Nils Jansons. Ar skrituļslidām viss ir līdzsvarā

Pastāsti, kas ir Nils Jansons?

Lielākoties cilvēki mani asociē ar skrituļslidošanu, kas arī ir tas, ko daru. Esmu profesionāls sportists, organizēju dažādus pasākumus, kas saistīti ar manu pārstāvēto sporta veidu, kā arī – esmu dibinājis un vadu inline skolu „Straume”, kur, divas reizes nedēļā, dalos savā pieredzē un zināšanās ar bērniem.

Cik ilgi Tu nodarbojies ar skrituļslidošanu?

Ar skrituļslidošanu nodarbojos aptuveni 14 gadus, bet profesionālā līmenī braucu pēdējos 4 gadus. Patiesībā, pateicoties savam brālim, es sāku slidot, jo viņš pirmais televīzijā pamanīja šo sporta veidu.  Ja nemaldos – man bija 9.gadi.

Ko skrituļslidošanā sauc par profesionālu braucēju?

Par profesionālu skrituļslidotāju kļūst tad, kad piedalies un brauc vienās sacensībās ar sporta nozares labākajiem braucējiem un tev kā sportistam ir savi sponsori, kuri izveido un izlaiž slidu modeļus un citas preces ar tavu vārdu. 

Kā tu nonāci pie tā, ka vēlies kļūt par profesionālu inline braucēju?

Skrituļslidošana man pārauga kaislībā diezgan ātri. Es daudz par to nekad neesmu domājis, es vienkārši jutu, ka skrituļslidas ir tas, kas man ir nepieciešams. Neatlaidīgi, braucot katru dienu, progress ir neizbēgams, to var just un tas parādās  ja ar visu sirdi esi procesā. Viss nāca dabiski un tas šķita loģiski.

Kā ir ar inline sacensībām Latvijā?

Tad, kad es sāku nodarboties ar inline, tad Latvijā notika vietējā mēroga sacensības. Es, protams, biju pavisam jauns un vēl neko daudz no visa tā nesapratu, bet tolaik man katras sacensības bija kā liels notikums. 11 gadu vecumā es piedalījos pirmajās sava vecuma grupas sacensībās, kurās arī uzvarēju. Patiesībā, tajā vasarā es uzvarēju visās sacensībās, kurās piedalījos un arī nākamos pāris gadus es gozējos pa godalgotajām pirmajām trīs vietām. Viss notika! Pēc pāris gadiem es varēju startēt jau pie lielākiem puišiem. Sacensības ir tā vieta, kur tu redzi, kā braucēji cenšas katrs pacelt savu līmeni, kas arī man bija kā motivācija, jo ikdienā braukājoties es apgūstu jaunus trikus un pieslīpēju tehniku, bet sacensībās ir tas adrenalīns pārspēt pašam sevi, tā ir vieta, kur tiek lauztas iespēju robežas. Pateicoties dalībai sacensībās, mani pamanīja un uzrunāja atbalstītāji. Sacensību līmenis Latvijā ir audzis, kā arī inline kā sports ir kļuvis populārāks.

Daudzi skrituļslidošanu uzskata par izklaidi vai hobiju. Kāds ir profesionāla skrituļslidotāja dzīvesveids? 

Man ir atbalstītāji gan no Eiropas, gan Amerikas un pateicoties skrituļslidošanai man ir bijusi iespēja ceļot pa pasauli. Braucu uz ārzemēm gan, lai piedalītos sacensībās, gan lai reklamētu brendu dažādos atbalstītāju organizētos pasākumos. Esmu bijis vietās, kur varbūt pats nemaz neiedomātos aizbraukt. Piemēram – veselu mēnesi dzīvoju ASV un, esot tur, pilnīgi neplānotā braucienā, aizbraucām uz Meksiku. Satikt nepazīstamus cilvēkus, iepazīt dažādas kultūras – tas ir lieliski. Skrituļslidotāji visā pasaulē ir kā viena liela ģimene – vienmēr atvērti un draudzīgi viens pret otru.

Skrituļslidošana ir dzīvesstils. Es ticu, ka es brauktu tikpat aktīvi arī tad, ja es nebūtu pamanīts no sponsoru puses un nebūtu sasniedzis profesionālu līmeni. Man tas nekad nav bijis mērķis un es skrituļslidošanu nejūtu kā darbu. Kas vēl interesanti, salīdzinot inline ar kādu no klasiskākiem sporta veidiem – mums nav sezonas, attiecīgi – nav noteikti treniņu un atpūtas laiki vai ierobežojumi. Es braucu visu cauru gadu un dzīvoju ar savu skrituļslidotāja apziņu. Pats plānoju savu laiku un pats esmu sev menedžeris un tas, cik aktīvi es gribu sportot, ir atkarīgs tikai no manis paša.

Tad sanāk tā – tie, kas startē sacensībās var būt profesionāli braucēji, bet tie, kas brauc parkos to dara hobija līmenī?

Lai kļūtu par profesionālu skrituļslidotāju nav obligāti jāpiedalās tikai sacensībās. Šim sportam ir divas puses. Viena puse ir sacensību vide, kas parasti nozīmē treniņus speciāli veidotos parkos, kur uzsvars tiek likts uz trika tehniku un apjomu, attiecīgi – jo ātrāk, augstāk un tehniski pareizāk, jo labāk. Otra puse, ja tā var teikt, ir ielu skrituļslidošana, kur svarīgākais ir braucēja stils. Ja braucējam ir labs stils, tad pastāv iespēja kļūt par profesionālu un atbalstītu skrituļslidotāju, pat tad, ja sacensībās nepiedalies. Šādi profesionāļi izkopj savu individuālo stilu un kopā ar sponsoriem filmē dažādus videomateriālus un piedalās fotosesijās.

Kurā pusē esi tu?

Man dzīvē ir līdzsvars – esmu kaut kur pa vidu. Man vienmēr ir paticis piedalīties sacensībās, jo man patīk tā ‘šova’ sajūta, bet es nepiedalos tāpēc, lai kādam pierādītu savas spējas, es piedalos tāpēc, lai izdarītu labāko ko varu – pats sev.  Ja es ikdienā, iespējams, esmu nedaudz kautrīgs, tad brīdī, kad esmu uz slidām un sacensībās – mani pārņem drošības un pārliecības sajūta. Esmu tikai es un manas slidas un tas ir īstais brīdis, lai mēģinātu realizēt kādu traku triku. Kad esi uz ielas kopā ar filmētāju, tad šīs sajūtas nav – nav cilvēku pūlis kas Tevi atbalsta un tik liels adrenalīns. Katram pašam jāsajūt kas ir tas, kas liek justies harmoniski.

Kā tu sevi uzturi formā?

Es šobrīd mācos treneru kursos, lai padziļinātāk izprastu ķermeņa un sporta mijiedarbību. Ikdienā diezgan lielu uzmanību pievēršu savam uzturam un fiziskajai sagatavotībai. Pārsvarā trenējos izpildot vingrinājumus, kas strādā uz personisko svaru, lai nostiprinātu un uzlabotu vispārējo fizisko izturību un dziļo muskulatūru, kā arī nodarbojos ar jogu, kas palīdz kārtīgi izstiept muskuļus un padara ķermeni daudz lokanāku, kas ir svarīgi. Inline sports ir samērā traumatisks, protams, ja ieplānotais triks izdodas, tad visas kustības ir plūstošas, bet reizēs, kad sanāk krist – tie ir asi kritieni, kas var būt traumatiski un radīt lieku sasprindzinājumu, tāpēc man ļoti būtiska ir muskuļu stiepšana, gan pirms, gan pēc treniņiem un braukāšanās, gan ikdienā. Šis ir mans pamats, lai es justos harmoniski, bet nereti es mēdzu arī skriet vai apmeklēt batutu nodarbības un sporta zāli.

Tu daudz laika pavadi ar skrituļslidām kājās, kur noteikti ir daudz svarīgas nianses, lai kājas justos ērti. Kādas kvalitātes tu novērtē izvēloties apavus ikdienai?

Skrituļslidas ir mana ikdiena (smejas), bet brīžos, kad es nebraucu un man kājās nav skrituļslidas, man būtiskākais ir apavu vizuālais izskats un komforts. Šīm abām ‘īpašībām’ ir jābūt līdzsvarā. Ja apavi man nepatiks vizuāli, bet būs ļoti komfortabli, es tos nevilkšu, un otrādi – ja apavi man patiks vizuāli, bet tie nebūs ērti, arī tad es tos nevalkātu. Ir kedas, kuras ir jāienēsā līdz tās kļūst ērtas, viss atkarīgs no apavu modeļa. Man apavi ir daļa no dzīvesstila. Es nemēdzu iegādāties apavus, kuros es izskatīšos labāk vai pēc kāda, kas es neesmu. Esmu iecienījis vizuāli vienkāršus apavus, bez liekām detaļām un pārspīlētām krāsu kombinācijām. Interesantākais ir tas, ka apavi parasti izvēlas mani. Bieži gadās doties uz veikalu pēc konkrētas preces, bet tad pamanu apavus, kas mani ‘uzrunā’.  Atrodu savu izmēru, pielaikoju un viss – patīk!

Apskati jaunās pavasara apavu kolekcijas!

 

Cik tev ir skrituļslidu pāri un cik bieži tos jāmaina tik intensīvi lietojot?

Skrituļslidas savā būtībā ir ļoti izturīgas. Ir detaļas, kas nodilst un tad tās var nomainīt, bet pats slidu zābaks ir ļoti izturīgs. Intensīvi braucot var pat visu gadu nobraukt ar vienām slidām.

Kādi ir tavi ieteikumi tiem, kas vēlētos iegādāties skrituļslidas?

Pirmās skrituļslidas noteikti var būt kāds vienkāršāks modelis, ja mērķis ir attīstīt pašu slidotprasmi kādā no parkiem vai uz ielas. Šeit jāņem vērā divi faktori – lai kājām ir ērti un lai pašam patīk kā slidas izskatās uz kājām, kad uz tām paskaties (smejas). Ja mērķis ir apgūt un sākt mācīties trikus, tad jādomā par specializētiem skrituļslidu modeļiem, kas pārsvarā jau ir veidoti un paredzēti šādiem mērķiem. Pats galvenais ir justies komfortabli.