par tīru Sportu 

Atlētus ciena un apbrīno, viņi ir jaunās paaudzes elki. Diemžēl profesionālā sporta scenārijā ir arī drūmas epizodes, kas sabiedrībai liek vilties viņu elkos, jo sasniegumi gūti negodīgā ceļā.

Šodien, kad sportiskie sasniegumi ir ļoti augsti un tos pārspēt kļūst krietni izaicinošāk, ne viens vien atlēts krīt kārdinājumā mākslīgā veidā uzlabot savu sportisko sniegumu, lietojot aizliegtas vielas. Play true jeb «Spēlē godīgi» ir Pasaules Antidopinga aģentūras sauklis, un tās darbības uzdevums ir novērst aizliegto vielu lietošanu ne tikai elites sportā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, bet arī pasargāt sabiedrību no šo vielu blaknēm un kaitējuma veselībai. Diemžēl ar Pasaules Antidopinga aģentūras ­pūliņiem nav gana, lai apturētu aizliegto vielu izplatību melnajā tirgū. Joprojām ir atlēti, kuriem sasniegumi, kaut gūti negodīgā ceļā, ir būtiskāki par sporta ētikas ievērošanu. Diemžēl jāatzīst, ka sabiedrību vairs nepārsteidz, ka olimpiskās spēles, kas ir pats nozīmīgākais un elitārākais notikums profesionālajā sportā, neizpaliek bez skaļiem dopinga skandāliem. Dopinga kontroļu rezultāti skaidri norāda – dopings ir un būs problēma, kas apdraud un kropļo profesionālo sportu, kā arī ir bieds sportistu un fitnesa entuziastu veselībai. Turklāt šāda veida negodīga rīcība atspoguļojas sabiedrībā, radot sekas, piemēram, bērnu audzināšanā, iespaidojot draugus u. tml.

Steroīdi – populārākā dopinga forma

Pasaules Antidopinga aģentūra ir izveidojusi un klasificējusi aizliegto vielu sarakstu. Visbiežāk lietotie dopinga līdzekļi ir anaboliskie adrogēnie steroīdi (AAS), peptīdu hormoni un augšanas faktori, stimulējošie līdzekļi (piemēram, amfetamīns) un narkotiskās vielas. Papildu aizliegtajām vielām ir aizliegtas metodes, kas ietver manipulācijas ar asinīm (asins pārliešana, dialīze, falsifikācija ar savāktiem paraugiem, gēnu dopings).

AAS ir vīrišķā hormona testosterona sintētiskās variācijas. Medicīnā tos izmanto, lai cīnītos ar nopietnām slimībām (piemēram AIDS, anēmija, audzēji), taču sportā – lai uzlabotu fiziskās spējas, ignorējot medicīnā noteiktās terapeitiskās devas. Dažkārt tiek izmantoti pat tādi preparāti, kas paredzēti lietošanai veterinārijā, piemēram, ārstējot liellopus no iesnām. ­Izmantotie medikamenti var radīt ­nopietnus draudus cilvēku veselībai.

 Kas ir dopings?

Sportā ar dopingu saprot aizliegto vielu lietošanu krietni virs medicīnā pieņemtām terapeitiskām devām. Pasaules Antidopinga aģentūra publicē aizliegto vielu un metožu sarakstu reizi gadā janvārī. Pārsniegt terapeitiskās devas bez šaubām ir bīstami, tāpēc šāda veida pētījumi ir aizliegti un netiek veikti. Tātad visas medicīnisko devu pārdozēšanas radītās blaknes pat nav iespējams apzināt. Tomēr, lai arī cik skaļi un biedējoši tiek stāstīts par dopinga radītajām sekām veselībai, kā piemērus minot reālus sportistu nāves gadījumus, joprojām ir pietiekami daudz pārgalvju, kas ir gatavi lietot dopingu, lai nekrietnā veidā sasniegtu vairāk. Reālā situācija rada iespaidu, ka aizliegto vielu draudi veselībai tiek uztverti kā tukšas runas, tāpēc jācer, ka sportista morālā stāja un ētiskās vērtības spēs ņemt virsroku, lai pateiktu dopingam skaļu nē.

Ētiskās vērtības cīņā ar dopingu

Līdz ar Latvijas Antidopinga biroja izveidi tiek pārskatīta arī sabiedrības izglītošanas stratēģija, akcentējot sportista morālo stāju, godīgas konkurences principus un uz patiesām vērtībām balstītu sportu. Rakstura iezīmes (draudzīgums, pieklājība, drosme, cieņa pret sevi un pretinieku u. c.), kas, nodarbojoties ar sportu, tiek attīstītas jau no bērnības, iezīmē patieso vērtību sistēmu un rūda raksturu. Vai atlēts vēlas ieiet vēsturē kā izcils sportists, taču krāpnieks? Vai, izmantojot aizliegtas vielas, sportiskais sasniegums radīs gandarījumu un nepelnītais gods neliks smelgt sirdsapziņai? Jāpiemin, ka sportists, piedaloties pasaules čempionātā, olimpiskajās spēlēs vai citās augsta mēroga sacensībās, vispirms nes savas valsts vārdu pasaulē un tikai pēc tam savu. Tas neapšaubāmi ir liels gods, kas uzliek papildu atbildību ievērot godīgu cīņu. Šīs tēmas ir tikai maza daļa no vēstījuma, kas esošajai, bet galvenokārt jau jaunajai atlētu paaudzei jāpatur prātā kā zelta ­likums.

FAKTI UN STATISTIKA 

AAS lieto ne vien profesionāli sportisti, bet arī fitnesa entuziasti, cerot pēc iespējas ātrāk iegūt muskuļotu augumu.

Dopinga izplatība svārstās ap 13,4% starp profesionāliem sportistiem, savukārt starp fitnesa entuziastiem šis skaitlis ir lielāks – 18,4%. Pētnieki norāda, ka patiesā statistika ir baisāka, jo pētījuma dati prasa plašāku analīzi vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, ķīmiskās analīzes nevar noteikt visas dopinga vielas vai metodes, kas pie­ejamas sportistam. Otrkārt, sportisti apzinās – dopings ir slikts. Pat ja viņi sadarbojas ar pētniekiem, viņi nelabprāt par to runā, dažkārt noklusējot patiesību.

Saskaņā ar Latvijas Antidopinga biroja sniegto informāciju arī Latvijā visbiežāk pozitīvas dopinga analīzes ir bijušas sportistiem, kas pārstāv spēka sporta veidus (pauerliftings, bodibildings).

Pozitīvi, ka 2017. gadā tikai dažiem Latvijas atlētiem dopinga kontroļu paraugos tika konstatētas sportā aizliegtās vielas. Savukārt 2016. gadā pieci sportisti tika pie­ķerti dopinga lietošanā, lielākā daļa no tiem – spēka sporta veidu pārstāvji. Jāpiemin, ka te nav minēti sportisti, kuri atteicās no dopinga kontroles veikšanas.

Ja atlēts neveic dopinga kontroli, tas noved pie vienlīdz ilgas diskvalifikācijas kā aizliegtas vielas klātbūtne sportista urīna vai asins paraugā. Sportisti, kam konstatētas pozitīvas dopinga analīzes, visbie­žāk tiek diskvalificēti uz četriem ­gadiem.

Teksts: Agnese Ludzīte

Foto: Shutterstock

Konsultēja: Jānis Hahelis un Ivans Šapošņikovs, Latvijas Antidopinga birojs