Lai gan hokejs visās trijās Baltijas valstīs parādījās gandrīz vienlaikus, visvairāk hokeju iemīļoja tieši Latvijā. Meklējam izskaidrojumu vēstures faktos, kāpēc tā noticis.
Patiešām ‒ diez vai pasaulē ir vēl kāda valsts (izņemot Kanādu, protams), kura tik kvēli fanotu par hokeju kā Latvija! Hokejs pirmo reizi uz Latvijas sporta «skatuves» parādījās 20. gadsimta sākumā, tiesa, tā pirmsākumos šī spēle nebūt nebija tik populāra kā mūsdienās. Lai gan oficiāli pirmā hokeja spēle Latvijas sporta vēsturē notika 1909. gadā, kā sporta veids tas neguva īpašu atzinību sabiedrības acīs. Līdz pat trīsdesmito gadu sākumam populārāks bija bendijs jeb hokejs ar bumbu.
Bendijs… kas?
Būtībā bendijs ir ļoti līdzīgs hokejam – abus spēlē uz ledus, piedalās divas komandas, kuru galvenais uzdevums ir trāpīt pretinieka vārtos. Atšķirībā no hokeja bendija spēlētāji izmanto bumbu, nevis ripu, spēles laukumā vienlaikus var atrasties vienpadsmit spēlētāju no katras komandas. Interesanti, ka hokeju Latvijā sāka popularizēt tieši viens no bendija spēlētājiem ‒ zviedrs Svens Jensens, kas spēlēja Rīgas «Vanders» klubā. Pirmā oficiālā organizācija, kas nodarbojās ar hokeja attīstību un popularizēšanu, bija Latvijas Ziemas sporta savienība. Trīsdesmito gadu sākumā izveidoja arī Latvijas Hokeja federāciju.
PSRS katalizators
Patiesu uzplaukumu un atzinību hokejs pie mums guva tieši PSRS laikā, kurā ne tikai daudzi latviešu, bet arī igauņu un daži lietuviešu hokejisti bija iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā. Igauņu Tallinas «Dinamo» noturējās PSRS pirmajā līgā nepilnus septiņus gadus, bet mūsu «Dinamo Rīga» 40. gadu beigās bija viena no vienpadsmit hokeja izlasēm, kas spēlēja pirmajā PSRS čempionātā. Tomēr sešdesmitajos gados hokejs sāka zaudēt savu nozīmīgumu, un šajā laikā «Dinamo Rīga» spēlēja PSRS trešajā līgā. Savukārt 1968. gadā par «Dinamo Rīga» treneri kļuva Viktors Tihonovs, kas pēcāk trenēja arī Maskavas «CSKA» un PSRS izlasi.
Hokeja zenītā
Līdz ar neatkarības atgūšanu mūsu hokeja līdzjutēju pulki nedaudz paretinājās, bet pēc Latvijas izlases pirmajiem nopietnajiem panākumiem atkal strauji pieauga. Latviešiem atšķirībā no kaimiņiem līdz ar valsts neatkarības atgūšanu sākās hokeja slavas zenīts – Latvijas sporta vēstures un arī NHL vēstures lappusēs savus vārdus ir ierakstījuši neviens vien latviešu hokejists, piemēram, Sandis Ozoliņš, Sergejs Žoltoks, Kārlis Skrastiņš, Artūrs Irbe. Pateicoties Skrastiņam, Latvijas valstsvienība izcīnīja tiesības spēlēt pasaules čempionāta B grupā. Trīs gadus vēlāk Latvijas izlase izšķirīgajā spēlē ar Šveici guva rezultātu 1:1 un ieguva tiesības spēlēt A (elites) grupā, kurā spēlē arī šobrīd, savukārt igauņu un lietuviešu valstsvienības spēlē B grupā.
Katram savs lauciņš
Kamēr latviešiem ir hokejs, lietuvieši ir īsteni basketbola piekritēji, savukārt igauņiem par nacionālo sportu ir kļuvusi distanču slēpošana. Zviedru žurnālists Ronijs Olsons uzskata, ka dažādā hokeja attīstība Baltijas valstīs ir pavisam vienkārši izskaidrojama – tāpat kā citviet pasaulē, arī igauņi, latvieši un lietuvieši ir izvēlējušies sporta veidus, kam dot priekšroku, bet tas nenozīmē, ka šajās valstīs spēlē un jūsmo tikai par vienu sporta veidu. Neapšaubāmi ‒ latviešu favorīts ir hokejs, bet Latvijā ir arī spēcīgas basketbola komandas un izcili slēpotāji. Un otrādi – arī lietuviešiem un igauņiem ir spēcīgi hokejisti. Cits jautājums esot, kādā līmenī šie sporta veidi eksistē katrā valstī, piemēram, Lietuvā hokejs vairāk ir amatieru līmenī, jo principā lietuviešiem ir viena komanda ‒ «Elektrėnų enerģija». Beidzamajos gados lietuviešu hokejisti spēlē baltkrievu hokeja līgā un paretam arī latviešu līgā.
Paraksti:
Bendija komanda, 1930. gads.
Latvijas hokeja izlase 1935. gadā Prāgā.
«Dinamo Rīga» 1969./1970. sezonā.
Latvijas hokeja vēstures pieturpunkti
• Savās pirmajās starptautiskajās sacensībās, kas risinājās 1932. gadā, Latvijas valstsvienība uzvarēja kaimiņus lietuviešus ar 3:0. Šajā spēlē un līdz ar to arī Latvijas hokeja vēsturē pirmos vārtus guva Indriķis Reinbahs.
• No 1932. līdz 1940. gadam Latvijas hokeja valstsvienība piedalījās divdesmit sešās starptautiskajās spēlēs.
• 1940. gadā pirmskara Latvijas izlase aizvadīja savu pēdējo spēli, kurā pieveica Igauniju ar rezultātu 2:1.
• 1946. gadā Latviju izslēdza no Starptautiskās Hokeja federācijas, savukārt deviņdesmito gadu sākumā, gadu pēc tam, kad nodibināja Latvijas Hokeja federāciju, latviešu hokejistus no jauna uzņēma Starptautiskajā Hokeja federācijā.
• Helmuts Balderis ir pirmais hokejists Latvijas hokeja vēsturē, kas ir parakstījis līgumu ar kādu no Nacionālās Hokeja līgas (NHL) klubiem. 1989. gadā Balderis sāka spēlēt Minesotas «North Stars», savos 36 gados kļūstot par vecāko draftēto NHL spēlētāju.
• 90. gadu sākumā Baltijas valstis no jauna uzņēma Starptautiskajā Hokeja federācijā un pievienoja pasaules čempionāta C divīzijai. Gan Latvijas, gan Igaunijas izlašu pirmās oficiālās starptautiskās spēles pēc neatkarības atjaunošanas notika 1992. gadā, kad spēlēja pret Lietuvu pasaules čempionāta atlases turnīrā. Abas reizes lietuvieši piedzīvoja sakāvi.
• Augstāko pacēlumu Latvijas hokeja izlase sasniedza 2000. gadā, kad pasaules čempionātā ar 3:2 sensacionāli uzvarēja krievus. Visai zīmīgs Latvijai bija 2014. gada pasaules čempionāts, kuru latvieši iesāka ar uzvaru pār Somijas izlasi.
• 2006. gadā olimpisko spēļu kanāls «NBC» Latvijas hokeja fanus nodēvēja par «visskaļākajiem un uzticīgākajiem faniem pasaulē».
