Skriešana pamatā liek uzsvaru uz ķermeņa apakšējo daļu (kājas un muguras lejasdaļa), kustībām notiekot tikai virzienā uz priekšu. Joga turpretim ir tā fizisko aktivitāšu disciplīna, kas holistiski raugās uz cilvēka ķermeņa daudzpusīgu fizisko attīstību, un tas nozīmē gan spēka vairošanu, gan līdzsvara sajūtas un lokanības uzlabošanu, kā arī ātrāku atlabšanu pēc intensīvas slodzes.
Tā kā skriešana paredz ilgstošu kustību atkārtošanos, atsevišķās ķermeņa zonās, piemēram, kāju un muguras muskuļos, rodas papildu sasprindzinājums. Šī iemesla dēļ, muskuļiem saīsinoties, ķermeņa kustību amplitūda vairs nav līdzsvarota. Palīdz stiepšanās pirms un pēc skriešanas treniņa. Joga ne tikai palīdz iesildīt muskuļus pirms skrējiena, bet arī atbrīvo muskuļus no sāpēm, kas rodas pēc tā, padarot tos garākus. Rezultātā ķermeņa funkcijas kļūst efektīvākas. Prasmīgs jogas pasniedzējs zinās, ka skrējējiem nepieciešams ne tikai stiepties, bet arī palīdzēt uzlabot izturību un stiprināt tā saucamo “kodolu” jeb ķermeņa dziļo muskulatūru. Savukārt uzsvars uz apzinātām kustībām jogas nodarbībā palīdz koncentrēties un izjust ķermeni labāk, tādējādi samazinot traumu risku. Pieaugot slodzei, bieži vien pasliktinās imunitāte un aizsardzības fukcijas. Pareizi elpojot tiek attīstīta un stiprināta respiratorā sistēma, kas viennozīmīgi pozitīvi atspoguļosies ne tikai kontrolējot elpošanu stresa situācijās, bet arī skrienot.
Jaunāko Adidas sieviešu skriešanas apavu un apģērbu kolekciju meklē Sportland veikalos.
Sports veido Tevi labāku!
Kristaps Škuts. Treniņš ir tik grūts, cik tu pats tajā esi gatavs ieguldīt