Kā būvē sportu Latvijā?

Latvijā sporta infrastruktūra nav tik laba, kā gribētos. Bet šis tas notiek.

 

Šobrīd galvenais un nopietnākais valsts sporta infrastruktūras projekts neapšaubāmi ir kultūras un sporta centra Daugavas stadions rekonstrukcija. Tā būs vērienīga un grandioza. Un šobrīd jau ir zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan sporta veidi, ar kuriem tajā varēs nodarboties nākotnē.

 

Lielās pārmaiņas līdz 2022. gadam

Tiek plānots, ka pēc projekta realizācijas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs kļuvis divas reizes lielāks nekā pašlaik. Tāpat ievērojami lielāka funkcionalitāte būs arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtajā manēžā. Stadionā atradīsies arī dabiskās zāles futbola laukums, bobsleja starta estakāde, vieglatlētikas iesildīšanās laukums treniņu norisei, manēža vieglatlētikas treniņiem un sacensībām, treka riteņbraukšanas un komandu sporta spēļu treniņiem, kā arī fitnesa un bodibildinga vajadzībām, multifunkcionāla halle basketbola treniņiem un sacensībām, kā arī citu komandu sporta spēļu sacensību norisei, ledus halle hokejam, daiļslidošanai un kērlingam. “Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu  sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,” laikrakstam Dienas Bizness saka izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs.

Visu sporta objektu izbūve tiks pabeigta līdz 2022. gadam, bet stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem ERAF līdzekļiem 40 191 396 eiro apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums – 7 092 600 eiro.

 

Jaunā infrastruktūra atļaus Daugavas stadionā nodarboties ar basketbolu, volejbolu, florbolu, rokasbumbu, kērlingu un daudziem citiem sporta veidiem. Turklāt ir noticis arī brīnums – tiek plānots atrast vietu velotrekam, kas Latvijā nav bijis pieejams jau gandrīz divus gadu desmitus.

Augusta beigās par 12,9 miljoniem noslēgtais līgums paredz, ka tribīņu pārbūve jāpabeidz līdz 2018. gada 15. maijam, proti, pirms Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, palielinot stadiona skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 tūkstošiem.

 

Futbola jaunajai paaudzei

Tas, protams, nav vienīgais sporta infrastruktūras objekts, kas šobrīd top Latvijā. Un, lai gan šādu objektu nudien nav daudz, mums ir, ar ko lepoties. Par, iespējams, vērienīgāko no tiem stāsta Ģirts Mihelsons, futbola skolas Metta ģenerālsekretārs: “Jāsāk ar nelielu atkāpi par to, kā mēs vispār nonācām līdz Rīgas Hanzas vidusskolas laukuma projektam. Mums pašiem nekas nepiederēja, tāpēc sākām apzināt vietas, kur kaut kas varētu veidoties. Sākumā mums bija tikai vīzija – vajadzēja triju gadu sarunas ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) un Rīgas domi (RD), lai izveidotu Hanzas projektu. Pie skolas ierīkojām lielo laukumu, tika izveidotas specializētas futbola klases un īpaša futbola programma ar mērķi piesaistīt jaunus skolēnus skolai. Visiem bija labi, arī mums. Mettai izveidojās sava mājvieta,” aizrautīgi stāsta Mihelsons.

Blakus atradās un joprojām atrodas Olimpiskais sporta centrs, tāpēc abas organizācijas 2011. gadā pēc spēku apvienošanas izveidoja kopīgu meiteņu futbola sistēmu, tāpat ar tiešu Mihelsona iesaisti tika nomainīts Olimpiskā sporta centra mākslīgais futbola segums. Tas ļāva būtiski samazināt bērnu traumu riskus un arī uzlabot treniņapstākļu kvalitāti. Jo viena lieta ir, ja trenējas amatieri, – tiem lieliski derēja arī vecais laukums. Taču, ja vēlamies, lai mums izaug nākotnes talanti, viņiem treniņi tomēr jāaizvada uz mūsdienīga laukuma.

 

Zaļā gaisma tribīnēm

“Nākamais mūsu projekts bija izveidota un akreditēta futbola teorijas un prakses programma vidusskolēniem. Apgūstot šo programmu, jauniešiem, beidzot vidusskolu, ir iespēja saņemt trenera licenci. To jau sen dara Anglijā – ja kādam nesanāk futbolista karjera, ir radīti apstākļi, lai viņš būtu ieguvis attiecīgas zināšanas un varētu strādāt par futbola menedžeri, treneri vai kaut ko citu,” stāsta Mihelsons.

Tālāk Metta vēlas attīstīt arī infrastruktūru – ir dota zaļā gaisma skatītāju tribīnes celtniecībai. Turklāt tā nebūs vienkārši tribīne, bet gan trīs stāvus augsta, ietilpīga, daudzfunkcionāla ēka. Tajā vidusskolēni varēs apgūt medicīnu, fizioterapiju, tur būs arī digitālā studija, vieta, kur apgūt organizatorisko darbu teoriju un praktikumu. Būs arī jaunas ģērbtuves – kopā ar vecajām jau divpadsmit. Ļoti svarīga lieta būs ēdināšanas bloks, orientēts tieši uz sportistu uzturu. “Veidosim arī internātu puikām un meitenēm no tālākām Latvijas vietām. Bērni tajā varēs dzīvot, ēst un tiks pieskatīti. Tribīni plānojam pabeigt 2018. gada septembrī, un tā kalpos visam Latvijas futbolam. Tā būs kā satikšanās vieta ģimenēm – te cilvēks varēs paēst, pastrādāt, pasportot pats un paskatīties, kā to dara viņa bērns.”

 

 

Tribīne būtībā kalpos kā izglītības centrs, un peļņa nebūs saimnieciskā darbība, bet gan izglītotie jaunieši.

 

Arhitektūras projektēšanas birojā Substance tapis Hanzas stadiona tribīņu (ar 1008 skatītāju vietām, plašu ģērbtuvju un administrācijas iekštelpu bloku) jaunbūves makets.

 

Ko vēl būvē Latvijā?

 

Ielikts pamatakmens ledus hallei Kurbads, kas atradīsies Rīgā, Lidlauka ielā 37. To plānots atklāt jau nākamgad, un tajā būs vietas 450 skatītājiem.

 

Atklāts pārbūvētais Kārsavas vidusskolas stadions, kurā izveidoti vairāki sporta sektori: futbola laukums ar vārtiem, daudzfunkcionāls laukums ar mākslīgo segumu, trīs skrejceļi apkārt stadionam, tāllēkšanas bedre un lodes grūšanas sektors, ierīkotas ģērbtuves, treneru telpa un tribīnes atbalstītājiem.

 

Rēzeknē izveidots Olimpiskais centrs, kuru varēs izmantot dažādu sporta veidu pārstāvji.

 

Rūjienā atjaunots pilsētas stadions. Agrāk tas bija piemērots tikai futbola spēlēšanai, toties tagad to var izmantot arī vieglatlēti.

 

Pabeigta Murjāņu sporta ģimnāzijas rekonstrukcija. Šī vieta ir viena no Latvijas jauno sportistu galvenajām kalvēm.

 

Uzsākta Kuldīgas sporta skolas rekonstrukcija un jauna peldbaseina izbūve. Baseina garums būs 25 m, un tas būs pieejams visiem pilsētas iedzīvotājiem.

 

Daugavpilī izbūvēta četrus kilometrus gara trase, kas pamatā paredzēta biatlonistiem.

 

Ventspilī renovēta BMX trase, kura tagad pilnībā atbilst visiem Eiropas standartiem un kurā iespējams aizvadīt gan augstvērtīgus treniņus, gan laba līmeņa sacensības.

 

Pilnībā rekonstruēta morāli un fiziski novecojusī Siguldas kamaniņu un bobsleja trase, kas arī turpmāk ļaus tajā aizvadīt pasaules mēroga sacensības gan bobslejā un kamaniņu braukšanā, gan skeletonā.

 

Jānis Maksimenko

Foto: Daugavasstadions.lv, Fsmetta.lv