas, p\u0101r\u0101k k\u0101pinot slodzi. Tas ir sign\u0101ls – ne tik strauji, j\u0101maina ritms.<\/p>\n
Sprie\u017eot par pareizu un v\u0113lamu skr\u0113j\u0113ja st\u0101ju, kategoriski ir j\u0101saka “n\u0113” izliektai \u0137erme\u0146a aug\u0161ada\u013cai, t\u0101 viet\u0101 skr\u0113j\u0113jam ir j\u0101iev\u0113ro vertik\u0101la st\u0101ja.<\/p>\n
Skr\u0113jiena laik\u0101 svar\u012bgi ir ieklaus\u012bties sav\u0101 \u0137ermen\u012b, lai adapt\u0113tu to izv\u0113l\u0113tajai distance un noskrietu v\u0113lamo. Lai izvair\u012btos no mikrotraum\u0101m un fini\u0161\u0113jot g\u016btu maksim\u0101lu prieku un gandar\u012bjumu, galvenais ir nep\u0101rfors\u0113t,\u00a0 P\u0113c skr\u0113jiena svar\u012bga ir atsild\u012b\u0161an\u0101s, k\u0101ju staip\u012b\u0161ana.<\/p>\n
P\u0113das ir vien\u012bgais kontakts starp skr\u0113j\u0113ju un zemi, t\u0101p\u0113c skr\u0113j\u0113ji nedr\u012bkst aizmirst par to lutin\u0101\u0161anu. Vienk\u0101r\u0161\u0101kais veids, k\u0101 to izdar\u012bt m\u0101jas apst\u0101k\u013cos ir \u0146emt pal\u012bg\u0101 bumbi\u0146u (tenisa, lakrosa vai golfa). Ap\u013cojot p\u0113du pa t\u0101s virsmu, izdosies sniegt p\u0113d\u0101m pien\u0101c\u012bgu relaks\u0101ciju. Vairums profesion\u0101\u013cu \u0161\u0101da veida mas\u0101\u017eu iesaka veikt gan no r\u012bta, gan vakar\u0101 ik pa 30 sekund\u0113m katrai p\u0113dai.<\/p>\n
Ar mas\u0101\u017eu vien nepietiek, p\u0113d\u0101m, kas ir skrie\u0161anas dzin\u0113js, ir j\u0101nodro\u0161ina lab\u0101kais – pareizi sporta apavi. Vislab\u0101k ieg\u0101d\u0101ties skrie\u0161anai paredz\u0113tos apavus – tie ir piem\u0113roti atbilsto\u0161\u0101m slodz\u0113m un ietver daudzveid\u012bgas tehnolo\u0123ijas, kas mazina trieciena ietekmi. Veikalu pied\u0101v\u0101jums ir pla\u0161s, t\u0101p\u0113c pirms izv\u0113lies skrie\u0161anas apavus, ir j\u0101apzin\u0101s, kur b\u016bs tavs mar\u0161ruts. Vai t\u0101 b\u016bs asfalt\u0113ta \u0161oseja, vai me\u017ea ce\u013c\u0161, vai ar\u012b m\u0101ksl\u012bg\u0101 seguma stadiona trase. Skrie\u0161anas apavu ra\u017eot\u0101ju, tirgot\u0101ju un skrie\u0161anas entuziastu galvenais m\u0113r\u0137is ir kop\u012bgs \u2013 notur\u0113t skr\u0113j\u0113ju tras\u0113 p\u0113c iesp\u0113jas kvalitat\u012bv\u0101k un ilg\u0101k, t\u0101p\u0113c apavu ieg\u0101dei izv\u0113lies specializ\u0113tos veikalus, kuros vari sa\u0146emt ar\u012b nepiecie\u0161amo konsult\u0101ciju.\u00a0<\/p>\n
Dro\u0161a skrie\u0161ana ir ne tikai pareizi skriet vai elpot, t\u0101 ir ar\u012b sava temp\u013ca baro\u0161ana. \u0136ermeni ir j\u0101dzirda, jo sv\u012bstot organisms zaud\u0113 ne tika \u0161\u0137idrumu, bet ar\u012b s\u0101\u013cus – n\u0101triju, k\u0101liju. T\u0101p\u0113c sirds asinvadu darb\u012bbai pie papildus sv\u012b\u0161anas ir nepiecie\u0161ams izdzert vair\u0101k \u016bdens, nek\u0101 dien\u0101s bez fizisk\u0101s aktivit\u0101tes.<\/p>\n
Tiem skr\u0113j\u0113jiem, kuri v\u0113las izjust saldu sacens\u012bbu gar\u0161u un b\u016bt starp vienu no t\u016bksto\u0161iem skr\u0113j\u0113jiem, kas nepaciet\u012bgi d\u012bd\u0101s<\/em> pie starta l\u012bnijas, noteikti ir j\u0101izm\u0113\u0123ina sevi distanc\u0113s, ko \u0161ogad pied\u0101v\u0101 We Run Riga maratons. 10. septembr\u012b visiem b\u016bs iesp\u0113ja pieveikt 5km distanci, savuk\u0101rt 11. septembr\u012b tiks dots starts pas\u0101kuma klasiskajai distancei – 10km, k\u0101 ar\u012b tiks dots starts b\u0113rnu skr\u0113jieniem. J\u0101piez\u012bm\u0113, ka \u0161\u012b gada We Run Riga (Nike Riga Run) skr\u0113jiens b\u016bs \u012bpa\u0161i noz\u012bm\u012bgs, jo \u0161is b\u016bs p\u0113d\u0113jais gads, kad skr\u0113jiens norisin\u0101sies Me\u017eapark\u0101. K\u0101 ierasts, We Run Riga skriet grib\u0113t\u0101ji neizpaliek bez grupu treni\u0146iem. Sagatavoties skr\u0113jienam ir iesp\u0113jams bezmaksas br\u012bvdabas treni\u0146os kop\u0101 ar Nike+ Run Club. \u0160ogad treni\u0146i Uzvaras park\u0101 norit pirmdien\u0101s, plkst. 19:00, savuk\u0101rt Me\u017eapark\u0101, ar\u012b plkst. 19:00 – otrdien\u0101s un ceturtdien\u0101s. Padomi dro\u0161ai skrie\u0161anai pils\u0113t\u0101:<\/p>\n
<\/strong><\/p>\n\n
![\"\"](\"http:\/\/sportlandmagazine.com\/lat\/wp-content\/uploads\/2016\/08\/800x400pix_Majaslapai7.jpg\")
<\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"