Tehnoloģiju un sporta mijiedarbība

Pagājušā gada jaunatklājums ir “Sports Technology Awards”, kas ir globāli unikāli svētki visiem sporta un tehnoloģiju faniem. “Sports Technology Awards” iedala dažādas kategorijas: “Labākais jaunais koncepts”, “Zīmola labākā aplikācija”, “Labākā tehnoloģija menedžeriem un treneriem”, “Turnīra labākā aplikācija”, u.c. Arī nākamajā gadā, jaunie tehnoloģiju ģēniji tiks apbalvoti par saviem jaunievedumiem. Kamēr tas vēl tikai gaidāms, nedaudz ieskatīsimies, kā tehnoloģijas līdz šim ir izmainījušas tik ļoti aizraujošo sporta pasauli un, kas tiek prognozēts nākotnē.

Tehnoloģijas godīgam sportam

Pateicoties tehnoloģijām, sporta fani savas iemīļotākās komandas mačus var skatīties bez raizēm. Mūsdienās video tehnoloģija ir manāmi uzlabojusies. Ar kvalitatīvu video un tās akurātu analīzi, regbija, futbola un tenisa spēles kļūst par godīgākām, nekā jebkad agrāk. Tāpat spilgts piemērs ir Olimpiskās spēles. Kā stāsta Baltijā vadošā informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma “Tieto Latvia” valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers, atbildīgie par Olimpisko spēļu rezultātu fiksēšanu un uzraudzīšanu ir Šveices kompānija “Omega”. Kompānija, kas Olimpiskajās spēlēs strādā kopš 1932.gada, ir progresējusi tik tālu, ka rezultātu preciziāte ir līdz sekundžu tūkstošdaļām un milimetriem. Salīdzinot ar laiku pirms 80 gadiem, kad rezultāti bija nosacīti aptuveni, šobrīd šīs tehnoloģijas darbojas automatizēti un datorizēti, savukārt, agrāk liela nozīme bija cilvēciskajam faktoram.

Līdzīgi ir arī ar sportistu pārbaudi dopingu testiem. Interneta žurnāls “Readwrite.com” raksta, ka līdz 1999. gadam dopinga testus bija viegli apiet, tādēļ daudzos sporta veidos, jo sevišķi individuālajos, sportistu narkomānija bija viens no dzinējiem, lai uzlabotu sniegumu. Kopš tā laika Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA – saīsinājumā no angļu valodas) ir palīdzējusi inovācijās saistībā ar tehnoloģijām un precīziem sportistu analīžu datiem. Tehnoloģijas to panāca, lai atjaunot godīgu konkurenci un atmaskotu lielākos dopinga krāpniekus – Lencu Armstrongu (Lance Armstrong) un Dveinu Čamberu (Dwain Chambers). 
Arī amatieru sportā, tā saucamā šmaukšanās ir izskausta. “Tieto Latvia” valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers skaidro, ka vēl pirms pārdesmit gadiem sporta entuziasti savas aktivitātes, pašsajūtu un rezultātus pierakstīja mazos blociņos un šim nolūkam speciāli izveidotos žurnālos. Un tad, lai novērtētu savu progresu, pašam nācās šķirstīt šos pierakstus un analizēt datus. “Mūsdienās, ar dažādu ierīču un aplikāciju palīdzību dati tiek ievākti un uzskaitīti automātiski – sporta aproces (pulksteņi) datus spēj sinhronizēt ar dažādām datorprogrammām, kas dažādos griezumos, pārskatāmā veidā ļauj mums aplūkot šos datus. Un ar sociālo tīklu palīdzību, ļauj dalīties tajos ar paziņām, sporta biedriem un interesentiem,” stāsta Elmārs Gengers. Arī dažādos skriešanas pasākumos, maratonos, ir novērots,ka cilvēki pirms starta sagatavo savus pulksteņus, telefonus, lai noregulētu tajos attiecīgās aplikācijas. Par to varēja pārliecināties tradicionālajā septembra skrējienā “We Run Riga”, kas norisinājās aizvadītajā nedēļas nogalē 10. un 11.septembrī.

Tehnoloģijas disciplinē, motivē un rada konkurenci

Ja agrāk treniņu disciplīnai bija nepieciešams treneris, tad mūsdienās to sniedz tehnoloģijas, jo automatizēti izvērtējot cilvēka parametrus un sasniedzamos mērķus, dažādas aplikācijas viedtālruņos piedāvā izveidot individuālas treniņu programmas. Šādu attstību komentē tehnoloģiju guru Elmārs Gengers: “Tomēr cilvēki ir dažādi – citus spēj motivēt tikai treneris, bet citus motivē tas, ka viņš pats savā viedierīcē var uzstādīt sev vēlamos mērķus un pats sekot līdzi to sasniegšanai.”  Kas attiecas uz konkurenci, arī tajā tehnoloģijas spēlē lielu lomu. Elmārs Gengers uzskata, ka motivācija un veselīga sportiskā sāncensība, kuru mūsdienās iespējams piedzīvot ar dažādu socīālo tīklu palīdzību, ir vienas no būtiskākajām lietām, kuras veicina tehnoloģiju attīstība, jo cilvēks pēc savas būtības ir sociāla būtne.

Prognozes par tehnoloģiju attīstību sportā

Kā jau tika minēts, ir radītās daudz un dažādas viedtālruņu aplikācijas, dažādas tehnoloģiskās ierīces, kuras palīdz sekot līdzi un precīzāk piefiksēt rezultātus gan ikdienas aktivitātēs, gan sporta sacensībās. Turklāt šīs ierīces kļūst arvien mazākas un nepamanāmākas. “Tieto Latvia” valdes priekšsēdētājs E.Gengers komentē: “Gribētos ticēt, ka nākotnē ierīces, kas palīdz noteikt rezultātus un sekot līdzi savām sportiskajām aktivitātēm, paliks vēl precīzākas, vēl ērtāk lietojamas un izmērā mazākas.” Stāstot par nākotnes paredzējumiem, Elmārs Gengers min, ka nākotnē datu apstrāde noteikti attīstīties. Iegūtie sportošanas un ikdienas fizisko aktivitāšu dati tiks precīzāk apstrādāti un izmantoti zinatnē, medicīnā.

“Būtu noderīgi, ja aplikācijas un ierīces, izanalizējot mūsu datus, spētu darīt zināmu, kad pārtraukt attiecīgo aktivitāti, jo tā iespējams kaitē veselībai. Vai arī dotu norādes, ko darīt, lai aktivitāti varētu izpildīt efektīvāk, ilgāk un labāk,” stāsta E.Gengers.

Lai arī cik attīstījušās nebūtu dažādas sporta tehnoloģijas un programmatūras, beigās fiziskā piepūle jāizdara cilvēkam pašam. “Tieto Latvia” atgādina, ka neviena ierīce mūsu vietā nenoskries mataronu vai neaizies uz sporta zāli! Šīs ierīces var vienīgi palīdzēt sportistiem ieraudzīt savus rezultātus un motivēt sasniegt vēl labākus.