Aizvadītajā nedēļas nogalē tika aizvadītas SynotTip virslīgas septītās kārtas spēles. Piedāvājam atskatīties uz Latvijas virslīgā aizvadītajām spēlēm, atceroties to spilgtākos notikumus un galvenos varoņus.
Līderu duelī neizšķirts. Priekšplānā vārtsargu spēle
Pirmā riņķa noslēgumā aci pret aci tikās līdzšinējās turnīra līderes. FK „Spartaks Jūrmala” savā laukumā uzņēma FK „Ventspils” (0:0). Labākajam uzbrukumam izaicinājumu meta tiktāl drošākā aizsardzība, un šādā ziņā otrais bija pārāks.
Maksims Uvarenko ventspilnieku vārtos šosezon virslīgā ielaida tikai trīs bumbas, un visas – pēc standartsituācijām (11 metru soda sitiens un divi brīvsitieni). Līdz šim gan viņam bija salīdzinoši maz darba, jo komandas biedri lielāko draudus neitralizēja vēl pirms sitiena iespējas. Sezonas ievadā ventspilnieki saviem pretiniekiem sagādāja daudz galvassāpju ar uzbrukumu iesākšanu un presinga pārvarēšanu, lai gan mēģināti bija praktiski visi līdzekļi: gan tālās piespēles raženiem uzbrucējiem un cīņa par „otrajām bumbām”, gan izspēle caur flangiem, kur „dzeltenzilajiem” spēlē tikai pa vienam spēlētājam. Tas droši vien bija tikai laika jautājums, kad tiks atklāts labākais līdzeklis, un „Spartaks Jūrmala” to atrada – pirmajā puslaikā mājiniekiem bija 62% bumbas kontrole! Fenomenāls rādītājs, zinot, ka „Spartaks” spēles tempu nemīl mazināt ar nelietderīgu saspēli.
Tādu efektu jūrmalnieki panāca gan ar pašu aktīvo presingu pretinieka laukuma pusē, gan ar savu draudīgo uzbrukumu, kā dēļ ventspilnieki spēlēja ievērojami zemāk nekā ierasts un sagaidīja pretiniekus savā laukuma pusē. Vēl viena pazīme par ventspilnieku pielāgošanos pretiniekiem bija Eduarda Tīdenberga spēlēšana kreisajā flangā, nevis viņa ierastajā labajā. Ar domu par reaktīvā jūrmalnieka Jevgeņija Kozlova neitralizēšanu viņam blakus tika piestutēts ātrais Artjoms Vasjkovs, kurš ar savu uzdevumu kopumā tika galā labi.
Jā, pirmajā puslaikā „Spartaks” vairākkārt bija tuvu Uvarenko pārspēšanai, bet vairums šo epizožu nāca no Artjoma Habeloka, kurš aizvien labāk iejūtas komandas rindās, un „Ventspils” aizsarga Antona Jemeļina nepārliecinošajām darbībām. Kurzemes kluba galvenais treneris Pols Ašvorts turpina meklēt labāko opciju kreisā centra aizsarga pozīcijā, un joprojām, šķiet, nav to atradis, tāpēc nebūtu brīnums, ja Jemeļins nākamajā spēlē pakļausies aizsargu rotācijai.
Par spēles galvenajiem varoņiem neapšaubāmi uzskatāmi abi vārtsargi. Pirmajā puslaikā daudz darba bija Uvarenko, bet otrajā puslaikā slaidos lēcienos panteras reakciju demonstrēt vajadzēja jau Jevgeņijam Ņerugalam. Epizodē, kad Tosins Aijeguns pagriezienā raidīja bumbu tuvajā vārtu stūrī, droši vien daudz jau paguva nospriest, ka ir gūti vārti, bet Ņerugals neticamā veidā glāba komandu no zaudējuma.
FK „Spartaks Jūrmala” – FK „Ventspils” 0:0
55% bumbas kontrole 45%
9 (6) sitieni (vārtu rāmī) 13 (4)
2 stūra sitieni 5
11 pārkāpumi 9
2 aizmugures 0
79% piespēļu precizitāte 74%
48% uzvarētās divcīņas 52%
Skaistu vārtu birums. Liepāja atgūst uzvaras garšu
Divas komandas ar krasi atšķirīgiem uzdevumiem un mērķiem pēc sešām kārtām bija iekrājušas vienādu punktu skaitu. „Metta/Latvijas Universitāte” to varēja uzskatīt par izdevušos sezonas sākumu, bet „Liepāja/Mogo” šajā spēlē bija bez atkāpšanās ceļa. Galu galā liepājnieki uzvarēja ar 3:1, tāpat kā „Babīti/Dinamo”.
„Studentu” rindās šosezon visspilgtāk sevi apliecina Dāvis Indrāns. Pussargs sezonas ievadā izceļas ne tikai ar vārtu guvumiem, bet arī ar kopumā lietderīgu spēli gan divcīņās, gan ar bumbu. Veids, kādā viņš izlavierēja cauri liepājnieku aizsardzībai otrajā puslaikā un guva vārtus, varētu likt domāt, ka pieredzējis meistars apspēlē kā stāvošus jaunus pretspēlētājus, taču patiesībā bija otrādi.Pirmais riņķis jau aizvadīts, bet „Liepāja/Mogo” ne reizes nav palikusi „uz nulles”. Ar tādu aizsardzību uz godalgotām vietām cerēt grūti. Lai gan puntku izteiksmē liepājnieki nav nekur tālu no līderiem, skaidrs, ka šajā elementā viņiem sniegums jāuzlabo un nav ne mazāko šaubu, ka Tamazs Pertija tam pievērsīs pastiprinātu uzmanību.
Zinot abu komandas spēles stilus, šajā mačā varēja paredzēt atklātu futbolu ar abpusēji bīstamiem uzbrukumiem, taču šoreiz pirmie vārti bija jāgaida diezgan ilgi, un tie tika gūti „ar gaļu”. Pēc puslaiku pārtraukuma uz maiņu nākušais Kristasp Grebis ar pirmo pieskārienu bumbai raidīja bumbu mājinieku vārtos, izmantojot soda laukumā radušos apjukumu. Tikai pēc rezultāta atklāšanas spēle kļuva atklātāka, un tad jau varēja izvērsties gan Kristiāns Torress, kurš ar labu tālsitienu guva viesu otros vārtus, gan jau pieminētais Indrāns, gan aktīvais Artūrs Karašausks, kurš jau šķietami izniekotu iespēju pabeidza ar skaisti pārmestu bumbu pāri rīdzinieku vārtsargam Dāvim Ošam.
FK „Metta/Latvijas Universitāte” – FK „Liepāja” 1:3
Vārti: Indrāns 78’- Grebis 46’, Torress 66’, Karašausks 90’
38% bumbas kontrole 62%
6 (2) sitieni (vārtu rāmī) 15 (5)
5 stūra sitieni 7
18 pārkāpumi 11
0 aizmugures 1
76% piespēļu precizitāte 84%
45% uzvarētās divcīņas 55%
RFS iznieko iespējas, „Jelgava” izmanto standartu
Piecas spēles bez uzvarām spēlējušais RFS tikās ar milzīgas sastāva problēmas pārvarošo FK „Jelgava” un atkal neveiksme (0:1). Jelgavniekiem sastāva problēmu dēļ bija jālāpa vairākas pozīcijas. Kreisās malas aizsargu spēlēja Andrejs Perepļotkins, kurš pēdējoreiz aizsardzībā spēlēja pirms gadiem septiņiem „Skonto” laikā, otrā flangā par drošību atbildēja līdz šim tikai 1. līgā spēlējušais Oskars Deaks. Turpretim RFS situācija ar sastāvu top tikai labāka. Ierindā atgriezies Igors Kozlovs, kura trūka iepriekšējos mačos, spēļu praksi atgūt sāka arī perspektīvais Jānis Grīnbergs. Jau pirmajās minūtēs RFS bija vairākas vārtu gūšanas iespējas, kas tā arī palika neizmantotas. „Momentu realizācija ir mūsu galvenais klupšanas akmens,” pēc spēles norādīja rīdzinieku treneris Andrejs Kaļiņins.
Varbūt salīdzinoši aktīvais mača sākums mazliet nomierināja RFS un ļāva noticēt, ka šajā spēlē vēl būs citas iespējas, taču turpinājumā tādu kļuva aizvien mazāk. Sestajā minūtē Gļebs Kļuškins izpildīja labu sitienu tuvajā vārtu devītniekā, ko atvairīja Germans Māliņš, bet sekojušajā stūra sitiena izspēlē rīdzinieku soda laukumā acīgākais bija Mindaugs Grigarāvičs, panākot stratēģiski svarīgo 1:0. Zīmīgi, ka konkrētajā epizodē uz ceļiem palika divi RFS futbolisti, kuri bija patālu no bumbas.
Kopumā standartsituācijas arī bija jelgavnieku galvenais trumpis šajā mačā. Pirmā puslaika izskaņā pēc brīvsitiena laba iespēja dubultot pārsvaru bija Ēvaldam Razulim, vēlreiz glābt savu komandu Māliņam nācās pēc jelgavnieku aizsarga Mārča Oša sitiena. No spēles rīdzinieki viesiem neko daudz izveidot neļāva. „Jelgava” izcīnīja ceturto uzvaru septiņās spēlēs un pakāpās uz trešo vietu, bet RFS noslīdēja uz priekšpēdējo vietu tabulā – pavisam ne tāds sezonas sākums, uz kādu tika cerēts.
RFS – FK „Jelgava” 0:1
Vārti: Grigarāvičs 6’
55% bumbas kontrole 45%
13 (5) sitieni (vārtu rāmī) 15 (6)
6 stūra sitieni 7
14 pārkāpumi 15
3 aizmugures 1
82% piespēļu precizitāte 74%
52% uzvarētās divcīņas 48%
Iemidzinošais pārākums un atmošanās pēdējā brīdī
Pēc treneru maiņas Rīgas klubs bija piedzīvojis tikai uzvaras vien, un spēle pret pēdējās vietas īpašnieci „Babīti/Dinamo” šķita kā teicama iespēja to turpināt. Rīdzinieku izvēlētais sākumsastāvs ietvēra vairākus pārsteigumus. Apzinoties reto nepieciešamību glābt komandu, laukumā tika sūtīts tikai viens centra aizsargs Kaspars Gorkšs. Viņam blakus gan bija arī Antons Kurakins un Oļegs Timofejevs, taču šo vīru galvenais uzdevums bija iesākt uzbrukumus gandrīz kā dziļi sēdošajam pussargam. Plāns darbojās: Kurakins un Timofejevs atdeva vairāka bīstamas diagonālas piespēles no laukuma centra līnijas babītiešu soda laukumā, kur „Riga FC” uzbrucēju trio regulāri saņēma bumbu starp viesu aizsargiem, taču tādas tālas piespēles ir grūtāk apstrādājamas, un izmantot šādas iespējas nebija nemaz tik viegli.
„Riga” spēlēja pārliecinoši un dominēja bumbas kontrolē, it kā nemitīgi kontrolēja situāciju, bumbojoties pa visu laukumu un spēlējot pacietīgi, taču atsiet galu maisam vaļā tā arī neizdevās. Otrā puslaika vidū viens no retajiem viesu pretuzbrukumiem beidzās ar Vernera Apiņa gūtajiem vārtiem, piesakot babītiešus pretenzijām uz panākumu.
Pašā spēles izskaņā uz priekšu tika sūtīts centra aizsargs Kaspars Gorkšs, kurš divreiz pretinieku soda laukumā pacīnījās par bumbām, kas nonāca pa sitienam Valērijam Šabalam. Divi Latvijas izlases līderi pāris minūtēs izdarīja to, ko pārējie „Riga” futbolisti ilgi nespēja paveikt. Turklāt Gorkša loma epizodēs bija vien tik liela, kā piesaistīt papildus uzmanību no „Babīte/Dinamo” aizsargu puses. Visu spēli rīdzinieki centās izspēlēt līdz drošam vārtu guvumam, bet beigu beigās izvilka pilno lozi ar primitīvām bumbas iemešanām soda laukumā, cīņu un Šabalas izveicību.
„Riga FC” – SK „Babīte/Dinamo” 2:1
Vārti: Šabala 87’, 90’ – Apiņš 64’
64% bumbas kontrole 36%
16 (8) sitieni (vārtu rāmī) 3 (1)
6 stūra sitieni 0
15 pārkāpumi 12
4 aizmugures 0
86% piespēļu precizitāte 72%
56% uzvarētās divcīņas 44%
FOTO: Sportland Sieviešu skrējiens