Magnijs ir ļoti nepieciešams minerāls skrējēja organismam. Tas stimulē uzņemtos taukus un ogļhidrātus pārvērst enerģijā. Magnijs ir arī spēcīgs minerālis kaulu veselībai. Rekomendētā dienas deva vīriešiem ir 300mg, bet sievietēm 270mg. Lai uzņemtu nepieciešamo daudzumu magnija, ēdienkartē ir jāiekļauj kāļi, spināti un citi zaļumi, pilngraudu maize, brūnie rīsi un rieksti.
Varš ir mikroelements, kas tik bieži netiek minēts, kā magnijs, taču tā nozīme organismā neatpaliek no citiem elementiem. Varam ir neskaitāmas lomas organismā, taču skrējējiem šis minerālis ir nozīmīgs, jo tas ražo kolagēnu, kas ir nepieciešams locītavām. Varam ir arī anti-iedarbība, respektīvi – liels daudzums dzelzs un kalcijs var bloķēt vara uzsūkšanos un radīt tā deficītu. Ieteicamā vara dienas deva ir 1,2mg. Varu uzņemsi, ja ēdīsi riekstus, pupiņas, lēcas, jūras produktus, ziedkāpostus, sēnes un ogas (īpaši aronijas un ķiršus).
Kālijs tiek dēvēts par minerālvielu karali, jo tas ir pamatelements katrā organismā šūnā. Svīstot cilvēks zaudē minerāļus, tāpēc to neuzņemšana var būt bīstama skrējējiem, jo var izraisīt krampjus. Šis makroelements palīdz uzturēt normālu sirds ritmu un asinsspiedienu. Tas ir nepieciešams, lai organismā būtu normāls pH līmenis. Nepieciešamā kālija deva dienā ir 3,500mg. Ieteicamo devu var uzņemt ēdot riekstus un sēklas, brokoļus, banānus un citus augļus, vistu un tītaru.
Kalcijs veido ne tikai spēcīgus kaulus un zobus, bet palīdz arī muskuļiem un nodrošina pareizu asins recēšanu. Skrējējiem kalcijs ir īpaši nepieciešams, jo atbilstošā deva kalcijs nodrošina kaulu stiprumu, kā arī mazina stresu un uzlabo imūnsistēmu. Dienas nepieciešamā kalcija deva ir 700mg, ko var uzņemt dzerot pienu, ēdot jogurtu, sieru un citus piena produktus, riekstus, sojas pupiņas, zaļos dārzeņus, zivis (īpaši sardīnes).
D vitamīns un kalcijs iet roku rokā, veidojot un nodrošinot veselīgu kaulu uzbūvi. Skrējējiem ir jāzina, ka arī D vitamīna trūkums organismā var palielināt stresa risku. Lai tas nenotiku, cilvēkam ir jāēd lasis, tuncis, siļķes, skumbrijas, sardīnes, olas, pilngraudu brokastu pārslas, sēnes. Vēlamā D vitamīna diennakts deva pieaugušam cilvēkam ir 5–10 mg, tādēļ – jo sevišķi tumšajos gada periodos – to ieteicams uzņemt papildus ar medikamentu palīdzību. Atceries, ka skrienot saulainā laikā, tu uzņemsi papildus D vitamīnu, jo cilvēks D vitamīnu dabiski lielākoties uzņem no saules gaismas.
Organisms ir sarežģīts mehānisms,kuram nepieciešams viss, tāpēc dažādo savu ēdienkarti, lai tā kļūst ar minerāliem bagāta un vitamīniem pildīta.
Latvijas slavenības izskrien Rīgu