Jaunais pašmāju basketbola talants Artūrs Žagars Eiropas U-18 čempionātā bija pārliecinošs Latvijas izlases līderis, bez kura pienesuma izcīnīt sudraba medaļas būtu sarežģīti.
Vien 18 gadu vecajam latvietim basketbola eksperti paredz spožu nākotni. Ārvalstu sporta apskatnieki saspēles vadītāja spēles manieri pielīdzina NBA zvaigžņu Stefana Karija un Kairija Īrvinga spēles stilam.
Pagājis jau kāds laiciņš kopš U-18 čempionāta, ar kādām emocijām atceries šo turnīru? Par iegūtajām sudraba medaļām vairāk ir prieks vai tomēr ir arī mazliet rūgtums, ka tik maz pietrūka līdz zelta medaļām?
Protams, spēlējot finālā, tu nekad nedomā, ka ar otro vietu būsi apmierināts. Kādu laiku pēc čempionāta arvien vairāk un vairāk sāku saprast, ko mēs īstenībā esam sasnieguši. Jā, rūgtums nedaudz ir palicis, bet priecājos arī par otro vietu.
Pēc diviem gadiem serbi U-20 finālā taču jāuzvar, vai ne?
Jā, būsim gatavi to izdarīt!
Nu jau otro gadu spēlē Spānijā. Kā esi šai zemē iejuties? vai līmenis, kādā notiek treniņi, ir salīdzināms ar Latviju?
Kad apguvu spāņu valodu, iejutos diezgan ātri. Teikšu, kā ir, tad problēmu vispār nebija. Vienīgais mīnuss, kā jau svešā zemē, pietrūkst māju. Viss pārējais te ir salīdzinoši augstā līmenī.
Pērn spēlēji klubā Badalonas Joventut, tagad esi izīrēts Spānijas 2. līgas klubam Prat. Vari īsumā pastāstīt, kāpēc tā un vai tas drīzāk vērtējams kā pozitīvs notikums?
Prat ir tāds kā Badalonas fārmklubs, uz kuru lielā komanda sūta savus jaunos džekus spēļu prakses iegūšanai, ja viņi netiek pie spēles laika ACB līgā. Protams, tas ir pozitīvs notikums, jo tā ir iespēja spēlēt pietiekami daudz minūšu augstā līmenī, pat ja tā nav ACB līga.
Interesanti, ka Prat vasarā piesaistīja vēl vienu latviešu spēlētāju Kristapu Gludīti. Lai diviem latviešiem Spānijā vieglāk?
Jā, Kristaps Gludītis šogad ir mans komandas biedrs. Pirms viņš parakstīja ar klubu līgumu, sazvanījāmies. Nedomāju, ka viņu piesaistīja, lai klubā būtu divi latvieši! Arī Kristapam spēlēšana Prat ir laba iespēja.
Ar ko nodarbojies brīvajās dienās? Tava dzīve taču nav tikai basketbols un sporta zāle.
Dzīvoju kopā ar Kristapu, tad nu mēs abi vienmēr izdomājam, ko darīt. Pārsvarā jau gribas atpūsties, un tad pa mājām – uzspēlējam kārtis vai vienkārši parunājam par dzīvi.
Pērn vien septiņpadsmit gadu vecumā debitēji spēcīgajā Spānijas ACB līgā. Kā tev šķiet, vai arī šogad sanāks uzspēlēt šajā līmenī?
Jā, noteikti būs iespēja! Es pats jūtos gatavs un zinu, ka varu tur spēlēt. Tas, ka esmu tik jauns, neliekas nekas ļoti īpašs, jo es pats uzskatu, ka man tur būtu jāspēlē. Esmu noskaņojies šogad tikt sastāvā!
Tavu spēles stilu salīdzina gan ar Bostonas Celtics zvaigzni Kairiju Īrvingu, gan Goldensteitas Warriors līderi Stefanu Kariju – kurš no šiem abiem spēlētājiem ir tuvāks tev?
Kairijs, protams! Viņš ir mans elks jau kopš laikiem, kad vēl spēlēja koledžā. Sekoju viņam līdzi jau no mazotnes un mēģinu treniņos viņu atdarināt, tāpēc laikam palikšu pie Kairija.
Tu jau pats zini – daudzi sporta draugi uz tevi skatās kā uz nākamo latvieti NBA. Par savām spējām vislabāk vari spriest pats – kā tev objektīvi šķiet, kas būtu jāuzlabo, lai sapnis kļūtu par realitāti?
Man vēl ir jāprogresē it visur. Neviens spēles elements man nav par 100%. Visvairāk pievēršu uzmanību ķermenim, jo, manuprāt, tas šobrīd ir mans vājākais punkts.
Teici, ka esi apguvis arī spāņu valodu. Cik ilgā laikā to iemācījies?
Iemācījos aptuveni deviņos mēnešos, bet neteikšu, ka sākumā gāja viegli.
Citi tava vecuma puiši šobrīd, iespējams, pilda mājasdarbus un gatavojas ieskaitēm, bet tu jau profesionāli spēlē basketbolu citā valstī! Mācības taču neesi pametis?
Nē, mācībām vienmēr esmu pievērsis lielu uzmanību. Arī tagad es mācos Jūrmalas Pumpuru vidusskolā. Neeju uz stundām klātienē, mācos tālmācībā.
Ja mazliet pasapņojam – kurā NBA klubā tu vislabprātāk vēlētos spēlēt?
Konkrētas komandas, kurā vēlētos spēlēt, man nav. Ja kāda NBA komanda manī saskatīs potenciālu un dos iespēju, būšu gatavs to izmantot! 
Teksts: Artis Kamals
Foto: no publicitātes materiāliem
Tas ir tikai sākums