Latvijas futbola čempionātā pēc valsts neatkarības atgūšanas līdz pat pagājušās desmitgades vidum dominēja Rīgas “Skonto”. Viņu rekordgaro čempionu titulu sēriju 2005. gadā pārtrauca “Liepājas metalurgs”, kas vēl vienu titulu pievienoja 2009. gadā. Tomēr 2013. gadā metalurģijas uzņēmumu “Liepājas metalurgs” nokāva krīze – tās iespaidā vispirms tika likvidēts atbalsts sportam.
Tobrīd futbola glābšanā iesaistījās pilsētas dome un visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases futbolists Māris Verpakovskis, turklāt tas notika ļoti vēlu – vien apmēram pusotra mēneša pirms sezonas sākuma. 2014. gada 27. janvārī Verpakovskis aizvadīja pēdējo spēli Grieķijas kluba “Ergotelis” rindās, bet pēc tā atgriezās Latvijā un uzņēmās kluba direktora pienākumus.
“Šis ir viens no maniem nozīmīgākajiem dzīves posmiem. Esmu lēmis pagriezt visu par 180 grādiem un pieņēmis vienu no saviem lielākajiem dzīves izaicinājumiem: sezonas vidū uz visiem laikiem pārtraukt profesionāla spēlētāja karjeru, lai atgrieztos savās mājās, savā pilsētā un turpinātu dzīvi jau pavisam jaunā, man neierastā, bet vienlaikus tik ļoti tuvā lietā – būt par “Liepājas” futbola kluba vadītāju,” paziņojumā toreiz pavēstīja Verpakovskis.
“Kad lūdzu Māri atgriezties un izglābt Liepājas futbolu, teicu, ka mēs varam kļūt par čempioniem,” jau pēc titula izcīnīšanas atcerējās cits kādreiz slavens Liepājas uzbrucējs Viktors Dobrecovs, kas pašlaik ir savas dzimtās pilsētas komandas galvenais treneris.
Kaut komandu izveidoja strauji, Verpakovskis un Dobrecovs panāca, ka liepājnieki nav peramie zēni. Pirmajā sezonā Kurzemes klubs virslīgas sezonu noslēdza ceturtajā vietā, turklāt tās sastāvā uzziedēja talantīgais Jānis Ikaunieks, kas pagājušajā ziemā tika pārdots Francijas tābrīža augstākās līgas komandai “Metz”.
Šāgada sākumā “Liepāju” sagaidīja trieciens. Kaut jaunais klubs bija uzņēmies “Liepājas metalurga” parādus, nespēja pārliecināt Eiropas Futbola federāciju asociāciju (UEFA), ka ir tā saistību pārņēmējs, un nedrīkstēja startēt UEFA Eiropas līgā, kas nozīmēja ievērojamas naudas neiegūšanu. Tomēr liepājnieki nesalūza – vasarā atrada iespējas vēl vairāk papildināt sastāvu un savā otrajā sezonā čempionu titulu garantēja jau trīs kārtas pirms sezonas beigām.
“Galvenā panākumu atslēga bija tā, ka mēs visi bijām vienoti kā veselums, bijām labs kolektīvs,” uzskata Verpakovskis. “Protams, mērķis bija uzvarēt un izveidot tādu komandu, kas varētu cīnīties par pirmo vietu, taču necerējām, ka tas notiks tik ātri. Pagājušajā gadā jau bija laba sajūta. Savukārt šīssezonas vidū sapratām, ka varam pacīnīties par pirmo trijnieku, tāpēc arī izmantojām saukli “Cīņā par medaļām”. Līdzjutēji mājas spēlēs dzina mūs uz priekšu arī šķietami bezcerīgās spēlēs. Tieši viņu dēļ daudzi punkti tika izcīnīti dueļu pēdējās minūtēs. Priecē arī komandas sniegums, izaugām tieši kā komanda, kas rāda stabilāku sniegumu nekā pērn.”
“Lai izveidotu labu komandu, vajadzīgi trīs gadi. Mēs pat mazliet apsteidzām šo grafiku, jau otrajā gadā sasniedzot šādu rezultātu. Nevar teikt, ka visu sākām no nulles, taču sastāvu atjauninājām ar daudziem jauniem spēlētājiem. Jau pirmajā sezonā izcīnītā ceturtā vieta bija ļoti labs rezultāts,” nenoliedz leģendārais uzbrucējs.
Tagad “Liepāju” no Eirokausiem nekas vairs nespēs apturēt un 2016. gadā Latvijas futbola simpātiskākajam klubam gaidāma debija uz starptautiskās skatuves, turklāt uzreiz spēcīgākajā UEFA Čempionu līgas līmenī. “Meklēsim spēlētājus, kuri varētu pastiprināt mūsu sastāvu. Domāju, ka būs arī ārzemnieki, ne tikai savējie spēlētāji. Ja mēs piedalāmies Eirokausos, ir jābūt stiprākiem. Jauni futbolisti ir svaigāki un ātrāki,” uzskata Dobrecovs.
Uzvarētāju izvēle. Uzlaiko!