Uvis Helmanis: rīkotāji Eiropas čempionātos vienmēr ieņem labas vietas
Ilggadējs Latvijas basketbola izlases spēlētājs, treneris
Savu līdzjutēju priekšā basketbolistiem būs ļoti patīkami spēlēt. Viņi saņems papildu enerģijas lādiņu. Ja nu lietuvieši nepiepildīs visu Arēnu Rīga, kā tas bija pasaules U19 čempionāta laikā, viņiem nebūs variantu un Latvija savstarpējā spēlē uzvarēs. Prognozēt izredzes ir grūti, jo korekcijas ieviesīs traumas, tomēr, skatoties vien uz valstu nosaukumiem, Latvijas izlasei apakšgrupa ir pateicīga, lai iekļūtu pirmajā četriniekā.
Eiropas čempionāta organizēšana ir liels gods, turklāt tā ir ļoti liela iespēja mums pašiem, jo turnīru organizatori parasti ieņem labas vietas sacensību noslēgumā. Jā, žēl, ka pie mums nenotiek viss turnīrs, bet labi, ka vismaz vienas apakšgrupas spēles. Šī būs mūsu iespēja kārtējo reizi parādīt FIBA funkcionāriem, ka mākam rīkot sacensības, un varbūt nākotnē jau būsim tiesīgi uzņemt visu šāda veida turnīru.
Man pašam nozīmīgākais no sešiem Eiropas čempionātiem bija pirmais, kurā piedalījos, – 1997. gadā Spānijā. Varbūt tad nospēlējām ne tik veiksmīgi un palikām pēdējie, tomēr tas palicis spilgti atmiņā. Toreiz mums vairākos mačos nepaveicās un zaudējām spēles, kurās bijām vadībā pat ar 20 punktiem. Tieši tā man bija pirmā iepazīšanās ar Eiropas basketbolu. Jā, sasniegtā rezultāta ziņā nozīmīgs bija 2001. gada turnīrs Turcijā, bet emocionālākās bija 1997. gada sacensības.
Edgars Jaunups: pretinieki jānovērtē pienācīgi
Basketbola kluba VEF Rīga atjaunotājs un izpilddirektors
Manuprāt, grupas spēļu norise Rīgā basketbolistiem nāks tikai par labu. Protams, tas ir spiediens māj ās un savu fanu priekšā labāk nospēlēt. Mēs esam redzējuši gadījumus, kad komandas zem šādas spriedzes sabrūk vai arī ļoti atslābst. Tomēr es domāju, ka mūsējiem tas būs tikai ieguvums, – latviešu fanu atbalsts ir gandrīz kā sestais spēlētājs laukumā.
Puiši, kaut arī vēl gados jauni, ir guvuši labu pieredzi, spēlējot gan čempionātos, gan augsta līmeņa klubos, turklāt spēlējot daudz. Kas nav mazāk svarīgi, arī treneris Ainārs Bagatskis ir labā formā, aizvadījis veiksmīgu sezonu. Lielākais risks, ko es redzu, ir mūsu it kā vieglās un parocīgās grupas nepietiekama novērtēšana. Psiholoģiskā līmenī tas var būt bīstami, jo, kā atceramies, 2013. gada čempionātu noslēdzām ar zaudējumu beļģiem, savukārt ar spēli pret viņiem šogad atklāsim čempionātu. Igauņiem šī ir pirmā ielaušanās čempionātā beidzamo 14 gadu laikā. Tas nozīmē, ka viņi cītīgi gatavojušies, tāpēc to nevajadzētu atstāt bez ievērības. Arī čehi, ungāri ir rādījuši labu spēli, tāpēc nedrīkstam atslābt. Piecas spēles sešās dienās – tur var būt pārsteigumi.
Daudzi cer, ka, veiksmīgi rīkojot grupas spēles, arī Latvija kādreiz varētu kļūt par rīkotājvalsti. Es uzskatu, ka šis formāts ar vairākām rīkotājvalstīm ir daudz veiksmīgāks, to bieži izmanto, arī rīkojot futbola čempionātus. Pirmām kārtām, čempionātam risinoties vienā valstī, zāli piepilda tikai mājinieku un favorītu spēles, taču šoreiz redzam milzu ažiotāžu ap visām spēlēm. Šāda līmeņa sacensību rīkošana valstī ir arī stimuls basketbola attīstībai kopumā, tāpēc ir vērtīgi, ka šo stimulu saņem uzreiz četras valstis, nevis tikai viena.
Renārs Zeltiņš: būsim liecinieki vēstures veidošanā
Ghetto Games kreatīvais direktors, TV raidījumu vadītājs, basketbola fans
Domāju, ka spēki Eiropas basketbolā beidzamajos gados izlīdzinājušies. Mēs savās mājās varam arī ar grupas galveno favonti Lietuvu cienīties un uzvarēt. Tomēr visvairāk būs atkarīgs no mums pašiem – kā mēs sagatavosimies, kas būs sastāvā. Daudz ko noteiks traumas un mikroklimats – ja ģērbtuvē viss būs labi, arī laukumā veiksies. Treneriem būs jādomā – sastāvā ņemt labākos spēlētājus vai tādus, kas palīdzēs mikroklimata uzturēšanā. Tomēr beidzamajos gados to visu ir izdevies sekmīgi apvienot. Arī sastāva kodols jāsaglabā uz šo Eiropas čempionātu. Rezultātam ir jābūt!
Eiropas čempionāta finālturnīrs ir notikums, par ko premjeram un prezidentam bija jāstāsta iepriekšējā gada Jaungada uzrunā. Tas būs viens no šāgada lielākajiem Latvijas notikumiem, turklāt sacensības pie mums notiks 80 gadu pēc tam, kad 1935. gadā bijām kļuvuši par pirmajiem Eiropas čempioniem. Tas būs grandiozs veids, kā caur sportu celt patriotismu un dažādām tautām būt vienotām.
Pats visu Eiropas čempionātu pavadīšu pie Brīvības pieminekļa, izklaidējot līdzjutējus, turklāt arī Brīvības piemineklim šogad paliek 80 gadu. Ne tikai es, bet mēs visi ar šo turnīru celsim patriotismu un būsim liecinieki Latvijas vēstures veidošanā. Nešaubos, ka esam spējīgi vareni nosvinēt Eiropas čempionātu.
Teksts: Nadīna Elekse, Ints Megnis (LETA)