Kad esi atbilstoši apģērbies skriešanai aukstos laikapstākļos, tevi vairs nekas nespēj atrunāt no treniņa ārā. Tiklīdz jūties perfekti un silti, sportojot laukā, visas drēgnās sezonas garumā, tu ar pārliecību skrien kilometru pēc kilometra, neatkarīgi no termometra dzīvsudraba stabiņa svārstībām. Pat, ja līdz šim uzskatīji, ka fiziskas aktivitātes rudenī un ziemā jāpārceļ uz iekštelpām. Eksperti iedrošinās un dos padomus, kā justies labi, ērti, komforti, skrienot sezonā, kas izaicina rūdīties gan mentāli, gan fiziski.
Padomos un pieredzē aicinājām dalīties vieglatlētu Dmitriju Jurkeviču, garo distanču skriešanas treneri Aleksandru Prokopčuku, bet par pareizo apavu izvēli vaicājām fizioterapeitam Rolandam Admidiņam.
Dmitrijs Jurkevičs, Latvijas rekordists 1500m un 3000m distancēs:
Pirms dodos ārā pārliecinos, vai ir vējš – ja tas ir, izvēlos vēju aizturoša materiāla virskārtu augšdaļā. Ja vējš pūtīs cauri, ir liela iespējamība saslimt, uz ko es netiecos.
Tas pats attiecībā uz lietu vai sniegu – ja pirms treniņa konstatēju šādus laikapstākļus – izvēlos skriešanas ekipējumu ar mitrumnecaurlaidīgu materiālu.
Ja termometra stabiņš nokrīt zem +10 grādiem, velku plānāku cepuri un cimdus. Ja ir sajūta, ka tos nevajadzēs, iesaku tomēr kaut vai cimdus paņemt tomēr līdzi.
Noteikti jāizvēlas atbilstoša materiāla T-krekls. Aukstajā laikā nepiemērota ir kokvilna – tā uzsūc mitrumu, svīstot, paliek slapja un, ja skrējiena laikā nedaudz sanāks apstāties, var nosalt un atkal ir risks saslimt. Garākiem skrējieniem pats esmu iecienījis dry fit materiāla apģērbu.
Iesaku arī pievērst uzmanību zeķēm – lai nebūtu plikas potītes un ahileja cīpslas – paslēptas zem zeķēm. Tās ir īpaši jāsaudzē – ja gadās traumēt cīpslas vai tās iekaist, atveseseļošanās ir sarežģītāka nekā ar muskuļu traumām.
Aleksandrs Prokopčuks, treneris
Slidenajā laikā jāizvēlas apavi ar labu zoles protektoru. Nederēs tādi skriešanas apavi, kuriem ir plāna zole, kā arī plāna virsma, kas ātri kļūst mitra.
Jāizvēlas speciālas piegulošās bikses (tights), kas paredzētas skriešanai aukstumā un ziemā. Tām ir īpašs, elpojošs materiāls, kas kontrolē mitrumu un bez gumijas slāņa. Lielākais ieguvums no šādām biksēm ir tas, ka kļūstot mitras, tās turpina saglabāt siltumu.
Nav nepieciešams sildīt kaklu – tam jābūt brīvam no šallēm. Ieelpojot auksto gaisu, var pārkarsēt kaklu un rodas risks saslimt.
Vēl būtiski aukstajā laikā izvēlēties skriešanas maršutu – distances pirmo daļu skriet pavējā, bet otru daļu – pretvējā.
Rolands Admidiņš, fizioterapeits
Izvēloties apavus skriešanai rudenī un ziemā, vispirms jāvērš uzmanība, lai to materiāls būtu tāds, kas atgrūž mitrumu.
Ja apavi tomēr nav tādi, kas atgrūž mitrumu, tad jāpadomā par pareizu kopšanu saviem izvēlētajiem skriešanas apaviem. Pirmkārt, pēc skrējiena nepieciešams izņemt ārā pēdiņu un to izžāvēt. Ja sanācis skriet pa dubļiem, tad apavus nelikt veļasmašīnā. Tādējādi tiek saīsināts to kalpošanas mūžs. Pareizāk tos būtu izžāvēt un pēc tam ar putekļsūcēju atbrīvot no dubļu paliekām.
Tāpat, ja apavi nav mitrumu necaurlaidīgi, vērts investēt atbilstošās zeķēs – no materiāla, kas tik ātri nekļūst mitrs.
Svarīgi padomāt arī par drošību – lai apavi būtu ar atstarojošiem elementiem. Vai arī, ja to nav – tad vienkārši izdarīt izvēli par labu krāsainākiem un tādējādi labāk pamanāmiem apaviem uz tumšajām ielām.
Tomēr, manuprāt, pats svarīgākais, iegādājoties jaunus apavus, neatkarīgi no tā, kādai sezonai tie būtu paredzēti – izvēlēties tos nevis pēc dizaina, bet pēc funkcionalitātes – lai pasargātu veselību. Piemēram, ja veicot skrējiena testus, konstatēts, ka nepieciešami potīti, ceļgalus, mugurkalu stabilizējoši apavi, vai fiksētas citas individuālas īpatnības, noteikti ņemt vērā šos ieteikumus.