Mūsdienu sērfošanas sporta attīstība sākās jau pagājušā gadsimta sākumā un 50.–60. gados, kad Havaju salās, Austrālijas un Kalifornijas krastos izveidojās savas sērfotāju komūnas.
Mūsdienu sērfošanas sporta attīstība sākās jau pagājušā gadsimta sākumā un 50.–60. gados, kad Havaju salās, Austrālijas un Kalifornijas krastos izveidojās savas sērfotāju komūnas.
Sērfošana ir teritorijas ziņā īpaši ierobežots sporta veids, jo, dari, ko gribi, bez krasta un viļņiem šeit neiztikt. Maigais sērfošanai piemēroto teritoriju klimats un siltais okeāna ūdens pirmajos gados īpaši nenodarbināja ļaužu prātus ar jautājumu, kā varētu uzturēties aukstā ūdenī. Kad ūdens bija par vēsu, sportisti iesildījās ar šamaņiem cienīgām rituālu dejām.
Tikai kad sporta veida popularitāte vērsās plašumā un nonāca līdz Kalifornijas krastiem, kļuva aktuāli, kā pagarināt sezonu. Vieni entuziasti eksperimentēja ar pārtikas eļļā iepriekš mērcētiem vilnas džemperiem, citi Pendleton flaneļa kreklus no iekšpuses iezieda ar vazelīnu, lai samazinātu ūdens uzsūkšanos un palielinātu funkcionalitāti. Neviens negribēja atteikties no sava iemīļotā hobija, tāpēc izgudroja dažnedažādus ķermeņa siltuma saglabāšanas paņēmienus.
Mūzika palīdzēja izplatīt modi
Droši vien, pateicoties tieši šiem eksperimentiem, radās Kalifornijas sērfotāju stils, ko ietekmēja Pendleton firmas rūtainie flaneļa krekli un haki krāsas pusgarās bikses, kuri ar godu un lepnumu tiek valkāti līdz pat šai dienai.
Sērfotāju radītā mode 60. gados izplatījās ar mūzikas starpniecību.
Popgrupa Pendletones, kas vēlāk kļuva pazīstama ar nosaukumu The Beach Boys, ar saviem maigajiem ritmiem sērfotāju stilu un mūziku ieplūdināja masās. Grupas dalībnieki mēdza valkāt zili rūtainus Pendleton Board kreklus, un šis apģērba gabals ir pieminēts tādos viņu pasaulslavenos hitos kā, piemēram, Surfer Girl un Surfin’ Safari.
Rūtainie Pendleton krekli ir kļuvuši par sava veida modes simbolu arī jaunās paaudzes pankgrupām un rokgrupām, kas ar šā apģērba valkāšanu pauž cieņu pret savām saknēm un saviem elkiem. Populārākie no tiem ir Kalifornijas grupas Red Hot Chilli Peppers, Offspring un No Doubt.
Funkcionālās bikses
Dienvidkalifornijas sērfotāju neaizstājami apģērba gabali ir arī Havaju stila krekli ar lieliem ziedu rakstiem, bikini un boardshorts stila bikses, kas kļuvušas par iecienītu vasaras apģērbu visā pasaulē.
Līdz ceļiem garās bikses šuj no ātri žūstoša, izturīga poliestera vai neilona auduma. Tās ir izturīgas, ērtas un vieglas (bez oderes). Lai garantētu īpašu funkcionalitāti, biksēm ir stingra jostasvieta, bieži kopā ar velkro jeb līpslēdzēju un savelkamu auklu.
Gadu gaitā bikšu šūšanas tehnoloģija nav mainījusies, vien mode ienesusi zināmas korekcijas to piegriezumā. Jaunajām un modernajām biksēm ir pazemināta jostasvieta, kas bieži atkailina gurnu augšdaļu, auduma krāsa kļuvusi spilgtāka, un bieži tiek izmantoti raibi audumi ar lielu ziedu rakstu.
Eksperimenti ar hidrotērpu
Iepriekš minētā aukstuma problēma sērfojot kļuva par iemeslu modernā gumijas ietērpa jeb hidrotērpa izgudrošanai. Tā radīšanas gods nepienākas tikai vienai konkrētai personai, jo laika gaitā ar līdzīgām idejām eksperimentēja daudzi.
Pirmie avoti ir datēti ar 1951. gadu, kad ASV militārajam jūrniekam Hjū Bredneram prātā iešāvās ideja par izolācijas materiālu izmantot plānu ūdens kārtiņu, ko kaut kādā veidā varētu iestrādāt zem īpaša materiāla. Jāpiebilst, ka tiek uzskatīts, ka hidrotērpa galvenais uzdevums ir ūdensnecaurlaidība, kas ķermeni pasargā no pārmērīgas atdzišanas. Patiesībā hidrotērps darbojas tieši pretēji – laiž cauri ūdeni, taču daļēji to izolē uz ādas virsmas. Pateicoties īpaša materiāla virsējai kārtai – neoprēnam –, ūdens uz ādas virsmas sasilst.
Ir zināms, ka izmēģinājumos izmantot tieši šo materiālu ieteica viens no Bredmera draugiem. Taču, šķiet, Hjū Bredners šīs idejas līdz galam neīstenoja tāpēc, ka nebija dedzīgs sērfošanas sporta cienītājs.
1953. gadā ar neoprēna gumijas hidrokostīmiem sāka eksperimentēt ūdens sporta entuziasti dvīņubrāļi Bobs un Bils Meistreli, kuri strādāja par glābējiem uz ūdens. Vispirms viņi veica izmēģinājumus ar īpaši apsildāmiem kara laika lidotāju kostīmiem, pēc tam atgriezās pie vilnas džemperu idejas, līdz beidzot pavisam nejauši aiz ledusskapja atklātais izolators neoprēns palīdzēja brāļiem Meistreliem nonākt līdz pirmajam praktiskajam un modernajam hidrotērpam.
Ar šā jauninājuma palīdzību brāļi nodibināja ģimenes uzņēmumu Body Glove, kas līdz pat šodienai nodarbojas ar sērfošanas un zemūdens peldēšanas piederumu tirdzniecību. Viņiem pieder plaši zināmais izteiciens – fits like a glove (pieguļ kā cimds rokai) –, uz ko norāda arī uzņēmuma nosaukums.
Panākumiem bagātais O’Neils
Apmēram tai pašā laikā līdzīgu tērpu, kas būtu funkcionāls un piemērots sērfošanai aukstā ūdenī, mēģināja izgudrot Sanfrancisko logu mazgātājs Džeks O’Neils. Līdzīgi brāļiem Meistreliem, arī viņam siltumizolējoša tērpa izgudrošanas dzinulis bija neticami dedzīgā aizraušanās ar sērfošanu un vēlēšanās ar to nodarboties cauru gadu, pat ja pūš spēcīgs vējš, saceļas milzīgi okeāna viļņi un ūdens temperatūra nokrītas zem +10 grādiem.
O´Neils sāka ar pasaules karalaika akvalangistu kostīmiem, kas bija darināti no plānām gumijas sloksnēm. Taču drīz kļuva skaidrs, ka tie ir piemēroti tikai nirējiem. Sērfotāji fiziski ir daudz aktīvāki un izpilda straujus pagriezienus. Enerģisku kustību laikā zem nirēja kostīma tūliņ iesūcās ūdens un izspiedās gaisu, tādējādi ķermenis strauji atdzisa.
Tomēr O’Neils gumiju izmantoja arī tālākajos eksperimentos, kamēr nonāca līdz pirmajam gumijas hidrotērpam. Lai gan gumija pildīja savas funkcijas, kā materiāls tas bija ļoti grūti apstrādājams
.
Taču vīrs nepadevās. Reiz lidojuma laikā viņa skatiens apstājās pie grīdas paklāja, kura struktūrā bija specifiska materiāla gumijai līdzīgas joslas. Tas bija 1932. gadā – t. i., jau pirms divdesmit gadiem – izgudrotais neoprēns. Tajā laikā to pārdeva kā Duprene zīmola preci. O’Neilam tas bija īsts atradums. Viņš nekavējoties pasūtīja lielu daudzumu neoprēna un ķērās pie hidrotērpa konstruēšanas. Sākumā kostīmi neizskatījās diez cik stilīgi un bieži kļuva par veco buku apsmiekla objektu. Jaunu un modernāku izskatu hidrotērps ieguva, pateicoties Džeka brālim Robertam O’Neilam.
Šo pūļu rezultātā ir parādījies jaunas paaudzes neoprēna sērfotāju kostīms jeb hidrotērps, ar kuru pa viļņiem var laisties gan Aļaskā, gan Īslandē, gan Norvēģijā, gan arī Antarktīdā, kur pat pingvīni drebinās no aukstuma.
Elitārās modes mīlulis
70. gados tika izgudrots dubultais neoprēns, kas sastāv no neoprēna un divām neilona auduma kārtām. Pēc neilona pievienošanas krietni palielinājās auduma izturība, un parādījās hidrotērpi ar spilgtas krāsas oderi.
80. gados, kad modē nāca dažnedažādi neona krāsu toņi, tirgū parādījās krāsains neoprēns. Tas aktīvo fanu starpā iekaroja milzīgu popularitāti, palīdzēja sērfošanu kā sporta veidu popularizēt starp jauniešiem un padarīja to vēl atraktīvāku.
Var droši teikt, ka, pateicoties sērfošanas kultūras popularitātei, neoprēns modes pasaulē tagad ir kļuvis par īstu sensāciju. Jau vairākas sezonas pēc kārtas augstākās modes radītāji šo materiālu ar lieliem panākumiem izmanto savos garadarbos, kas savukārt šo trendu ir izplatījis masās. Vairāku sezonas modes zīmolu šāpavasara kolekcijās ir iekļauti dažādi apģērba gabali no neoprēna materiāla, kuriem pēc pirmā acu uzmetiena trūkst jebkādas saistības ar sākotnējo iedvesmas avotu.
Sērfotāju kultūra vienmēr ietekmēs mūsu ikdienas modi, lai cik tālu mēs dzīvotu no jūras vai okeāna krasta!
Teksts Mariona Pīrmetsa, foto Sportland