{"id":1806,"date":"2015-05-01T12:54:25","date_gmt":"2015-05-01T09:54:25","guid":{"rendered":"http:\/\/spomag-lv.localhost\/?p=1806"},"modified":"2015-05-24T18:49:26","modified_gmt":"2015-05-24T15:49:26","slug":"eiropas-cempionati-basketbola-38-soli-lidz-rigai","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/sportland.lv\/magazine\/eiropas-cempionati-basketbola-38-soli-lidz-rigai\/","title":{"rendered":"Eiropas \u010dempion\u0101ti basketbol\u0101: 38 so\u013ci l\u012bdz R\u012bgai"},"content":{"rendered":"<p>SOK neiebilda, ta\u010du ieteica basketbolistiem iepriek\u0161 sar\u012bkot lielas starptautiskas\u00a0 sacens\u012bbas, lai praks\u0113 p\u0101rbaud\u012btu, cik vien\u0101di da\u017e\u0101d\u0101s valst\u012bs tiek trakt\u0113ti\u00a0 noteikumi, cik lielu publikas interesi piesaista starptautiskas sp\u0113les utt. FIBA r\u012bkoj\u0101s un 1935. gada maij\u0101 \u017den\u0113v\u0101 sar\u012bkoja Eiropas \u010dempion\u0101tu.<!--more-->T\u0101 tika iedibin\u0101ta trad\u012bcija reizi divos gados kop\u0101 pulc\u0113t Vec\u0101s pasaules lab\u0101kos basketbolistus &#8211; \u0161\u012b trad\u012bcija l\u012bdz \u0161im p\u0101rtr\u016bkusi tikai Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101. Aizvad\u012btajos 80 gados notiku\u0161i 38 turn\u012bri, kuru laik\u0101 tapu\u0161i ar\u012b daudzi spo\u017ei ieraksti Latvijas basketbola v\u0113stures lappuses. P\u0101r\u0161\u0137irst\u012bsim, piest\u0101jot interesant\u0101kaj\u0101s viet\u0101s!<\/p>\n<p><strong>1. pietura: triumfs \u017den\u0113v\u0101<\/strong><\/p>\n<p>Divdesmito gadu s\u0101kum\u0101 R\u012bgas skol\u0113niem un studentiem basketbola noteikumus un pa\u0146\u0113mienus ier\u0101d\u012bja amerik\u0101\u0146i no Jauno v\u012brie\u0161u krist\u012bg\u0101s asoci\u0101cijas (YMCA), un\u00a0 latvie\u0161i dr\u012bz vien s\u0101ka mekl\u0113t iesp\u0113jas sam\u0113roties meistar\u012bb\u0101 ar \u0101rzemniekiem.1924. gada 28. apr\u012bl\u012b Tallin\u0101 notikus\u012b sp\u0113le starp Igaunijas un Latvijas valstsvien\u012bb\u0101m (20:16 latvie\u0161u lab\u0101) tiek uzskat\u012bta par pirmaj\u0101m starpvalstu\u00a0 sac\u012bkst\u0113m Eirop\u0101.<\/p>\n<p>P\u0113c tam regul\u0101ri tika sp\u0113l\u0113ts ar Igaunijas komandu un reiz\u0113m ar\u012b lietuvie\u0161iem. Savuk\u0101rt tr\u012bsdesmito gadu pirmaj\u0101 pus\u0113 Universit\u0101tes sports vair\u0101kk\u0101rt\u00a0 veica veiksm\u012bgas turnejas (toreiz teica: sirojumus) pa Rietumeiropu. Pozit\u012bv\u0101 pieredze stiprin\u0101ja Latvijas Basketbola savien\u012bbas vad\u012bt\u0101ju p\u0101rliec\u012bbu: pirmaj\u0101 Eiropas \u010dempion\u0101t\u0101 j\u0101piedal\u0101s ar\u012b Latvijai!<\/p>\n<p>Turn\u012brs \u017den\u0113vas Palais d\u2019Expositions (2000 s\u0113dvietu un apm\u0113ram 3000 st\u0101vvietu) risin\u0101j\u0101s no 2. l\u012bdz 4. Maijam, un taj\u0101 piedal\u012bj\u0101s desmit valstu komandas. Latvijas deleg\u0101ciju vad\u012bt\u0101ji Valdem\u0101rs Baumanis un Rihards Dek\u0161enieks vilciena tre\u0161\u0101s klases vagonos uz \u0160veici aizveda desmit basketbolistu, no kuriem sp\u0113l\u0113s piedal\u012bj\u0101s asto\u0146i. Pirmaj\u0101 sp\u0113\u013cu dien\u0101 latvie\u0161i ar 46:12 sagr\u0101va Ung\u0101rijas izlasi (komandas kapteinim R\u016bdolfam Jurci\u0146am 23 punkti). Pusfin\u0101l\u0101 ar \u0160veices komandu iz\u0161\u0137ir\u012bgo p\u0101rsvaru izdev\u0101s pan\u0101kt tikai sp\u0113les izska\u0146\u0101 (28:19).<br \/>\u00a0<br \/>Savuk\u0101rt fin\u0101l\u0101 ar Sp\u0101nijas izlasi\u00a0 iniciat\u012bva tika ieg\u016bta uzreiz (9:0), gala izn\u0101kum\u0101 24:18. No \u0161odienas skatpunkta &#8211; smiekl\u012bgi mazi rezult\u0101ti. Ta\u010du j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka tr\u012bsdesmitajos gados sp\u0113les pulkstenis tika aptur\u0113ts tikai \u0101rk\u0101rt\u0113jos gad\u012bjumos, uzbrukuma laiks nebija ierobe\u017eots un viena komanda var\u0113ja sasp\u0113l\u0113ties pat vair\u0101kas min\u016btes. Turkl\u0101t basketbolisti, tren\u0113joties da\u017eas reizes ned\u0113\u013c\u0101, v\u0113l nebija paguvu\u0161i att\u012bst\u012bt snaiperu iema\u0146as un pat centra sp\u0113l\u0113t\u0101ju augumi nep\u0101rsniedza 185 cm.<\/p>\n<p>&#8220;Man bija izdevies atrast piecus sp\u0113l\u0113t\u0101jus, kas cits citu lieliski papildin\u0101ja,&#8221; uzsv\u0113ra Valdem\u0101rs Baumanis. Sav\u0101 viet\u0101 bija gan uzbruc\u0113ju trijotne &#8211; R\u016bdolfs Jurci\u0146\u0161 (guva 44 punktus), J\u0101nis Lidmanis (16) un Aleksejs Anufrijevs (24) -, gan aizsargu duets &#8211; Eduards Andersons (4) un M\u0101rti\u0146\u0161 Grundmanis (6). Ja vajadz\u0113ja k\u0101du\u00a0 nomain\u012bt (tolaik piecnieks bie\u017ei sp\u0113l\u0113ja no pirm\u0101s l\u012bdz p\u0113d\u0113jai min\u016btei), noder\u0113ja\u00a0 D\u017eems Raudzi\u0146\u0161 (4), Herberts Gubi\u0146\u0161 vai Visvaldis Melderis (1).<\/p>\n<p><strong>2. pietura: cer\u012bbas un vil\u0161an\u0101s R\u012bg\u0101<\/strong><\/p>\n<p>1936. gada august\u0101 Berl\u012bnes olimpisko sp\u0113\u013cu laik\u0101 notiku\u0161aj\u0101 FIBA kongres\u0101 ties\u012bbas<\/p>\n<p>1937. gad\u0101 sar\u012bkot otr\u0101s Eiropas meistarsac\u012bkstes pie\u0161\u0137\u012bra latvie\u0161iem. L\u012bdz turn\u012bram bija paliku\u0161i devi\u0146i m\u0113ne\u0161i, bet R\u012bg\u0101 v\u0113l nebija nevienas noteikumiem atbilst\u012bgas z\u0101les.<\/p>\n<p>Vienubr\u012bd apsv\u0113rta ideja basketbolistu vajadz\u012bb\u0101m piel\u0101got Lielo \u0123ildi (tagad &#8211; Filharmonija). Galu gal\u0101 priek\u0161roka tika dota idejai p\u0101rb\u016bv\u0113t fabrikas Fenikss neizmantoto korpusu Brasas stacijas tuvum\u0101. Jaunais Sporta nams lepoj\u0101s ne tikai ar modernu apr\u012bkojumu (VEF elektriskais pulkstenis, plastik\u0101ta vairogi) un 3000 skat\u012bt\u0101ju viet\u0101m, bet ar\u012b pla\u0161\u0101m \u0123\u0113rbtuv\u0113m un du\u0161as telp\u0101m, k\u0101 ar\u012b treni\u0146z\u0101li. Diem\u017e\u0113l Latvijas basketbolistiem nepietika laika, lai aklimatiz\u0113tos neierastajos pla\u0161umos, un tas bija viens no izskaidrojumiem sportiskajai neveiksmei. Otrs &#8211; atbild\u012bbas un savstarp\u0113j\u0101s konkurences (valstsvien\u012bbas veidot\u0101js \u0100dolfs Grasis ilgi kav\u0113j\u0101s ar sast\u0101va izv\u0113li) rad\u012bt\u0101 spriedze.<\/p>\n<p>Eiropas otraj\u0101s meistarsac\u012bkst\u0113s piedal\u012bj\u0101s asto\u0146u valstu komandas. Svin\u012bg\u0101 atkl\u0101\u0161ana notika 1937. gada 2. maij\u0101, sp\u0113les risin\u0101j\u0101s no 3. l\u012bdz 7. maijam. Latvijas ierind\u0101 bija se\u0161i \u017den\u0113vas \u010dempioni &#8211; R\u016bdolfs Jurci\u0146\u0161, Aleksejs Anufrijevs, Eduards Andersons, M\u0101rti\u0146\u0161 Grundmanis, D\u017eems Raudzi\u0146\u0161 un Visvaldis Melderis -, k\u0101\u00a0 ar\u012b jaunie sp\u0113ki: Voldem\u0101rs \u0160mits, J\u0101nis Jansons, Andrejs Krisons un Aleksandrs Martinsons.<\/p>\n<p>Pirmaj\u0101 sp\u0113l\u0113 latvie\u0161i sak\u0101va \u010cehoslov\u0101kijas izlasi (44:11), ta\u010du n\u0101kamaj\u0101 vakar\u0101 paklupa pret Poliju (25:32) un grupas turn\u012bra p\u0113d\u0113j\u0101 sp\u0113l\u0113 nesp\u0113ja uzveikt Franciju ar nepiecie\u0161amo se\u0161u punktu starp\u012bbu (tikai 26:23). Tr\u012bs komandas grup\u0101 fini\u0161\u0113ja ar bilanci 2-1, bet par tre\u0161o vietu c\u012bn\u012bj\u0101s Francija ar Poliju &#8211; 27:24.<\/p>\n<p>Latvijai bija slikt\u0101k\u0101 grozu attiec\u012bba, t\u0101p\u0113c turpin\u0101jum\u0101 m\u0101jinieki var\u0113ja c\u012bn\u012bties tikai par 5. vietu. &#8220;Mazaj\u0101 pusfin\u0101l\u0101&#8221; uzvara p\u0101r \u0112\u0123iptes izlasi n\u0101ca bez c\u012b\u0146as, jo t\u0101lumnieki, apvainoju\u0161ies par FIBA vad\u012bbas l\u0113mumu noteikumu p\u0101rk\u0101pumu d\u0113\u013c anul\u0113t vi\u0146u uzvaru p\u0101r It\u0101lijas komandu, atteic\u0101s piedal\u012bties p\u0113d\u0113j\u0101s sp\u0113l\u0113s. P\u0113d\u0113j\u0101 dien\u0101 vajadz\u0113ja atz\u012bt daudz motiv\u0113t\u0101k\u0101s Igaunijas komandas p\u0101r\u0101kumu (19:41) &#8211; tikai sest\u0101 vieta&#8230;<\/p>\n<p>Fin\u0101lsp\u0113l\u0113 Lietuvas komanda ar 24:23 p\u0101rsp\u0113ja It\u0101lijas basketbolistus un sa\u0146\u0113ma turn\u012bra galveno balvu &#8211; Valsts prezidenta K. Ulma\u0146a d\u0101v\u0101to sudraba \u0161\u0137\u012bvi. Sp\u0113l\u0113 par tre\u0161o vietu c\u012bn\u012bj\u0101s Francija ar Poliju \u2013 27:24.<\/p>\n<p><strong>3. solis: otrie &#8211; tikai otrie&#8230;<\/strong><\/p>\n<p>1939. gada maij\u0101 Latvijas valstsvien\u012bbas vad\u012bt\u0101js Valdem\u0101rs Baumanis uz tre\u0161aj\u0101m Eiropas meistarsac\u012bkst\u0113m Kau\u0146\u0101 veda atjaunotu (vid\u0113jais vecums 22,9 gadi &#8211; visjaun\u0101kie \u010dempion\u0101t\u0101), garu (vid\u0113jais augums 181,8 cm &#8211; otri gar\u0101kie) un meistar\u012bgu komandu, kas 15 m\u0113ne\u0161u laik\u0101 bija uzvar\u0113jusi 11 no 12 starptautiskaj\u0101m sp\u0113l\u0113m.<\/p>\n<p>No pirmajiem \u010dempioniem ierind\u0101 bija palicis Visvaldis Melderis, komandas kodolu v\u0113l veidoja uzbruc\u0113ji Voldem\u0101rs \u0160mits, Alfr\u0113ds Krauklis un Aleksandrs Vanags, aizsargi K\u0101rlis \u0100rens, J\u0101nis Graudi\u0146\u0161 un Maksis Kaz\u0101ks.<\/p>\n<p>Galveno favor\u012btu sp\u0113le Lietuva-Latvija notika jau pirmaj\u0101 dien\u0101. M\u0101jinieku nosl\u0113pumus apguvu\u0161i sp\u0113l\u0113t\u0101ji, tom\u0113r sp\u0113le rit\u0113ja punkts punkt\u0101 un p\u0113d\u0113j\u0101 min\u016bte\u00a0 s\u0101k\u0101s ar 36:35 Latvijas lab\u0101. Ta\u010du p\u0113d\u0113j\u0101s sekund\u0113s 208 cm garais Prans Lubins, kas tr\u012bs gadus iepriek\u0161 ASV izlases sast\u0101v\u0101 bija k\u013cuvis par olimpisko \u010dempionu, guva iz\u0161\u0137ir\u012bgo grozu &#8211; 36:37&#8230;<\/p>\n<p>P\u0113c tam latvie\u0161i p\u0101rliecino\u0161i uzvar\u0113ja Ung\u0101rijas izlasi (58:24), sagr\u0101va Somiju (108:7), pieveica It\u0101liju (38:23) un Franciju (45:26). Ta\u010du uzvaru p\u0113c uzvaras izc\u012bn\u012bja ar\u012b lietuvie\u0161i un cer\u012bbu uz pirmo vietu Latvijai vairs nebija. Zaud\u0113jums Igaunijai (25:26) poz\u012bcijas neietekm\u0113ja, bet iz\u0161\u0137ir\u012bgaj\u0101 c\u012b\u0146\u0101 par sudrabu p\u0101rliecino\u0161i tika p\u0101rsp\u0113ta Polijas vien\u012bba &#8211; 43:20.<\/p>\n<p><strong>4.pietura: zem sarkan\u0101 karoga<\/strong><\/p>\n<p>P\u0113c Otr\u0101 pasaules kara latvie\u0161u basketbolistiem 51 gadu bija liegtas iesp\u0113jas sp\u0113l\u0113t Eiropas \u010dempion\u0101tos zem sava karoga. Tikai pa\u0161i lab\u0101kie var\u0113ja iziet starptautiskaj\u0101 ar\u0113n\u0101 Padomju Savien\u012bbas izlases sast\u0101v\u0101.<\/p>\n<p>Eiropas \u010dempion\u0101t\u0101 pirmais to izdar\u012bja r\u012bdzinieks Gun\u0101rs \u0160ili\u0146\u0161, kas, tiesa, no 1949. l\u012bdz 1955. gadam dz\u012bvoja un sp\u0113l\u0113ja Maskav\u0101.<\/p>\n<p>1953. gad\u0101 Maskav\u0101, Dinamo futbola stadion\u0101, PSRS izlase uzvar\u0113ja vis\u0101s 10 Eiropas \u010dempion\u0101ta sp\u0113l\u0113s, \u0160ili\u0146\u0161 bija rezultat\u012bv\u0101kais sp\u0113l\u0113t\u0101js lielvalsts komand\u0101 (vid\u0113ji sp\u0113l\u0113 12,6 punkti)! Vi\u0146\u0161 piedal\u012bj\u0101s ar\u012b n\u0101kamaj\u0101 turn\u012br\u0101 1955. gad\u0101 Budape\u0161t\u0101, bet tur PSRS izlase palika tikai tre\u0161\u0101.<\/p>\n<p><strong>5.pietura: zelta desmitgade<\/strong><\/p>\n<p>1955. gad\u0101 R\u012bgas ASK komanda pirmo reizi k\u013cuva par Padomju Savien\u012bbas \u010dempioni un 1958. gad\u0101 uzvar\u0113ja pirmaj\u0101 Eiropas valstu \u010dempionvien\u012bbu kausa izc\u012b\u0146\u0101.<\/p>\n<p>Likumsakar\u012bgi, ka lab\u0101kie latvie\u0161u basketbolisti regul\u0101ri tika aicin\u0101ti PSRS izlas\u0113, kas tolaik domin\u0113ja Eirop\u0101, no 1947. l\u012bdz 1971. gadam uzvarot 10 Eiropas \u010dempion\u0101tos no 11. Par tr\u012bsk\u0101rt\u0113jiem Eiropas \u010dempioniem k\u013cuva ar\u012b sasp\u0113les vad\u012bt\u0101js Maigonis Valdmanis, uzbruc\u0113js Valdis Mui\u017enieks (abi 1957., 1959. un 1961. gad\u0101) un 218 cm garais centra sp\u0113l\u0113t\u0101js J\u0101nis Kr\u016bmi\u0146\u0161 (1959.; PSRS izlases rezultat\u012bv\u0101kais sp\u0113l\u0113t\u0101js-vid\u0113ji sp\u0113l\u0113 13,8 punkti; 1961., 1963). Pa reizei augsto titulu ieguva uzbruc\u0113ji Juris Kalni\u0146\u0161 (1963) un O\u013c\u0123erts Jurgensons (1963), k\u0101 ar\u012b centrs Visvaldis Egl\u012btis (1965). PSRS izlasi 1963. un 1965. gad\u0101 l\u012bdz zelta meda\u013c\u0101m aizvad\u012bja tolaik R\u012bg\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161ais treneris Aleksandrs Gome\u013cskis.<\/p>\n<p>1961. gad\u0101 Eiropas \u010dempion\u0101t\u0101 debit\u0113ja Zviedrijas izlase, kuras sast\u0101v\u0101 bija ar\u012b Latvij\u0101 dzimu\u0161ais Gun\u0101rs Kraulis. 1969. gad\u0101 Zviedriju p\u0101rst\u0101v\u0113ja Arturs Veigurs.<\/p>\n<p><strong>6.pietura: MVP &#8211; Valdis Valters<\/strong><\/p>\n<p>P\u0113c PSRS izlases asto\u0146u titulu s\u0113rijas septi\u0146desmitajos gados Eiropas basketbol\u0101 s\u0101ka vald\u012bt Dienvidsl\u0101vijas komanda. Latvijas basketbolisti \u0161o mil\u017eu c\u012b\u0146\u0101s noskat\u012bj\u0101s no malas &#8211; starp 1965. un 1980. gadu nevienam neizdev\u0101s nostiprin\u0101ties lielvalsts izlas\u0113. L\u012bdz &#8220;PSRS izlases bur\u0101s iep\u016bta spirgtais Baltijas v\u0113j\u0161\u201d &#8211; tik t\u0113laini Maskavas prese raksturoja Valda Valtera iek\u013cau\u0161anos komand\u0101.<\/p>\n<p>Reakt\u012bvais aizsargs, kas bija vienl\u012bdz b\u012bstams gan ar prec\u012bzajiem metieniem, gan agres\u012bvaj\u0101m un prec\u012bzaj\u0101m piesp\u0113l\u0113m partneriem, efekt\u012bvi pa\u0101trin\u0101ja PSRS izlases sp\u0113li un pal\u012bdz\u0113ja atkl\u0101t t\u0101s unik\u0101lo potenci\u0101lu.<\/p>\n<p>Valters k\u013cuva par pirmo latvieti, kas piedal\u012bjies \u010detros Eiropas \u010dempion\u0101tos, no tiem divos kop\u0101 ar komandu izc\u012bn\u012bjis pirmo vietu. 1981. gad\u0101 vi\u0146\u0161 bija rezultat\u012bv\u0101kais PSRS izlas\u0113 (vid\u0113ji sp\u0113l\u0113 16,7 punkti) un tika atz\u012bts par turn\u012bra lab\u0101ko sp\u0113l\u0113t\u0101ju. 1985. gad\u0101 &#8211; otrais rezultat\u012bv\u0101kais PSRS izlas\u0113 (16,6; vair\u0101k bija tikai Arv\u012bdam Sabonim &#8211; 20,1) un turn\u012bra Zvaig\u017e\u0146u piecnieka dal\u012bbnieks. V\u0113l bija ar\u012b sudrabs 1987. un bronza 1983. gad\u0101.<\/p>\n<p>P\u0113d\u0113jais Latvijas p\u0101rst\u0101vis PSRS izlas\u0113 bija Gundars V\u0113tra, kas 1989. gad\u0101 no Zagrebas atgriez\u0101s ar bronzas meda\u013cu.<\/p>\n<p><strong>7.pietura: atgrie\u0161an\u0101s<\/strong><\/p>\n<p>P\u0113c valstisk\u0101s neatkar\u012bbas atg\u016b\u0161anas &#8220;iesild\u012bjusies&#8221; olimpiskaj\u0101 kvalifik\u0101cijas turn\u012br\u0101, Latvijas valstsvien\u012bba 1993. gada pavasar\u012b atgriez\u0101s Eiropas basketbola \u010dempion\u0101ta dal\u012bbnieku vid\u016b.<\/p>\n<p>Kvalifik\u0101cijas turn\u012br\u0101 Vroclav\u0101 galven\u0101 trenera Armanda Krauli\u0146a vad\u012bb\u0101 tika ieg\u016bta p\u0113d\u0113j\u0101 ce\u013caz\u012bme uz fin\u0101lu (5 uzvaras 8 sp\u0113l\u0113s). C\u012b\u0146u par meda\u013c\u0101m izdev\u0101s s\u0101kt veiksm\u012bgi, p\u0113c neveiksmes pret Grie\u0137iju (62:81) uzvarot It\u0101lijas (80:79) un Izra\u0113las (101:85) komandas. Turpin\u0101jum\u0101 Latvija gan piek\u0101p\u0101s Krievijai (72:91), Sp\u0101nijai (87:95), k\u0101 ar\u012b Bosnijai un Hercegovinai (97:102). 10. vieta, un valstsvien\u012bbas kapteinis K\u0101rlis Mui\u017enieks k\u013cuva par \u010dempion\u0101ta otro rezultat\u012bv\u0101ko sp\u0113l\u0113t\u0101ju &#8211; vid\u0113ji sp\u0113l\u0113 24 punkti.<\/p>\n<p><strong>8.pietura: sveiciens kaimi\u0146iem<\/strong><\/p>\n<p>1995. un 1999. gada \u010dempion\u0101tos latvie\u0161iem neizdev\u0101s p\u0101rvar\u0113t kvalifik\u0101cijas barjeru, 1997. gad\u0101 Sp\u0101nijas pils\u0113t\u0101 Badalon\u0101 tika piedz\u012bvoti pieci zaud\u0113jumi (Ain\u0101rs Bagatskis bija otrais rezultat\u012bv\u0101kais sp\u0113l\u0113t\u0101js &#8211; vid\u0113ji sp\u0113l\u0113 21,8 punkti).<br \/>\u00a0 <br \/>Neveiksmes motiv\u0113ja, un 2001. gad\u0101 uz Eiropas \u010dempion\u0101tu Turcij\u0101 galven\u0101 trenera Armanda Krauli\u0146a vad\u012bb\u0101 dev\u0101s salied\u0113ta un ap\u0146\u0113m\u012bga Latvijas komanda. T\u0101s l\u012bderi &#8211; sasp\u0113les vad\u012bt\u0101ji Raimonds Miglinieks un Roberts \u0160telmahers, uzbruc\u0113js Ain\u0101rs Bagatskis, sp\u0113ka uzbruc\u0113js Uvis Helmanis &#8211; bija sp\u0113ka pilnbried\u0101. Vi\u0146iem pievienoj\u0101s tikko studijas ASV beigu\u0161ais centrs Kaspars Kambala.<\/p>\n<p>Par ener\u0123ijas l\u0101di\u0146u g\u0101d\u0101ja\u00a0 jaunie sp\u0113l\u0113t\u0101ji, kas bija izg\u0101ju\u0161i pasaules U19 \u010dempion\u0101ta skolu. Grupas turn\u012bru Ankar\u0101 Latvija s\u0101ka ar l\u012bdzv\u0113rt\u012bgu c\u012b\u0146u pret n\u0101kamajiem vice\u010dempioniem Turcijas basketbolistiem (82:85), turpin\u0101ja ar neveiksmi pret Sp\u0101niju (77:106), bet p\u0113d\u0113j\u0101 k\u0101rt\u0101 pagarin\u0101jum\u0101 ar 99:93 p\u0101rsp\u0113ja Slov\u0113niju, iek\u013c\u016bstot n\u0101kamaj\u0101 k\u0101rt\u0101. Astotda\u013cfin\u0101l\u0101 pret olimpisko sp\u0113\u013cu bronzas meda\u013cu ieguv\u0113ju Lietuvas izlasi tika izc\u012bn\u012bta viena no skaist\u0101kaj\u0101m uzvar\u0101m Latvijas valstsvien\u012bbas v\u0113stur\u0113 &#8211; 94:76! Izsl\u0113g\u0161anas turn\u012br\u0101 bija spiesti piek\u0101pties Dienvidsl\u0101vijas (78:114), Krievijas (81:99) un Horv\u0101tijas (91:93) vien\u012bb\u0101m. 8.Vieta, un Raimondam Migliniekam balva k\u0101 lab\u0101kajam rezultat\u012bvo piesp\u0113\u013cu meistaram (vid\u0113ji sp\u0113l\u0113 7,3 punkti).<\/p>\n<p><strong>9.pietura: nepiepild\u012bt\u0101s cer\u012bbas<\/strong><\/p>\n<p>Lab\u0101 zi\u0146a &#8211; no 2003. l\u012bdz 2009. gadam Latvijas valstsvien\u012bba regul\u0101ri p\u0101rvar\u0113ja Eiropas \u010dempion\u0101ta kvalifik\u0101cijas barjeru, iek\u013c\u016bstot starp 16 lab\u0101kaj\u0101m komand\u0101m. Slikt\u0101 &#8211; fin\u0101lturn\u012bros ik reizi izn\u0101ca tikai tr\u012bs sp\u0113les, netiekot n\u0101kamaj\u0101 k\u0101rt\u0101. Viss\u0101p\u012bg\u0101k\u0101 neveiksme tika piedz\u012bvota 2007. gad\u0101 Sevilj\u0101, kad galven\u0101 trenera K\u0101r\u013ca Mui\u017enieka vad\u012bb\u0101 un piedaloties NBA sp\u0113l\u0113jo\u0161ajam centram Andrim Biedri\u0146am turn\u012brs tika s\u0101kts ar skaistu uzvaru p\u0101r Horv\u0101tijas izlasi (85:77), turpin\u0101ts ar cien\u012bjamu pretest\u012bbu Sp\u0101nijai (77:93), bet cer\u012bb\u0101m punktu pielika zaud\u0113jums Portug\u0101lei (67:77). Ar\u012b p\u0113c diviem gadiem no Polijas pils\u0113tas Gda\u0146skas m\u0101jup tika braukts vismaz ar vienu uzvaru, ta\u010du 68:62 p\u0113d\u0113j\u0101 k\u0101rt\u0101 pret V\u0101ciju paties\u012bb\u0101 bija zaud\u0113juma v\u0113rt\u012bba &#8211; lai turpin\u0101tu c\u012b\u0146u par meda\u013c\u0101m, vajadz\u0113ja vismaz plus 9&#8230;<\/p>\n<p><strong>10.pietura: ar jaunu elpu<\/strong><\/p>\n<p>2011. gad\u0101 Eiropas \u010dempion\u0101ta kvalifik\u0101cijas turn\u012br\u0101 Latvija galven\u0101 trenera Ainara Bagatska vad\u012bb\u0101 start\u0113ja ar krasi atjaunin\u0101tu komandu, kurai ce\u013cu uz fin\u0101lturn\u012bru pav\u0113ra tikai FIBA l\u0113mums papla\u0161in\u0101t dal\u012bbnieku skaitu l\u012bdz 24 komand\u0101m. V\u0113rt\u012bg\u0101 d\u0101vana tika izmantota lietder\u012bgi. Pret Franciju (78:89), Serbiju (77:92) un It\u0101liju (62:71) izdev\u0101s godam notur\u0113ties vismaz 30 min\u016btes, pret Izra\u0113lu (88:91) un V\u0101ciju (80:81) veiksme nov\u0113rs\u0101s tikai p\u0113d\u0113j\u0101s sekund\u0113s.<\/p>\n<p>Iekr\u0101t\u0101 pieredze noder\u0113ja 2013. gad\u0101. Slov\u0113nijas pils\u0113t\u0101s Jese\u0146ic\u0113 un \u013bub\u013can\u0101 Latvijas valstsvien\u012bba pirmo reizi kop\u0161 1939.\u00a0 gada izc\u012bn\u012bja \u010detras uzvaras: p\u0101r Bosniju un Hercegovinu (86:75), Melnkalni (73:72), Ma\u0137edoniju (76:66) un Ukrainu (85:51). Tiesa, grupas turn\u012br\u0101 atzina\u00a0 Lietuvas (59:67) un Serbijas (71:80) p\u0101r\u0101kumu, bet otraj\u0101 posm\u0101 piek\u0101p\u0101s n\u0101kamajiem\u00a0 \u010dempioniem fran\u010diem (91:102). Viss\u0101p\u012bg\u0101k\u0101 neveiksme tika piedz\u012bvota p\u0113d\u0113j\u0101 k\u0101rt\u0101\u00a0 pret Be\u013c\u0123iju (56:60), pakl\u016bpot pie pa\u0161a ceturtda\u013cfin\u0101la sliek\u0161\u0146a un atst\u0101jot p\u0101rliec\u012bbu, ka \u0161im valstsvien\u012bbas modelim pa\u0161as lab\u0101k\u0101s sp\u0113les v\u0113l priek\u0161\u0101.<\/p>\n<p><em>Teksts: Guntis Keisels, Basket.lv<strong><br \/><\/strong><\/em><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>SOK neiebilda, ta\u010du ieteica basketbolistiem iepriek\u0161 sar\u012bkot lielas starptautiskas\u00a0 sacens\u012bbas, lai praks\u0113 p\u0101rbaud\u012btu, cik vien\u0101di da\u017e\u0101d\u0101s valst\u012bs tiek trakt\u0113ti\u00a0 noteikumi,\u2026<\/p>\n","protected":false},"author":9,"featured_media":1807,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"categories":[28],"tags":[16],"class_list":["post-1806","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-sports","tag-basketbols"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/sportland.lv\/magazine\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1806","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/sportland.lv\/magazine\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/sportland.lv\/magazine\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sportland.lv\/magazine\/wp-json\/wp\/v2\/users\/9"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sportland.lv\/magazine\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=1806"}],"version-history":[{"count":8,"href":"https:\/\/sportland.lv\/magazine\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1806\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1848,"href":"https:\/\/sportland.lv\/magazine\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1806\/revisions\/1848"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sportland.lv\/magazine\/wp-json\/wp\/v2\/media\/1807"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/sportland.lv\/magazine\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=1806"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/sportland.lv\/magazine\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=1806"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/sportland.lv\/magazine\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=1806"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}