Kā tu nonāci biatlonā?
Man tas viss sākās 1.klasē, kad vēl biju ļoti maza. Sporta stundā skolotāja iedeva biatlona treniņu iedeva pieteikuma anketas. Man biatlons šķita kaut kas citādāks, ja salīdzina ar klasiskajiem sporta veidiem. Tā tas viss arī sākās.
Tā nu es aizgāju uz pirmo treniņu, kur iepazinos ar savu pirmo treneri, kura mani trenē vēl joprojām, – Anželu Brici.
Pievērsties biatlonam tevi iedvesmoja mūsu izlases agrākie panākumi?
Nē, tajā vecumā vispār par to nedomāju, jo biju vēl ļoti jauna. Uzsāku trenēties biatlonā, jo tas nebija, piemēram, basketbols, ar ko nodarbojās lielākā daļa. Tāpēc to izvēlējos.
Izvēlējies šo sporta veidu tāpēc, ka tas ir interesantāks par citiem. Vai, laikam ejot, biatlons tavas ekspektācijas ir attaisnojis?
Pašā sākumā biju ļoti pārbijusies, jo biatlonā trenējās vecāki jaunieši par mani. Pirmos divus gadus uz treniņiem gāju ar pamatīgām mokām, bet vecāki teica, ja esmu kaut ko iesākusi, tad tas ir arī jāpabeidz. Centos ievilkt biatlonā arī māsu un brālēnu, bet viņus tas tā neaizrāva. Tomēr turpināju trenēties un man biatlons ļoti iepatikās.
Kas ir tas biatlona smeķis?
Tā noteikti nav slēpošana (smejas). Tas nav mans trumpis, bet šaušana gan. Tas arī ir tas, kas mani biatlonā saista visvairāk. Biatlonā nekad nevar zināt, kā sacensības izvērtīsies, jo neuzvarēs fiziski vislabāk sagatavotais atlēts, bet gan tas, kuram gan sportiskā, gan psiholoģiskā sagatavotība ir labā līmenī. Tieši biatlonā galva ir ļoti svarīga.
Kāpēc tev nepatīk slēpot?
Nav tā, ka man nepatīk. Man tas vienkārši nešķiet pārāk interesanti. Ja man tagad liktu pievērsties distanču slēpošanai, es to nedarītu. Tas varētu šķist dīvaini, jo slēpošana ir biatlona pamats, tomēr šaušana man patīk krietni vairāk, turklāt sievietes procentuāli šaujot pat labāk par vīriešiem.
Biatlonā trenējies jau vairāk nekā desmit gadu. Tev ir kāds elks, kam pastiprināti seko līdzi?
Par latviešiem man grūti teikt, jo mums ir tikai divi labi biatlonisti – Andrejs Rastorgujevs un Baiba Bendika. No ārzemju sportistiem mani ļoti piesaista austrieša Simona Edera noturība šaušanā. Viņš sacensībās piecus mērķus var sašaut 14 sekundēs, kas ir kaut kas nenormāls.
Cik tu ātri vari sašaut?
Mans rekords ir 14 sekundes, bet tas ir treniņos. Sacensībās atbildība ir pavisam cita, taču kopumā neesmu no tām lēnākajām šāvējām. Tieši šaušanu uzskatu par savu trumpi, tāpēc treniņos tai vēršu lielāku uzmanību. Šobrīd īpaši strādājam pie šaušanas ātruma, jo tas sacensībās ietekmē ļoti daudz. Šosezon Latvijas čempionātā attiecībā pret konkurentēm šaušanā es biju par 40 sekundēm ātrāka. Tas ir ļoti daudz.
Pie slēpošanas gan jau arī jāstrādā.
Tas ir nākamais svarīgais darbs. Ar to man būtu jāstrādā ļoti daudz, jo šaušana daudz maz ir saprasta. Līdz ar to fiziski smagi jāstrādā, lai attīsītu slēpošanu.
Atgriežamies pie Simona Edera. Tieši viņš bija tas, kuru Rastorgujevs apdzina un Pasaules kausa posmā izcīnīja pirmo medaļu. Tev nebija liela sāpe par austrieti?
Vispār nebija žēl, jo biju tik laimīga par Andreju. Tas viņam bija ļoti vajadzīgs panākums.
Kādi ir tavi mērķi biatlonā?
Jau kādu laiku apsveru domu, vai savu dzīvi vispār saistīt ar profesionālo sportu. Nākamā sezona būs pēdējā, kad varēšu startēt starp junioriem, bet tad sāksies pieaugušo vecums, kas ir pavisam cits darbs. Šobrīd nezinu, vai kļūšu par profesionālu sportisti, tāpēc par nākotnes plāniem neko nevaru pateikt. Šobrīd biatlonam nav pienācīga atbalsta, bet cīnīties par astoņdesmitajām vietām pieaugušo sacensībās neredzu jēgu.
Ja nekļūsi par profesionālu sportisti, ko tad tu gribētu darīt?
Es noteikti vēlētos palikt sportā. Man ir ļoti liela vēlme parādīt cilvēkiem, kas sports viņu dzīvēs var daudz ko mainīt. Gribu viņus motivēt un varbūt pat kādam palīdzēt. Varbūt es dibinātu kādu sporta klubu. Sports ir mana aizraušanās, kas nekad nebeigsies.
Bez biatlona tev vēl ir kāda kaislība?
Riteņbraukšana – ar to nodarbojos pati un arī skatos sacensības. Mans draugs ir Mārtiņš Blūms, kurš ir MTB braucējs. Riteņbraukšana ir mana otrā aizraušanās. Visi mani hobiji ir saistīti ar sportu. Vēl es ļoti priecājos, ja mani uzaicina uz kādu kampaņu saistībā ar fotogrāfēšanos. Šādus izaicinājumus vienmēr pieņemu, man arī patīk būt aktīvai sociālajos tīklos.
Tev ļoti patīk šaušana. Medībās neesi apņēmusies kādreiz piedalīties?
Esmu ļoti liela dzīvnieku mīle, tāpēc uz neko tādu es nekad neparakstītos. Es nespētu nošaut dzīvnieku, mani tas vispār nepiesaista. Šaut man patīk tikai pa mērķiem.
Treneris. No izaicinājumiem neatsakās