No 1. marta Latvijas futbola valstvienībai ir jauns galvenais treneris – pieredzējušais slovēņu speciālists Slaviša Stojanovičs. Kāds būs viņa skatījums uz mūsu izlasi un mūsu spēlētājiem, pagaidām, protams, nezina neviens. Tomēr var prognozēt, ka, ja ne uzreiz, tad pārskatāmā nākotnē noteikti mūsu izlasē ieplūdīs jaunas asinis. Kuri varētu būt tie jaunie spēlētāji, kuri agrāk vai vēlāk varētu veidot jaunos 11 vilku vaibstus un kļūt par mūsu komandas atslēgas spēlētājiem?
Neapšaubāmi viens no pašiem talantīgākajiem Latvijas jaunās paaudzes spēlētājiem. Turklāt futbolists, kurš šobrīd spēlē teju visaugstākajā līmenī no visiem izlases spēlētājiem – Šveices Superlīgā. Divdesmit gadu vecais Uldriķis lielās izlases sastāvā jau aizvadījis astoņas spēles, kurās guvis vienus vārtus – pret Azerbaidžānu. Un šeit jāņem vērā, ka iepriekšējais izlases galvenais treneris somu speciālists Miksu Pātelainens viņam īsti neuzticējās, dodot ļoti mazu spēles laiku. Uldriķim piemīt daudz labu īpašību, lai ar laiku kļūtu par Latvijas izlases līderi un, ja vien viņš neapstāsies savā izaugsmē un saglabās pozitīvo attieksmi, iespējams, pēc dažiem gadiem tieši viņš kļūs par galveno 11 vilku kaujā saucēju. Un arī galveno mūsu izlases bombardieri, priecējot izlases līdzjutējus ar daudziem un galvenais svarīgiem vārtu guvumiem.
Aleksejs Saveļjevs (Hellas Verona, Itālija)
Saveļjevs jau agrā vecumā aizbrauca spēlēt uz ārzemēm. Šobrīd, šķiet, tā bijusi pareiza izvēle – viņš ir stabils Itālijas B sērijas kluba Hellas Verona jauniešu komandas spēlētājs. Eksperti saka, tieši viņš jau drīzā nākotnē varētu kļūt par vienu no Latvijas izlases atslēgas spēlētājiem. Lai gan Saveļjevs izlasē vēl nav debitējis un līdz šim arī izpelnījies tikai vienu izsaukumu, tas ir tikai laika jautājums, un, arī skatoties uz viņa klubu karjeru, ir sajūta, ka pavisam drīz Latvijai būs par vienu ļoti spēcīgā līgā spēlējošu futbolistu vairāk.
Andrejs Cigaņiks (Cambuur, Nīderlande)
Pirms gadiem pieciem Cigaņiks tika uzlūkots kā nākamais Latvijas supertalants – viņš bija iekļuvis Vācijas Bundeslīgas kluba Bayer 04 jaunatnes akadēmijā, un šķita, ka spēlētājam visa pasaule pie kājām. Tad sekoja traumas un arī konkurenti izrādījās pārāki, Cigaņiks mainīja klubus un nu visbeidzot nobāzējies Nīderlandes pēc spēka otrajā līgā. Pēc pirmā acu uzmetiena liekas, ka varēja vairāk, un tas ir kritiens. Tomēr futbolists vēl ir jauns un Latvijas līmenim gan līga, gan komanda gana labas – tādā līmenī, turklāt tik jaunā vecumā spēlē un ir spēlējuši maz mūsu spēlētāju. Pērn debitējis nacionālajā izlasē, aizvadot tur četrus mačus (turklāt visus Nāciju līgā, nevis pārbaudes spēlēs), tagad Cigaņiks, šķiet, tur ir nostiprinājies uz ilgu laiku. Un gribas ticēt, ka mūsu komanda bez kreatīvā pussarga nebūs iedomājama vēl daudzus, daudzus gadus.
Antonijs Černomordijs (Riga, Latvija)
Vairākus gadus bijis Latvijas U21 izlases kapteinis, karjeras laikā jau pabijis gan Polijas klubā Poznaņas Lech, gan Kipras Paphos, šobrīd nostabilizējies Latvijas čempionvienības Riga aizsardzības centrā. Černomordijam piemīt līdera īpašības, viņš savā spēlē ir nosvērts un stabils, un, iespējams, tieši tāda centra aizsarga šobrīd pietrūkst Latvijas izlasei. Protams, futbolistam vēl jānobriest, taču, ja nebūs traumu, šobrīd nav jautājuma, vai Černomordijs kļūs par vienu no Latvijas izlases līderiem. Jautājums tikai – kad. Viss liecina par to, ka arī debija nacionālajā izlasē vairs nav aiz kalniem.
Jēkabs Lagūns (Metta/LU, Latvija)
Šobrīd 17 gadu vecais Lagūns Virslīgā debitēja jau 16 gadu vecumā, sezonas laikā aizvadot astoņas spēles, kas viņa vecumam ir daudz. Lagūns noteikti varētu kļūt par Metta/LU lielo lozi jeb pirmo pašu izaudzināto spēlētāju, kurš tiek pārdots uz kādu laba līmeņa ārzemju klubu. Protams, pieredze rāda, ka ne vienmēr futbolisti, kuri uzmirdzējuši tik agrā vecumā, šo līmeni spēj noturēt arī ilgtermiņā. Tomēr Lagūnam ir visas īpašības, lai kļūtu par ļoti laba līmeņa spēlētāju, un viņa izaugsmei ir vērs pasekot un pievērst uzmanību.
Kristers Tobers (Liepāja, Latvija)
Tikai astoņpadsmit gadu vecais Tobers noteikti uzskatāms par vienu no lielākajiem Latvijas nākotnes talantiem. Savā vecumā jau uzspēlējis Virslīgas komandas Liepāja sastāvā un guvis arī vārtus. Protams, lielajai izlasei viņš vēl nav gatavs un sevi būs jāpierāda gan treniņos, gan spēlē – jāstabilizē spēle un jārūdās. Taču, ja Tobers savā darbā un izaugsmē neapstāsies, mums var izaugt ļoti laba līmeņa pussargs, kurš noderēs arī nacionālajai izlasei.
Vladislavs Soloveičiks (Zenit, Krievija)
Lai gan ikdienā deviņpadsmit gadu vecais pussargs Soloveičiks spēlē slavenā Sanktpēterburgas Zenit otrajā komandā, viņš noteikti ir viens no tiem spēlētājiem, kuri jau drīzumā klauvēs pie lielās izlases durvīm. Protams, ir skaidrs, ka paspert ļoti plato soli līdz Zenit galvenajai komandai būs grūti. Taču, pat ja tas neizdosies, trenēšanās tik spēcīgas organizācijas sistēmā ir milzīgs ieguldījums nākotnē, un diezgan droši var prognozēt, ka par Soloveičiku mēs vēl dzirdēsim.
Ņikita Koļesovs (Ventspils, Latvija)
Lielajā izlasē Koļesovs debitēja jau 2017. gadā, turklāt uzreiz mačā pret Portugāli ar Krištianu Ronaldu priekšgalā. Kopumā viņš izlasē aizvadīja astoņas spēles, taču pēc tam, kad darbu zaudēja treneris Aleksandrs Starkovs, arī Koļesovs vietu izlasē atdeva pieredzējušākiem spēlētājiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka viņš ir viens no talantīgākajiem savas paaudzes futbolistiem, turklāt apveltīts arī ar lielām darba spējām un cīņassparu. Ir liela varbūtība, ka nākotnē Latvijas izlases centra aizsardzības duetu veidos tieši Černomordijs un Koļesovs. Jā, konkurence ir nikna – priekšā ir gan Vitālijs Maksimenko, gan Kaspars Dubra, gan Vitālijs Jagodinskis. Tomēr konkurence ir laba lieta, un visu izšķirs meistarība un cīņasspars.
Ontužāns ir spēlējis dažādu vecumu Vācijas izlasēs, un viņam uz diviem gadiem ir spēkā līgums ar Vācijas superklubu Minhenes Bayern. Spēlētājs savu klubu pārstāvējis arī jauniešu komandu Čempionu līgā, kas, protams, ir visaugstākais līmenis. Ir liela varbūtība, ka drīz mums būs otrais spēlētājs kopš Igora Stepanova (Londonas Arsenal) laikiem, kurš spēlējis pašā augstākajā līmenī. Šobrīd nav pilnīgas skaidrības, vai Ontužāns izvēlēsies pārstāvēt Vācijas vai Latvijas izlasi, taču ir ziņas, ka izvēle varētu būt par labu Latvijai.
Daniels Ontužāns (Bayern, Vācija)
Teksts: Ivars Āboliņš . Foto Autors: Roberts Uldriķis (Sion, Šveice).