Mana kustība ir veikbords. Ar ūdeni un dēli iepazinos 2006. gadā, kad pirmo reizi festivālā “Kazantip” ieraudzīju brīnumainu sporta veidu – kaitbordu. Teikšu godīgi, es redzēju, ka tas patīk meitenēm, tāpēc nolēmu ar to nodarboties. Atgriezos Rīgā, un viss sākās – jau pēc pirmajiem metriem uz ūdens sapratu, ka atpakaļceļa vairs nav. 2009.–2010. gadā parādījās veikbords, un es kļuvu pilnībā no tā atkarīgs. Veikojot es gūstu lielu baudu, bet, lai šo sporta veidu izbaudītu pilnvērtīgi, man ir jāprogresē un jāpalielina savas iespēju robežas. Par laimi, ar veikbordu vien ir par maz. Pēc kāda laika sapratu: lai gūtu maksimālu adrenalīna un prieka devu, ir nepieciešams daudz spēka. Treniņiem uz ūdens nāca klāt trenažieru zāle, pareizs uzturs un pilnvērtīgs miegs. Tas viss palīdzēja ātrāk progresēt veikbordā un tādējādi saņemt vairāk prieka un baudas par sasniegto.
Līdz ar dažādām izpriecām un veikbordu ir arī maizes pelnīšana – darbs, kas palīdz realizēt visus manus sporta mērķus. Tas aizņem 8 (vai pat vairāk) stundas dienā no pirmdienas līdz piektdienai, tāpēc nedēļas nogales ir pilnībā atvēlētas manai iemīļotajai ūdens pasaulei! Lai tai nodotos, man ir jābūt tīram, svaigam un pilna spēka. Te arī sākās pats brīnumainākais un pārsteidzošākais gan man, gan apkārtējiem – pirms veikborda atklāšanas nedēļas nogales pavadīju klubos, ballējoties līdz rītausmai, bet tagad nedēļas nogales pavadu produktīvāk, rūpējoties par savu ķermeni, prātu un dvēseli!
Tas mani motivē un liek man justies dzīvam. Laikam tas, ka es esmu radīts kustībai un progresam, man dod neierobežoti daudz virzienu, no kuriem varu brīvi izvēlēties savu vienīgo un neatkārtojamo ceļu.
Foto: Andrejs Turanovs, Publicitātes foto
#4
Komentāri
Thumbs up!