Uģis Bisenieks: LU ir Latvijas studentu izlases bāzes komanda

Latvijas Universitāte viennozīmīgi ir sportiskākā augstskola Latvijā, kura studentiem paralēli studiju procesam piedāvā trenēties ne tikai basketbolā, bet arī vēl 13 citos sporta veidos. Lielu ieguldījumu šāda virziena attīstībā ir devis Latvijas Universitātes Sporta servisa centra direktors Uģis Bisenieks, kurš jau 11 gadus rūpējas par studentu sporta attīstību augstākā līmenī. Studentu basketbola komanda, kura tiek pārstāvēta Latvijas augstākajā basketbola līgā, iespējams, šobrīd ir jau pašsaprotams fakts, taču vēl pirms septiņiem gadiem tā bija tikai nākotnes vīzija. Šajā rakstā iepazīsimies ar Latvijas Universitātes basketbola komandas direktoru Uģi Bisenieku un stāstu par to, kā komandai veiksmīgi izdevies pakāpties no LBL3 līdz LBL1.

Kāda ir tava saikne ar basketbolu?

Skolas laikā man patika futbols, skriešana, teniss un šahs. Nodarbojos ar daudziem sporta veidiem, bet starp tiem noteikti nebija basketbols, jo atceros, ka man to ļoti nepatika spēlēt sporta stundās.

Mans stāsts ar basketbolu aizsākās ar Latvijas Universitātes Studentu padomi, kurā kā 3.kursa students biju atbildīgs par sportu. Tā kā studēju sporta pedagoģiju, likās, ka tas lauciņš, kuram es pilnībā varētu veltīt savu laiku, ir sports. Tobrīd izmainījās LU Studentu padomes vadība, un es pārņēmu LU iekšējās basketbola līgas (LUBL) organizēšanu.

Kā LU nonāca līdz tam, ka augstskolai nepieciešama LBL1 komanda?

Mēģinājumi attīstīt studentu basketbolu bija jau sen, taču sākumā tie bija neveiksmīgi attiecībā pret studentu iesaisti profesionālā līmenī. Pirms 7 gadiem tas man bija ļoti liels izaicinājums. Latvijas Universitātes futbola komanda tobrīd spēlēja 1. līgā, taču man kā vadītājam likās, ka mums vajag vēl kaut ko grandiozu, kas varētu paplašināt universitātes sportu, nest tās vārdu sabiedrībā un piesaistīt uzmanību. Sākotnēji LU kopā ar BK “Barons” mēģināja īstenot līdzīgu ideju par studentu iesaisti profesionālajā sportā, tomēr ideja dzīvē nerealizējās pilnvērtīgi. Pēc tam dažus gadus LU komanda startēja LBL3 Mārtiņa Zībarta vadībā, un radās drosmīga ideja par savu komandu LBL1. LU vadība to atbalstīja, tika piesaistīts papildus finansējums un sagaidīts LBS apstiprinājums startam LBL1, līdz ar to mēs no 3.līgas pārlēcām uz 1.līgu. Tas priekš mums visiem sākumā bija kas pilnīgi jauns, un sākumā mēs pat īsti neapzinājāmies, ko basketbolā organizatoriski nozīmē LBL. Tas nebija viegli, taču mēs diezgan ātri adaptējāmies, jo bijām jau pieredzējuši daudz un dažādus organizatoriskus darbus saistībā ar Latvijas Universitātes sportu, bija skaidri zināmi mērķi, ko vēlamies sasniegt.

Kāda bija pirmā pieredze ar komandu Latvijas augstākajā basketbola līgā?

Pirmā sezona bija kas pilnīgi jauns un spilgts visiem, jo mēs no LBL3 bijām tikuši uz LBL1. Mums tā bija ļoti smaga sezona – īstas ugunskristības. Bija jāsaprot, kā pareizi veikt visus organizatoriskos darbus atbilstoši LBL prasībām. Otrās sezonas sākumā treneris Zībarts devās trenēt Ventspils komandu, kas man nozīmēja visa uzsākšanu gandrīz no nulles. Bija jāveido jauns treneru korpuss un komandas sastāvs, jāmeklē palīgi, kuriem uzticēt mājas spēļu organizēšanu, mārketingu un citus pienākumus. Sākums nebija viegls, taču pateicoties šai pieredzei un ieguldītajam darbam, kā arī komandai, kas izveidojusies šo gadu laikā, šobrīd esam šeit – kā stabils spēlētājs Latvijas augstākajā basketbola līgā.

Kādas ir tavas spilgtākās atmiņas no sporta attīstības perioda?

Tas laikam būs pirmais brauciens uz SELL spēlēm 2008. gadā, kuras norisinājās Somijā. Latvijas Universitāte sacensībās tika pārstāvēta daudzos sporta veidos, bet visspilgtāk tieši basketbolā, 7×7 futbolā un volejbolā. Togad treneris Zībarts netika uz braucienu, un basketbola komanda šo 3 dienu turnīru aizvadīja vien 7 cilvēku sastāvā. Spēle pret Serbiju bija fantastiska, jo viņi bija stabili līderi ar četriem garajiem spēlētājiem, pilnu soliņu, fizioterapeitiem un visu pārējo. Mūsu puiši viņus apspēlēja, uzvarot spēli ar vairāk nekā 25 punktu pārsvaru. Spēli skatīties bija sanākusi lielākā daļa dalībnieku (tāpat arī futbola finālā). Komanda turnīrā izcīnīja 2.vietu, taču kopējās emocijas bija neaprakstāmas. Pie spilgtākajām atmiņām, protams, arī ir abas sezonas, kad mūsu komanda LBL1 tika līdz izslēgšanas spēlēm. Šīs ir tās atmiņas, kuras uzreiz atminos.

Ar kādām grūtībām ir nācies saskarties?

Tas saraksts noteikti ir diezgan garš. Pirmkārt, saiknes ar basketbolu man pirms tam nebija vispār. Viss, kas tika darīts, lai popularizētu un paplašinātu mūsu redzesloku, tika veikts, balstoties uz pašu intuīciju, uzmanīgi ieklausoties kritikā un dalībnieku vērtējumā.

Bija jātur ausis un acis vaļā, jāmeklē to, kas ir interesants, kas uzrunā studentus, lai viņi nāktu uz spēlēm un gribētu būt daļa no Latvijas Universitātes basketbola.

Rupji sakot, tas bija pieredzes trūkums visās jomās, ja tā to var nosaukt. Turklāt, paralēli bija jārisina infrastruktūras un finanšu jautājumi. Tas viss mums vēl joprojām ir izaicinājums, uzskatu, ka basketbola sistēmā esam aptuveni pusceļā, jo mums ir vēl daudz jāizdara. Ambīcijas, vajadzības un kopējais līmenis sportā aug, un, lai varētu turēties tam līdzi, ir jāaug arī visos pārējos parametros.

Pastāsti, kāda ir Latvijas Universitātes loma šī gada pasaules Universiādē?

Latvijas Universitāte ir bāzes komanda studentu izlasei, kas brauks uz Taipeju. Uzskatu, ka pasaules Universiāde ir 3. lielākais sporta pasākums pēc Olimpiskajām spēlēm un Pasaules čempionāta futbolā. Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā par to tik daudz nerunā ir tāds, ka studentu sporta savienība LASS tikai pēdējos gados sāk popularizēt studentu sportu un veidot ciešāku saikni ar federācijām un IZM, jo tas ir augsta līmeņa sports. Šobrīd esam vienīgā augstskola, kas pēdējos gados pārstāvēta Latvijas augstākajā basketbola divīzijā, tādēļ mums tika uzticēts veidot šī gada studentu izlasi. Liels paldies par šo noteikti jāsaka arī Latvijas Basketbola savienībai, kas šo ideju jau sākotnēji atbalstīja.

Treneri būs mūsējie, taču spēlētāji izlases sastāvā tiks komplektēti arī no citām Latvijas augstskolām, jo mērķis ir pārstāvēt mūsu valsti un sasniegt labākos rezultātus.

Ko iesaki citiem? 

Ja ir kaut kas svarīgs, tad vajag meklēt iespējas, kā to realizēt. Ticība savam un komandas darbam kopā ar neatlaidību ir veiksmes formula. Bieži sevi motivēju ar teicienu, ka tikai pieceļoties un atverot durvis, var uzzināt, kas tevi sagaida aiz tām, tikai sperot vienu soli, var nonākt pie nākamā.

Iesaku komandu veidot no spēcīgiem cilvēkiem. Nevajag baidīties, ka kāds var apdraudēt pašu, bet strādāt un augt kopā.

Noteikti jābūt paškritiskam, elastīgam un spējīgam sadzirdēt vajadzīgās lietas. Liela nozīme man pašam bijusi sabiedriskajam darba studiju laikā un arī pēc tā. Tas devis neaptveramu pieredzi un kontaktus.