Rīgā pēc grafika. Bet neparedzami un skaisti
Pēc gadiem pieciem, uzlūkojot EuroBasket 2015 Rīgas grupas tabulu, izskatīsies, ka viss noticis pagalam paredzami un ikdienišķi. Lietuvas izlase, protams, pirmā (bilance: 4 uzvaras pret 1 zaudējumu). Latvija, Čehija un Beļģija līdzās ar vienādu uzvaru un zaudējumu bilanci (3 pret 2), vietu kārtību ļaujot izšķirt savstarpējo spēļu rezultātiem. Savukārt izlozē no vājākā 6. groza nākusī Igaunija, kā arī naudas trūkuma un zvaigžņu atteikumu novājinātā Ukraina (abām 1 pret 4) palikušas tabulas lejasdaļā – bez ceļazīmes uz izslēgšanas turnīru.
Taču basketbola patiesā burvība meklējama laukumā un ap to, nevis sausajās turnīra tabulās. Piecās spēlēs no Rīgā notikušajām 15 cīņām uzvarētājus no zaudētājiem šķīra tikai viena metiena tiesa. Vēl sešās spēlēs stiprākie savu pārsvaru 4–11 punktu robežās nodrošināja pēdējā ceturtdaļā. Spēlētāju maksimāla pašatdeve laukumā un tribīnes piepildījušo līdzjutēju emocijas, izcilu basketbolistu meistarstiķi un bērnišķīgās kļūdas, teorētiski viegli paredzamu uzvarētāju noskaidrošana spēlēs ar neskaitāmiem sižetu pavērsieniem un dramatiskām galotnēm – tas bija Rīgā vēl neredzēts starptautiskā basketbola festivāls.
Starp citu, nepiepildījās pēc izlozes izskanējušās bažas, ka vienīgā spilgtā individualitāte “Arēnā Rīga” būs Lietuvas izlases centra spēlētājs Jons Valančūns. Ik spēlē laukumā bija pamanāmi arī Čehijas izlases centrs Jans Veselijs un saspēles vadītājs Tomašs Satoranskis, Beļģijas izlases aizsargi Mets Lodžeskis un Sems Rosoms, Ukrainas izlases centrs Kirilo Fesenko un saspēles vadītājs Džeroms Randls. Un, protams, jaunā kvalitātē sevi parādīja lietuviešu uzbrucējs Jons Mačulis, bez kura neizsmeļamās enerģijas un veiksmes nākamo vicečempionu ceļš varēja aprauties jau tepat Rīgā.
Nepadarīta darba izjūtas nav, bet…
Lūkojoties pēc Latvijas valstsvienības spēlētājiem, kuri individuālā veikuma ziņā būtu salīdzināmi ar spožākajām ārzemju zvaigznēm, nācās konstatēt, ka mūsu galvenie varoņi mainījušies no spēles uz spēli. Pirmajā spēlē ar Beļģijas komandu uzzibsnīja centra spēlētājs Mārtiņš Meiers (visā turnīrā vidēji spēlē 6,8 punkti). Čehijas izlases grozā svarīgus tālmetienus sameta Jānis Blūms (5,3). Pret Ukrainu acīs iekrita Dairis Bertāns (vidēji 10 – rezultatīvākais komandā). Pret Igauniju un Slovēniju neapturams bija Jānis Strēlnieks (9,1 + 5,4 piespēles). Pret Grieķiju izcilu precizitāti tālmetienos (5/5!) sasniedza Kristaps Janičenoks (9,6).
Līdz ar šo piecnieku lielu ieguldījumu komandas spēlē deva arī uzbrucēji Jānis Timma (7,2 + 5 atlēkušās bumbas) un Mareks Mejeris (4,3), kā arī centra spēlētāji Kaspars Bērziņš (8,1) un Rolands Freimanis (8,1 + 5,8 atlēkušās), bet atsevišķās epizodēs lietderīgi nospēlēja “universālais kareivis” Žanis Peiners (2,4). Tāda līderu daudzveidība bija Latvijas trumpis, jo pretiniekiem nebija viegli izskaitļot, no kuras puses gaidīt lielākās briesmas. No otras puses, varbūt tieši dažu superzvaigžņu trūkums Latvijas komandai neļāva uzvarēt kādā no pēdējām trim spēlēm un pakāpties augstāk par astoto vietu.
“Četrpadsmit gadu neesam bijuši Eiropas čempionāta pirmajā astoņniekā, tātad nepadarīta darba izjūtas nav un nevar būt. Pirms EuroBasket 2015 mūsu komandas izredzes tika vērtētas dažādi, arī ļoti pesimistiski. Paši gan zinājām, ko varam izdarīt, un to arī izdarījām. Gandrīz izdarījām… Klusībā cerēju, ka rezultāts būtu mazliet labāks, un tas bija pilnīgi iespējams. Pietrūka dažu veiksmīgu lēmumu un darbību konkrētās spēles situācijās,” valstsvienības galvenā trenera Ainara Bagatska komentāros pēc čempionāta gandarījumam par cienījamo 8. vietu klāt jaucās līdz galam nepiepildīto cerību piegarša.
2011. gadā pieci zaudējumi EuroBasket turnīrā Šauļos un 22. vieta noslēguma tabulā. 2013. gadā bilance 4–4 un 11. pozīcija Eiropā. 2014. gadā absolūti labākais rezultāts kvalifikācijas turnīrā (6–0) un acīmredzamas iespējas kļūt vēl stiprākiem, iesaistot jaunos talantus, – tāda bijusi valstsvienības attīstības dinamika trenera Bagatska “ērā”. Diemžēl Dāvja Bertāna un Ojāra Siliņa atkārtotās traumas, kā arī Kristapa Porziņģa straujā ielaušanās NBA apritē izjauca pastiprināšanās plānus, EuroBasket 2015 turnīrā liekot paļauties uz pārbaudītajām vērtībām.
Ar komandas spēku, labu spēles plānu un konsekventu tā īstenošanu Rīgā izdevās uzvarēt Beļģiju (78:67), Čehiju (72:65) un Igauniju (75:64). Pret Lietuvu spēka pietika tikai pirmajam puslaikam (49:68), pret Ukrainu pietrūka enerģijas un arī veiksmes galotnē (74:75). Tomēr otrā vieta grupā atbilda nedēļas garumā demonstrētajam sniegumam, nodrošinot ceļazīmi uz izslēgšanas turnīru Lillē.
Astotdaļfinālā ar Slovēnijas izlasi latviešu pārsvars spēles kvalitātē un kolektīvajā enerģijā šķita pat lielāks nekā protokolā fiksētais 73:66, palielinot cerības izcīnīt vēl vismaz vienu uzvaru, kas nodrošinātu tiesības 2016. gada vasarā spēlēt olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Gan ceturtdaļfinālā ar Franciju, gan mazajā pusfinālā ar Grieķiju bija brīži, kad latvieši izskatījās pat labāk par titulētajiem pretiniekiem, tomēr izšķirīgais izrāviens sāncenšiem izdevās iespaidīgāk (70:84 un 90:97). Rūgtas mieles atstāja tikai pēdējā spēle ar Čehijas izlasi (70:97), liekot trenerim Bagatskim vērst skatienu nākotnē: “Ticu, ka labākās spēles vēl priekšā. Gan katram atsevišķi, gan visiem kopā kā komandai.”
Pilna laime tikai trijiem
Lielajās sacensībās neapmierināto gan allaž ir vairāk par laimīgajiem, tāpēc latvieši savās emocijās ne tuvu nav vienīgie. Francijas izlases basketbolisti savu skatītāju priekšā pusfinālā saņēma sāpīgu pliķi no principiālajiem konkurentiem Spānijas basketbolistiem (pagarinājumā 75:80), kas astoņu uzvaru nozīmi nivelēja līdz bronzas medaļām cerētā zelta vietā. Pasaules vicečempioni serbi “nāves grupā” Berlīnē uzvarēja visus pretiniekus, bet apstājās pusfinālā pret Lietuvu (64:67) un galu galā mājup devās bez godalgām. Beidzamajos gados pie lieliem panākumiem netikušās Grieķijas un Itālijas izlases šoreiz bija sapulcējušas labu sastāvu un demonstrēja kvalitatīvu basketbolu, bet cerībām svītru pārvilka minimāli zaudējumi ceturtdaļfinālā. Un kur tad vēl Horvātijas izlase ar NBA rūdīto starta piecnieku, kas astotdaļfinālā piedzīvoja sagrāvi pret kolektīvi spēlējošo Čehijas izlasi…
Tieši čehi, ieņemot 7. vietu un garantējot līdzdalību olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, noslēdza EuroBasket 2015 lielāko veiksminieku TOP 3. Paņemts viss, kas objektīvi bija pa spēkam. Bet augšgalā, protams, liekami abi finālisti. Spānijas izlase, kas grupas turnīra pēdējā kārtā bija viena metiena attālumā no pilnīga fiasko, izslēgšanas turnīrā tomēr spēja nodrošināt kvalitatīvu fona ansambli visa čempionāta izcilākajam spēlētājam Pau Gazolam un pelnīti trešo reizi beidzamajos sešos gados izcīnīja čempionu titulu. Savukārt Lietuvas izlase demonstrēja apbrīnojamu prasmi sausām kājām izkļūt no nepārtrauktiem ūdensplūdiem: grupā +1 pret Ukrainu, +2 pret Igauniju un pagarinājumā +4 pret Čehiju; astotdaļfinālā +4 pret Gruziju, ceturtdaļfinālā pagarinājumā +10 pret Itāliju, pusfinālā +3 pret Serbiju. Unikālā sērija gan aprāvās finālā (ar Spāniju 63:80), toties uz Viļņu tika vesta galvenā iecerētā balva – tiesības spēlēt olimpiskajā turnīrā. Jau septīto reizi pēc kārtas.
Ziemas rūdījums