Sports – labākais, ko cilvēks ir izdomājis

Roland, kas ir sports?

Manā izpratnē sports ir nepārtraukta virzība uz sevis pilnveidošanu un tiekšanos uz jaunām virsotnēm.

Tavs sauklis ir – sports mani padara labāku. Kā tu to saproti?

Sports mani padara garīgi un fiziski spēcīgāku. Jo biežāk es piedalos sacensībās, jo garīgi spēcīgāks kļūstu.

Tas nozīmē, ka pret sacensību uztraukumu esi kļuvis pavisam imūns?

Pilnībā imūns gan neesmu kļuvis. Citādāk ir sētas mačos, Latvijas mērogā, bet, kad aizbrauc uz Eiropas vai pasaules čempionātu, tad uztraukums ir vienmēr. Un bez tā iztikt nevar. Kāpēc šis uztraukums ir? Tas ir atbildības slogs, ka es pārstāvu savu valsti. Tāpēc negribas izgāzties kā vecai sētai.

Ja nebūtu tevis pieminētās atbildības, vai sportot būtu vieglāk?

Protams, būtu vieglāk. Lielu lomu spēlē komentāri internetā. Zinu, tos nevajag lasīt. Lai gan es neņemu ļaunā, ja kāds par mani izsakās ne tā, kā man gribētos. Ja cilvēki par mani runā, tātad es viņus interesēju.

Kādai ir jābūt sajūtai pēc laba treniņa?

Pēc labi padarīta treniņa ir jābūt tādām sajūtām, ka tas izdarīts pēc labākās sirdsapziņas.

Tajā īsajā mirklī, kamēr sacensībās lido šķēps, kādas domas raisās tavā galvā?

Galvenokārt manā prātā ir tikai viena doma – vai es visu esmu izdarījis pareizi.

Ko nozīmē – izmest pareizi?

Kad izmet šķēpu, šķēpmetējs skatās, vai acu priekšā redzams tikai punktiņš vai no šķēpa saredzams kas vairāk. Ja redzi vairāk par punktiņu debesīs, tad zini – neesi kaut ko izdarījis pareizi un nekā īpaša nebūs.

Kā noris treniņi šķēpmešanā? Proti, no kā tie sastāv?

Treniņi sastāv no visām vieglatlētikas disciplīnām, svarcelšanas, akrobātikas, vingrošanas un sporta spēlēm.

Un kura no visām šīm treniņu sastāvdaļām tavu sportista domāšanu ir mainījusi visvairāk?

Tā ir vingrošana, jo lokanība, koordinācija un sava ķermeņa pārvaldīšana ir devusi jaunas atziņas jaunu sportisku mērķu sasniegšanai.

Kā tu to saproti?

Pirms diviem gadiem kopā ar tēti sāku trenēties pie lokanības, līdz ar to esmu kļuvis plastiskāks un šķēpu varu izvilkt daudz tālāk.

Izvilkt, tas nozīmē atvilkt roku atpakaļ?

Tieši tā. Un, kad noliec štoperi, tad šķēps pats izšaujas. Tā ir elastība, kuru var panākt ar vingrošanu.

**Atvaino par tincināšanu, bet ko nozīmē – nolikt štoperi?**

Tas nozīmē, ka tajā brīdī, kad noliec kreiso kāju pie līnijas, šķēps izšaujas no tavas rokas. Gluži kā izšaut ar pistoli.

Kādas ir tavas līdz šim gūtās atziņas par sportu?

Sports ir pats interesantākais, ko cilvēce ir izdomājusi, jo viss nepārtraukti mainās un nekas nestāv uz vietas.

Ja tu vizualizētu sportu kā sievieti, kāda tā būtu?

Perfekta!

Tuvojoties pavasarim, kāds ir tavs ieteikums tiem, kuri tikai vēl domā par sportu kā dzīvesveidu?

Mazāk domāt, bet vairāk darīt.

Bet – ko darīt reizēs, kad gribas noslinkot un neiet uz treniņu?

Piecas minūtes paslinkot, bet pēc tam tomēr doties uz treniņu.

Vai sportā pastāv kompromisi?

Pēc manām domām, sportā kompromisu nav.

Un ko tas prasa no tevis?

Gluži vienkārši citas izvēles nav. Katru dienu ej uz treniņu un dari, dari, dari. Un kādu dienu jau izdosies. Man ir tikai viens mērķis, un es uz to eju.

Kur rodi šo iedvesmu, ka nostādītais mērķis ir jāsasniedz?

Arī mans tētis ir šķēpmetējs. Viņš man savulaik lika izvēlēties starp florbolu un šķēpmešanu. Šķēpmešana man ir viss, un neparko citu es nedomāju. Es arī sapratu, ka labāk būt vienam, jo, spēlējot komandā, vari kļūdīties un tad visi vainos tevi. Man šķēpmešana ir jau asinīs, tāpēc par savu izvēli priecājos.

Saki, tu katru dienu iztēlojies to lielo mērķi, kam ik dienu gatavojies?

Protams. Es par to domāju katru dienu. Jo īpaši to atceros treniņos. Un daru visu, lai mērķim tuvotos. Es katru dienu testēju savus limitus. Viss, ko daru, ir ar 100 procentu atdevi. Nevis 80 vai 90, bet simtprocentīgi.