Basketbola uzlēcošās zvaigznes. Sekojot Porziņģim

Dāvids Atelbauers (18), Latvijas U18 basketbola izlases spēlētājs

Pašlaik spēlēju gan jauniešu komandā, gan kopā ar pieaugušajiem – BK Ogre otrajā komandā. Ziemā pārstāvēju Latvijas U18 basketbola izlasi, un mans mērķis, protams, ir arī šovasar iekļūt Latvijas U18 izlases sastāvā un spēlēt Eiropas čempionātā. To es varētu nosaukt par savu tuvāko mērķi. Runāt par tālākajiem mērķiem vēl negribu, vispirms ir jāsasniedz šis. Tāpat es šogad vēlos pabeigt vidusskolu un noteikti darīšu visu, lai sakārtotu savu dzīvi tā, ka varu gan mācīties, gan turpināt spēlēt basketbolu. Pēc iespējas augstākā līmenī, protams.

Ja būs veiksme un laba veselība,

savu turpmāko dzīvi saistu ar basketbolu. Protams, mans mērķis ir spēlēt profesionāli, es to ļoti vēlos un uz to eju. Taču vienlaikus apzinos, ka basketbolista karjera nav mūžīga, tāpēc ir ļoti svarīgi paralēli iegūt arī labu izglītību.

Trenējos jau desmit gadu,

un basketbolā man patīk tik daudz kas, ka pat grūti izcelt kaut ko konkrēti. Es nevaru iedomāties savu dzīvi bez basketbola. Man patīk treniņu process, spēles, komandas sajūta. Tā ir ļoti neaprakstāma izjūta.

Sportā ļoti lielu lomu spēlē veiksme,

taču lielākoties viss ir atkarīgs no paša ieguldītā darba, treniņprocesa un ticības sev. Mani vecāki mani vienmēr ir atbalstījuši, man ir vecāks brālis, kura dēļ arī sāku spēlēt basketbolu. Viņš bija pirmais, kas spēlēja, un es gribēju līdzināties viņam, – tad nu vajadzēja sākt trenēties.

Leonards Kļaviņš (16), BK Ogre sava vecuma komandas līderis

Basketbolu spēlēju gandrīz deviņus gadus un pēc devītās klases beigšanas gribu turpināt nopietni trenēties un iet pretī savam lielajam mērķim. Man ļoti patīk šis sporta veids, un vēlos, protams, spēli apvienot ar mācībām. Pašlaik esmu izvirzījis mērķi attīstīt sevi, cik daudz vien varu, un iet uz priekšu soli pa solim.

Atskatoties uz to, kā esmu trenējies visus šos gadus, es teikšu, ka

ir vajadzīga gan veiksme, gan paša ieguldīts liels darbs.

Gandrīz visi mani radinieki ir spēlējuši basketbolu. Šobrīd mans lielākais fans ir opis, kas mani atbalsta, kad ir panākumi, un uzmundrina pēc zaudējumiem vai kādas sliktākas epizodes. Un vecāki, kas nodrošina to, ka varu spēlēt šajā jaunatnes līmenī. Šobrīd strādāju pie tā, lai pierādītu sevi un tiktu jauniešu izlasēs.

Man patīk, ka varu pierādīt to, ka spēju spēlēt labāk nekā citi un varu izdarīt vairāk nekā citi.

Savā ziņā tā ir arī kā pašapliecināšanās. Basketbols man ir devis gan daudz jaunu draugu, gan fizisko formu, gan treniņus, režīmu un disciplīnu. Basketbola dēļ es, tāpat kā daudzi citi līdzīgi domājoši vienaudži, savu laiku nepavadu dīkā pie datora. Tā vietā es trenējos ikkatru darbdienu, savukārt brīvdienās man ir spēles. Basketbols ir ļoti liela mana dzīves daļa, un es ticu, ka tas man palīdzēs piepildīt manus sapņus.

Toms Liepiņš (14), Latvijas U14 basketbola izlases spēlētājs un Kristapa Porziņģa organizētās Latvijas jauno basketbola talantu nometnes dalībnieks

Basketbolā trenējos jau astoto gadu, lai gan tajā nokļuvu pavisam nejauši. Mamma atklāja, ka netālu no mūsu mājām ir basketbola skola, un aizveda mani uz treniņiem. Man tā iepatikās, ka nevarēju vairs apstāties. Turpināju un turpināju. Bija labi treneri, kas iemācīja pamatus, treneri, kas to visu noslīpēja, un treneri, kas atļāva parādīt un pierādīt sev pašam, uz ko esmu spējīgs basketbolā.

Mans tuvākais mērķis ir iegūt labu izglītību, tas, protams, ir pats svarīgākais.

Jo basketbols nav mūžīgs. Taču es gribu arī spēlēt profesionālā līmenī. Ir domas par mācīšanos augstskolā ārzemēs un paralēlu spēlēšanu, kā to ir darījuši ļoti daudzi. Un vēlāk, kad būs iegūta izglītība, jau kļūt par profesionāli. Vai varu tikt tik augstu kā Kristaps Porziņģis? Ir jācer uz to labāko. Es ceru. Ir jātic sev. Un es ticu.

Lai gan daudz ko nosaka veiksme, svarīgākais ir klikšķis galvā.

Lai spēlētu, spēle ir jāsaprot. Man šis klikšķis ir – es saprotu, ko treneris zīmē kombinācijās, kur vajag ieskriet un kur ne. Paveicies ar izpratni. Protams, bez ieguldīta darba arī nekā nebūs.

Artūrs Asars (12), BK Ogre sava vecuma komandas līderis

Basketbolā trenējos trīs gadus. Man patīk, ka varu pierādīt –esmu daudz labāks par citiem. Ka varu parādīt sevi. Ka varu būt es pats.

Gribētu būt profesionāls basketbolists.

Saprotu, ka tas nebūs viegli un konkurence ir ļoti liela, taču tikpat labi saprotu arī to, ka tāda iespēja ir, tikai pašam ir cītīgi jātrenējas un sevi jāparāda. Tad viss ir iespējams.

Gribētu spēlēt NBA tāpat kā Kristaps Porziņģis. Taču apzinos: lai tiktu tik tālu, ir ļoti daudz jāstrādā.

Šobrīd cenšos strādāt kā viņš un darīt visu, lai tiktu tik tālu kā viņš.

Man šobrīd ir četri treniņi nedēļā, ļoti daudz laika veltu sportam.

Pirms tam izmēģināju spēkus arī futbolā, tenisā un hokejā, taču apstājos pie basketbola, jo šeit man bija vislielākais talants. Šobrīd esmu viens no labākajiem komandā un sapņoju par Latvijas izlasi. Ļoti gribu tur kādreiz spēlēt, tas varētu būt ļoti interesanti, lai gan apzinos – tas nebūs viegli. Tomēr esmu tam gatavs un ticu, ka man izdosies.