Latvijas himnu „Arēna Rīga” nodziedāja kopā, bet Beļģijas himnas laikā liela daļa skatītāju nervozi mīņājās, nevarot sagaidīt spēles sākumu. Arēnā bija jūtama svētku izjūta, apģērbā dominēja sarkanā un baltā krāsa, kāda meitene pa arēnu pārvietojās ar matos iepītām Latvijas karoga lentītēm, pavecāka dāma bija uzvilkusi gandrīz vai operas cienīgu kostīmu un skaisti pieskaņojusi tam sarkanbaltsarkanu lakatu, nereti varēja redzēt cilvēkus sarkanās žaketēs un baltos kreklos. „Tie ir svētki!” saka ilggadējais Latvijas līdzjutējs Artis. „Ir liels pagodinājums atrasties šeit! Tas ir liels notikums gan man, gan Rīgai, gan visai Latvijai! Tas ir mūsu uzdevums būt kopā ar mūsu valsts komandu un atbalstīt viņus šajā brīdī. Mums ir jābūt sestajam spēlētājam!” Jāatzīst, ka fani savu darbu tiešām padarīja godam, dzenot komandu uz priekšu arī brīžos, kad komandai klājās grūtāk, un beigu beigās tika svinēta uzvara ar 78:67.
Rezultāta lielās un regulārās svārstības liek domāt, ka komanda nospēlēja emocionāli nestabili. Tas, protams, ir piedodami, tā ir pirmā spēle un galvenais uzdevums ir izpildīts – uzvara ir izcīnīta, divus gadus senais pāridarījums atriebts, taču ir skaidrs, ka rītdien jānospēlē stabilāk. Mūsu brāļi lietuvieši šādas kļūdas mums tik viegli nepiedos!
Teksts: Roberts Šteinbergs, Foto: Ilmārs Znotiņš
Latvija vs Beļģija