Pēc universitātes izglītības esmu jurists. Dzīve ir vedusi cauri dažādiem darbiem un piedzīvojumiem, taču nemainīgs ir viens – cauri visam vienmēr esmu braucis ar velosipēdu. Mans dzīvesveids ir velo. Esmu velobraucējs un sacensību organizators, esmu strādājis veloveikalā, un tagad strādāju uzņēmumā, kas veido multifunkcionālus veloparkus. Esmu spējis apvienot savu hobiju ar darbu.
Pastāsti, kas ir MTB?
MTB no angļu valodas ir MounTainBike – kalnu divritenis. Ja lielākai daļai kalnu divritenis asociējas ar daudz ātrumiem, amortizāciju un svētdienu atpūtas izbraukumiem ar draugiem uz jūru, tad varu pastāstīt, ka ir vēl daudzi citi kalnu divriteņu veidu. Trial (Triāls), kur, uz vietas lēkājot, tiek pārvarēti dažādi šķēršļi. Downhill (kalnu nobrauciens) – velosipēda braucēji sacenšas uz laiku, kurš uzstādīs labāku laiku, braucot lejā pa speciāli veidotu rupja seguma trasēm ar lēcieniem, akmeņiem, saknēm. Freestyle (brīvais stils) – braucējs veic dažādus trikus gaisā, pa speciāli veidotiem tramplīniem, skeitparkiem. XC (kross) – populārākā disciplīna Latvijā, kur braucēji veic garāka garuma distances un startē kopā. MTB ir dažādi paveidi.
Kā un kad Tu pirmo reizi iepazinies ar šo sportu un sāki ar to aktīvi nodarboties?
Velosipēds man ir bijis tuvs jau no pašas bērnības. Atceros, kā laukos dzīvojot, paņēmu vecas mazmājiņas durvis, uzstutēju uz celma un lecu cik nu tālu var aizlēkt. Salauzu vectēva, mammas, kaimiņa un brāļa velosipēdus, jo toreiz jau tie nebija piemēroti “tādai slodzei”. Tad tiku pie BMX velosipēda, kas turēja slodzi, bet tomēr nejutos līdz galam ērti. Tā nu, gadiem ejot, sāku interesēties par to kā atrauties no zemes ar lielo kalnu divriteni. Sāku ar Triālu, lēkājot pa piemājas akmeņiem, tad sapratu, ka prasās pēc lielāka ātruma un kutēšanas vēderā, kad esi palēcies gaisā. Sāku rakt tramplīnus ar draugiem, Latvijā tolaik strauji attīstījās kalna nobrauciena – downhill disciplīna. Mans mērķis bija piedalīties visur, kur ir MTB un adrenalīns. Ar MTB velosipēdu braucu lejā pa kalniem, lēkāju pa tramplīniem, skeitparkiem utt. Manuprāt, labam MTB braucējam būtu jāmāk braukt visās disciplīnās ko šis sports sniedz, nevajadzētu specializēties tikai vienā novirzienā, jo katra no disciplīnām paplašina redzesloku un papildina vienu otru.
Kāds ir MTB līmenis Latvijā?
Pietiekams! Nerunājot konkrēti par katru MTB disciplīnu, latvieši ir uzņēmīga tauta ar lielu gribasspēku, esam likuši trūkties daudziem ārzemju braucējiem un Latviju iezīmējuši kalnu divriteņu sporta kartē. Un tie esam mēs – mazā Latvija! Ja daudzi sporta veidi prasa īpašus apstākļus vai resursus, tad manuprāt MTB ir patiess sports latviešiem, jo mums ir viss, lai mēs ar to veiksmīgi nodarbotos šeit un sasniegtu labus rezultātus arī pasaules līmenī. Velosipēds un tā sporti ar laiku paliks tikai populārāki un es ceru, ka arī tādā veidā radīsies jauni talanti, kuri nesīs Latvijas vārdu pasaulē.
Latvieši ir traka kalnu tauta, neskatoties uz to, ka mums kalnu nav. Augstākais paugurs 311 metri virs jūras līmeņa. Ja paskatās uz to, cik daudz kalnu slēpotāju mums ir ziemā, tad varu apgalvot ka latvieši ir traki arī vasarā uz velosipēdiem. Mazā Latvija bez kalniem, kopā saved vairāk kā 150 (downhill) kalnu nobrauciena braucēju, kas, ja salīdzina proporcionāli ar citām lielajām valstīm, ir fenomenāli. Mēs spējam Latvijā nodarboties ar kalnu divriteņu sportu, kas prasa agresīvāku reljefu un, aizbraucot uz ārzemēm, uz lielajiem kalniem, spējam parādīt ievērības cienīgus rezultātus.
Ir cilvēki, kuri Tevi dēvē par dowhill tēvu Latvijā!
Pats daudzus gadus braucu downhill disciplīnā gan Latvijā, gan esmu apceļojis lielāko daļu Eiropas, gan trenējoties, gan piedaloties sacensībās. Nonācu pie domas, ka gribu ar savu pieredzi un braukšanas prasmēm “izspiest maksimumu” no Latvijas. Tā es sāku organizēt un pats piedalīties sacensībās, taču divas lietas vienlīdz labi nevar darīt! Tā es pārgāju lokāli tikai uz sacensību organizēšanu, sporta veida popularizēšanu. Mans mērķis bija pierādīt to, ka mēs – latvieši, šeit to darām, varam un pat tam visam ir liela jēga, jo kādu dienu no paugurainās Latvijas nāks labs kalnu nobrauciena (downhill) braucējs. Savus mērķus, organizējot sacensības, sasniedzu. Noorganizēju lielāko un vērienīgāko ko šeit, Baltijas valstīs, līdz šim varēja un parādīju piemēru jaunajiem organizatoriem, atstājot atvērtas durvis jaunu sacensību veidošanai.
Tagad pats atgriežos atpakaļ pie braukšanas, trenēšanās un manos nākotnes plānos ir pārstāvēt Latviju pasaules mēroga sacensībās, par ko pagaidām neko vairāk nestāstīšu. Downhill.lv ir mājaslapa, kur uzzināt visu par šo, tik ļoti Latvijai netipisko sporta veidu, redzēt bildes un video, un galu galā varbūt pamēģināt pašam ko jaunu.
Iespaidīgas MTB sacensības ik gadu norisinās arī Playground Festivāla ietvaros.
MTB Freestyle sacensības Playground Festivālā jau trešo gadu pēc kārtas kopā pulcēja pāris labākos pašmāju un augsta līmeņa braucējus no Eiropas. Katru gadu varam pārliecināties, ka ne tikai vietējo braucēju prasmes aug, bet varam novērot lielisku sniegumu un galvu reibinošos trikus no ārzemju braucējiem. Šo gadu laikā Latviju ir apmeklējuši labākie MTB braucēji no Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Vācijas, Francijas, Polijas. Sacensību atmosfēra ir diezgan nepiespiesta, bet pašas sacensības braucēju starpā izvēršas par saspringtu cīņu un lielisku šovu festivāla apmeklētājiem. Piemēram, šogad mūsu pašmāju braucējs Māris Orniņš pirmo reizi Baltijas vēsturē veica dubulto atmugurisko salto ar MTB.