Domājot par ēšanu

Uztura treneris Mārtiņš Bidiņš neaizraujas ar drakoniskiem uztura ieteikumiem. Patiesībā viņa skatījums ir viegls un nepamācošs. Pat iedvesmojošs.

Mani, runājot par uzturu, vada viens ļoti svarīgs mērķis. Proti, kā cilvēkam palīdzēt atvieglot ikdienu, nebojājot to ar uztura plāniem, atskaitēm lietotnēs vai aizliegumiem. Pavisam nesen es sapratu ļoti svarīgu lietu – kādreiz zināšanas par uzturu cilvēki nodeva no paaudzes paaudzē. Tās nav nekādas superzināšanas. Tā ir sen zināma informācija. Bet diemžēl cilvēka saikne ar šīm zināšanām ir pārtrūkusi.

Kāpēc tu ēd?

Uzdod sev vienkāršu jautājumu – kāpēc tu ēd? Kāds atbildēs – tāpēc, ka man gribas, vēl kāds teiks – tāpēc, ka ēdiens mani spēcina. Taču mēs reti saprotam, ka mūsu organismu un visus tajā notiekošos procesus kaut kas veicina. Pārtika ir kā dati, bet organisms ir dators. Tad atliek atbildēt uz jautājumu – cik labi ir dati, ko mēs sevī ievadām, un cik kvalitatīvi šī ievadīšana notiek.

1. Lai ilgtermiņā saglabātu veselību, cilvēkam nepieciešams kvalitatīvs miegs vismaz astoņas stundas.

2. Uzskatu, ka cilvēks drīkst ēst visu. Bet bāzei jābūt izstrādātai. Es iesaku uzturu veidot pēc pareto principa jeb 80/20 likuma. 80% ir jābūt fundamentam. Mums ir jāēd zivis vai gaļa un subprodukti jeb olbaltumvielas un ir jāēd dārzeņi, taču ar balto miltu izstrādājumiem vajadzētu piebremzēt, bet es nesaku, ka sabremzēt pavisam. Vajadzētu pielūkot, lai brokastis nesastāv tikai no desmit maizes šķēlēm. Brokastīm, tāpat kā citām ēdienreizēm, jābūt daudzveidīgām – ar olām, bekonu un labas rupjmaizes šķēli. Labs piemērs ir angļu ­brokastis.

3. Liela daļa cilvēku, izdzirdot vārdu salikumu veselīgs uzturs, ar to saprot zaļos salātus un kaut ko ne pārāk garšīgu. Es cilvēkus mācu ēst pie mums pieejamos dārzeņus. Piemēram, kā apēst bietes, burkānus, kartupeļus, sīpolus un kāpostus? Nomizo, kas mizojams, sagriez un apslaki ar olīveļļu vai kausētu sviestu ar ķiplokiem un šauj krāsnī iekšā. Garšos vienkārši debeš­ķīgi. Tici man, šis būs gandrīz tikpat ­veselīgi kā zaļie salāti, tikai garšīgāk, un svarīgākais – vairāk var apēst.

4. Ikdienā, pavisam nemanot, mūsu ēšanas paradumos iezogas ļoti daudz našķu. ­Protams, tos nevajag izslēgt vispār, bet jāpielūko, lai to īpatsvars nav liels. Ja no šokolādes tāfelītes vari paņemt un apēst vien vienu gabaliņu, tas ir labs rezultāts.

5. Bieži vien organisms cilvēkam sūta signālu, sakot: vecīt, es gribu dzert. Taču cilvēks šo signālu neprot iztulkot un domā, ka organisms grib ēst. Izpildot organisma prasības, cilvēks drusku uzēd, bet pēc neilga laika organisms atkal sūta ziņu. Un atkal cilvēks uzēd, un patiesā vēlme padzerties pāriet. Tāpēc cilvēkiem, kuri sūdzas par neremdināmu apetīti vispirms vajadzētu padomāt, vai viņi pietiekami padzeras.

6. Cilvēkiem iztrūkst svarīga pamata, ko dēvē par apzinātību. Pavēro cilvēkus pavasarī. Tie divdesmit grādu temperatūrā turpina staigāt mētelī un sūdzēties par karstumu. Cilvēks kaut kādā mērā ir tik ļoti no sevis attālinājies, ka viņš nejūt savu ķermeni. Tas pats attiecas uz ēšanu. Bieži vien ­cilvēki pat nesaprot, vai viņi grib ēst. Tāpēc, piemēram, brokastis nav obligāts rīta pasākums, jāskatās, vai vispār tās gribas. To atspoguļo arī mūsu dainas, kurās teikts, ka gans ietur brokastis tikai tad, kad uzlec saule un gaiss iesilst. Bet nevajag arī sagaidīt stipru izsalkumu, jo tad ēšanas ­paradumi kļūst nekontrolējami.

7. Pavēro, cik ātri tu ēd un cik ātri to dara citi. Lai fiksētu savu ēšanas ātrumu, izmanto taimeri. Ja ēd ātri, tas nozīmē, ka esi stresā un nemaz negribi veltīt laiku uzturam. ­Cilvēka veģetatīvā nervu sistēma sastāv no simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas. Simpātiskā sistēma strādā stresa brīžos, bet parasimpātiskā ieslēdzas, kad ­organisms ir atslābis. Ikdienā mēs biežāk dzīvojam simpātiskajā sistēmā, kurā gremošanas sistēma nedarbojas. Ēdienu aprijot, tu nepalīdzi kuņģim to sagremot. Bet, ēdot lēni, beidzot ir iespēja just sātu un arī izgaršot ēdienu. Patiesībā māka ēst lēnām, manuprāt, ir pats būtiskākais.

8. Nav normāli, ja mēs sevi šaustām par apēstu kūkas gabalu, spējam šo faktu slēpt no citiem vai metamies skriet desmit kilometrus, lai labotu savas iekāres kļūdu. Viens kūkas gabals ilgtermiņā tev neko nenodarīs. Tieši pretēji – padarīs par sociālu cilvēku. Cits stāsts ir tad, ja nespēj ­atturēties no kūkas gabala katru dienu.

9. Es cilvēkiem no sirds iesaku izvairīties no pārtikas, kura ir apstrādāta ar pesticīdiem, un tā vietā censties lietot bioloģisko pārtiku. Šobrīd uztura pasaulē visvairāk tiek apspriesta kviešu negatīvā ietekme uz cilvēka organismu. ­Zinātne runā, ka pat 70 procenti cilvēku nepanes kviešus, kas neizpaužas kā alerģija, bet gan kā ļoti lēna un degradējoša iedarbība.

Teksts: Ralfs Dravnieks. Foto: no personiskā arhīva un Shutterstock.