Huligānu spēle džentlmeņiem
Regbija pirmsākumi meklējami angliski runājošajā pasaulē (vispirms Anglijā, no kurienes tas tika aizvests uz tās kolonijām), kur bumbu spēlēs ar mūžam mainīgajiem noteikumiem un neierobežotu dalībnieku sastāvu savā starpā sacentās pārstāvji no viena vai vairākiem ciematiem. Varas pārstāvji un kārtības sargi centās šīs sacensības ierobežot, jo tās mēdza kļūt vardarbīgas, komandu pārstāvjiem nereti liekot lietā dūres, nevis sportiskos argumentus. Daži agrīnie futbola un regbija paveidi ir saglabājušies Lielbritānijā kā atsevišķu reģionu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Pat mūsdienās, kad nostiprināti regbija noteikumi un tradīcijas, joprojām pastāv teiciens, ka “futbols ir džentlmeņu spēle huligāniem, bet regbijs – huligānu spēle džentlmeņiem”.
Leģendas vēsta, ka regbijs pasaulē nāca jau tolaik populārā futbola noteikumu pārkāpuma dēļ. 1823. gadā Anglijas pilsētā Ragbi futbola spēles laikā kādam katoļu skolas audzēknim apnika bakstīt bumbu ar kājām. Tāpēc viņš, par spīti noteikumiem, to paņēma rokās. Šī vienkāršā futbola inovācija ātri guva popularitāti un izveidojās par jaunu spēli, kura ieguva savus noteikumus, melones formas bumbu un H formas vārtus. Spēle ātri izplatījās studentu un jūrnieku vidū. Tieši jūrnieki bija tie, kas regbiju aiznesa pasaulē – lielākoties uz Anglijas kolonijām, no kurām tas izplatījās uz tuvējām zemēm. Tāpēc nav brīnums, ka regbija TOP komandu vidū joprojām ir Jaunzēlande, Austrālija, Fidži, Samoa un, protams, pati Anglija.
Gadsimts ārpus Olimpa
Lai standartizētu regbija noteikumus un izņemtu vardarbīgākos šīs spēles aspektus, 1870. gada decembrī Edvīns Ešs (Edwin Ash), Ričmondas regbija kluba sekretārs, ievietoja avīzē šādu tekstu: “Tiem, kas aizraujas ar regbijveida spēli, vajadzētu sapulcēties, lai izveidotu prakses kodu, jo dažādi klubi spēlē pēc atšķirīgiem noteikumiem, kas padara spēli grūti spēlējamu.” Sekojot šim aicinājumiem, 1871. gada 26. janvārī Londonas Pall Mall restorānā tika dibināta Regbija savienība, kas bruģēja ceļu uz oficiālu sporta veida atzīšanu un vietu olimpiskajās spēlēs 1900. 1908., 1920. un 1924. gadā. Neilgi pēc 1924. gada spēlēm Parīzē tas tika no olimpiskās programmas izņemts. Tomēr pēc gandrīz gadsimtu ilgas cīņas regbijs atkal kļūs par olimpisko sporta veidu 2016. gada olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. Eiropas zonas kvalifikācijas turnīrā cīnīsies arī Latvijas regbija izlase.
VEF šūpulī
Latvijā regbijs ienāca tikai 1960. gadā, un par tā šūpuli kļuva VEF stadions, kur notika pirmie treniņi. Tāpat kā basketbolā, arī regbijā mums soli priekšā ir kaimiņi lietuvieši, savukārt vēsturē pirmajā regbija spēlē starp Latviju un Igauniju uzvarētāja titulu mājās aizveda latvieši. Regbijs Latvijā joprojām ir amatieru līmenī, profesionāli sportisti, kas spēlē klubos, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Un tomēr regbija entuziasti turpina sacensties un kalt Latvijas regbija tradīcijas. Latvijas regbija izlase spēlē Eiropas Nāciju kausa 2B divīzijā, kur šogad ieņēma otro vietu. Eiropas regbija nozīmīgākais notikums ir Sešu nāciju turnīrs, pēc tā – 1 un 2A divīzijas.
Latvijas spēlētāju augstākais sasniegums ir dalība Pasaules kausa izcīņā regbijā 7 (1993. gadā Skotijas galvaspilsētā Edinburgā). Regbijs 7 jeb mazais regbijs raksturīgs ar mazāku spēlētāju skaitu komandā, tāpēc daudzi to uzskata par skatāmāku un dinamiskāku, jo svarīgāks ir ātrums, nevis spēks. Regbijā 7 Latvijas spēlētāji satikušies ar Eiropas spēcīgākajām komandām: Franciju, Portugāli, Krieviju.
Tomēr viena no aizraujošākajām lietām regbijā ir nevis spēku un izturību pieprasošā spēle, bet tās ilgi koptās tradīcijas arī ārpus laukuma. Anglijā vēl arvien valda uzskats, ka ar regbiju audzina džentlmeņus. Šis ir viens no retajiem sporta veidiem, kur joprojām pastāv trešais puslaiks – tikšanās pēc spēles pie kausa alus, lai saglabātu draudzīgas attiecības un pārrunātu spēli.
Tekts: Nadīna Elekse, Foto:
Sporta svētki Sportland veikalos