Vieglatlētiku uzskata par vasaras sporta veidu karalieni. Ko karaliene dara ziemā?
Kitija Paula Melnbārde,tāllēcēja
«Galvenās sacensības vieglatlētiem notiek vasarā, bet arī ziemā mums ir sacensību sezona, tikai tās notiek iekštelpās. Ziema ir tāds kā atskaites punkts, kurā tiek saprasts, kas ir jāpielabo, pie kā ir jāpiestrādā, lai vasarā – uz galvenajām sacensībām – būtu gatavi izdarīt to labāko.
Aktīvākie treniņi mums ir rudenī un no aprīļa līdz maijam, kad intensīvi jāgatavojas vasaras sacensībām. Ziemā mēdzam braukt arī uz nometnēm Liepājas un Kuldīgas manēžās. Savukārt martā vai aprīlī – uz Spāniju vai Portugāli, jo pie mums vēl ir vēss, bet nepieciešama jau pamatīgāka gatavošanās vasaras sezonai.
Man vislabāk patīk vasaras sacensību periods, jo tad ir visinteresantākais laiks un iespējams redzēt savu ziemas treniņu rezultātu. Tad arī nav skolas, tāpēc vairāk laika varu veltīt treniņiem un sevis attīstīšanai. Ziemā treniņus ar skolu apvienot ir visai sarežģīti, bet man palīdz ģimene. Kopā mēs visu paveicam!»
Laura Ikauniece-Admidiņa, daudzcīņniece 
«Lielākā daļa vieglatlētu zina, ka tieši ziemas treniņi ir tie smagākie, jo tiek būvēta bāze nākamajai sezonai. Ziemas treniņi ir visa pamats – bez tiem nākamo sezonu izturēt un uzrādīt labus rezultātus nevar.
Rudens sākums ir mazliet pasīvāks – tā ir neliela atelpa pēc aizvadītās sezonas. Bet jau rudens beigas un ziema ir aktīvs treniņu periods. Ziema ir arī laiks, kad atlēti dodas uz treniņnometnēm ārzemēs. Treniņi notiek arī vasarā, bet tad paralēli ir arī sacensības. Atšķirībā no ziemas vasarā papildus fiziski grūti treniņos, klāt nāk arī stress, ko rada sacensības, un, lai to izturētu, nepieciešama arī psiholoģiska sagatavotība.
Pašlaik mani ziemas plāni ir startēt sacensībās telpās. Iepriekšējo sezonu nolēmu izlaist, tāpēc esmu sailgojusies arī pēc šīm sacensībām. Šobrīd man vislabāk patīk trenēties Tallinas manēžā, kurā arī darbojos ikdienā. Ceru, ka pavisam drīz arī Rīgā būs jauna manēža.»
Madara Palameika, šķēpmetēja 
«Man ziema ir ļoti aktīvs posms – cilvēki to droši vien nezina, jo mēdz domāt, ka, ja metu šķēpu, tad trenējos tikai vasarā. Tā nebūt nav. Atpūta man ir tikai agrs rudens – pārējais laiks ir treniņi un sacensības. Tieši ziema ir tas smagais posms, kad eju uz trenažieru zāli un izdaru visu grūto un smago darbu. Tas ir laiks, kas testē gan izturību, gan pacietību. Ziemā parasti dodos trenēties arī uz nometni Kanāriju salās, un tad, kad atbraucu atpakaļ, uzņemtā saule un siltums palīdz izturēt ziemas sezonu. Tas ir kā pozitīvs spēriens, lai neapstātos, kamēr ārā ir vēss un auksts.
Šoziem treniņus esmu uzsākusi nedaudz vēlāk. Parasti treniņu periods – muskuļu trenēšana un kardio treniņi – sākas oktobrī, bet šoreiz esam to atlikuši uz nedaudz vēlāku laiku, jo Pasaules čempionāts būs tikai nākamā gada septembra beigās. Tik vēlu tas vēl nekad nav bijis, tā būs man, trenerim un komandai interesanta pieredze – izveidot treniņu programmu, kas palīdzētu būt labākajā formā tieši vasaras beigās.»
Viktors Lācis, vieglatlētikas treneris 
«Ap augusta vidu beidzas sacensību periods, kam seko neliela atpūtas pauze aptuveni trīs nedēļas. Nākamās desmit nedēļas notiek vispārējās sagatavotības treniņi bez specializācijas sportista konkrētajā disciplīnā. Vispārējās sagatavotības treniņi nedaudz atšķiras katras disciplīnas pārstāvim, tomēr lielos vilcienos – tā ir bāzes būvēšana. Var teikt, ka tieši šajā laikā tiek ielikts fiziskais pamats vasarai. Kad šis periods noslēdzas, sportisti sāk trenēties sava konkrētā vieglatlētikas veida disciplīnā – tāllēkšanā, sprintā, astoņsimt metru skrējienā vai jebkurā citā. Pašiem labākajiem vieglatlētiem ziemas periodā tiek dota iespēja trenēties arī ārvalstīs – augstkalnēs. Īpaši svarīgi šādi augstkalnu un viduskalnu treniņi ir skrējējiem, jo tie palielina sarkano asinsķermenīšu skaitu, kuri apgādā ar skābekli visas organisma sistēmas, kā arī palīdz ātrāk izkliedēt laktātu.
Teksts: Ieva Smilga
Foto: Sportland
Peldēšanas aprīkojuma attīstība ar Speedo