Kā pārlaist ziemu?

Ziemā vajadzētu strādāt pie vispārējās fiziskās sagatavotības. Ja cilvēks ir attīstīts vispusīgi, viņš labi skries, brauks ar velosipēdu vai slēpos.

Vispārējo fizisko sagatavotību var attīstīt, gan ejot uz trenažieru zāli, gan strādājot individuāli ar treneri, gan vingrojot paša spēkiem. Jāizpilda bāzes vingrinājumi – pietupieni, izklupieni, vēderpreses un muguras vingrojumi –, jāstrādā ar hantelēm vai trenažieriem un elastīgo gumiju. Jo daudzpusīgāki treniņi, jo organisma fiziskā sagatavotība labāk attīstīta.

Pēc visiem dabas likumiem, šogad gaidāma sniegota ziema. Tādēļ ļoti svarīgi ir attīstīt līdzsvaru un kustību koordināciju, lai justos droši uz slidenām ielām vai ledus un, protams, arī baudot ziemas aktivitātes un sporta priekus.

Ikviens, kam ir labi attīstīta kustību koordinācija un līdzsvars, var justies daudz drošāk. Ķermenis ātrāk spēj reaģēt bīstamās situācijās, sagrupēties, lai nenokristu, nesastieptos vai pabēgtu sāņus no krītošas lāstekas. Jebkura fiziska darbība uzlabo mijiedarbību starp smadzenēm un muskuļiem.

Tiem, kas nodarbojas ar izturības sporta veidiem – skrien, brauc ar velosipēdu, slēpo –, ziemas periodā vajadzētu sagatavot bāzi, proti, strādāt zemajos pulsos (110–130 sitieniem minūtē), uzlabot sirds muskuļu darbību. Tas nozīmē, ka ir jāstrādā ilgstoši (visas ziemas garumā, trīs reizes nedēļā) ļoti zemā un lēnā intensitātē, piemēram, lēni soļojot, lēni braucot ar velosipēdu utt. Rezultātā, sākoties vasaras sezonai, būs vieglāk izturēt slodzes.

Tikpat būtiska ir dziļo muskuļu stiprināšana, kas atbild par koordināciju un līdzsvaru. Tie ir muskuļi, kas stiprina mūsu skeletu. Lai stiprinātu šīs muskuļu grupas, vingrinājumi jāpilda bez palīgrīkiem. Tos veic ar savu ķermeņa svaru – vingrojot uz paklājiņa, izpilda statiskās pozas, līdzsvara noturēšanu, kustības pa diagonāli utt. Turklāt šo vingrinājumu izpilde ir labs veids, kā pamosties no rīta.

Imunitāte, miegs un uzturs ir savstarpēji saistīti. Mēs esam ziemeļnieki. Mūsu imunitāte ir vājāka nekā dienvidniekiem, un saules trūkums (D vitamīna trūkums) imunitātei nenāk par labu. Ja ziemas dienas ir saulainas, labāk iziet ārā nekā sēdēt istabā. Uzturam jābūt pārdomātam un regulāram – vajadzētu censties vairāk ēst liesu gaļu un dārzeņus. Runājot par miegu, jāatceras sena patiesība – jo mazāk guļ, jo vairāk ēd. Organisms nogurumu vēlas kompensēt ar pārtiku. Normāls miegs ir 7–8 stundas, bet ziemā ieteicams gulēt vairāk – pat deviņas stundas.

Ņemot vērā, ka mācību iestādēs fiziskās audzināšanas stundas ir visai maz, vecākiem vajadzētu padomāt, kā, sākoties iekštelpu sporta sezonai, fiziski nodarbināt bērnus.

Relatīvi vairāk ir paveicies tiem bērniem, kas dzīvo ārpus Rīgas. Braukšana ar ragavām, sniegavīru celšana, pikošanās. Nekas neaizstās to kustību prieku, ko izvēlējies pats bērns. Tā ir vislabākā fiziskā attīstība, jo organisms pats zina, ko tam vajag. Ja liksiet bērnam skriet sev līdzi, visticamāk, viņš to nevēlēsies darīt, taču, pikojoties vai braucot ar ragavām no kalna, daži kilometri zem kājām paskries nemanot.