BŪT ŠEIT UN TAGAD

Dēļu sporta veidu entuziasts Armands Alps atzīst, ka viņš dara to, kas viņam sagādā prieku un sniedz “būt šeit un tagad” sajūtu. To viņš vēlas piedzīvot arī šovasar.

– Savā Instagram profilā tu sevi raksturo ar trīs vārdiem – veikot, ceļot, piedzīvot. Vai tieši tādā secībā?

– Lietu secībai nav nozīmes, jo, manuprāt, galvenais ir darīt. Dzīvoju pēc principa, ka katra diena sākas ar jaunu tukšu lapaspusi, un dienas laikā es to piepildu. Ir dienas, kad nepietiek ar vienu lapu, bet ir arī dienas, kad tiek aizpildīta tikai puse. Svarīgākais, lai man pašam būtu sajūta, ka šī diena bijusi piepildīta, un es esmu izdarījis visu, ko vēlējos, kā rezultātā esmu kļuvis labāks nekā biju vakar.

– Tu esi aktīva dzīvesveida piekritējs, ekstrēmo sporta veidu cienītājs – kā sākas tava interese un aizraušanās ar tiem?

– Jau bērnībā man ļoti patika kāpt kokos – mājas tuvumā nebija neviens koks, kurā es nebūtu uzkāpis. Rāpjoties kokos un atrodoties augstu virs zemes, izjutu izteiktu “šeit un tagad” sajūtu, kā arī bailes par kļūdīšanos, bet, nokāpjot lejā, vienmēr izjutu ļoti lielu laimes hormonu pieplūdumu. Laikam ejot, meklēju jaunus veidus, kā izjust šīs sajūtas. Sāku braukt ar slaloma slēpēm, bet tās es ātri vien salauzu. Pēc ilga pārliecināšanas procesa izlūdzos vecākiem nopirkt sniega dēli, un kopš tā brīža mana mīlestība pret dēļu sporta veidiem tikai auga. Vasarā spēles Tony Hawk Pro skater iespaidā sāku skeitot, un, laikam ejot, pievienoju jaunus veidus, kā sevi izaicināt un piepildīt.

– Tā kā gan veiko, gan skeito, tad cik liela nozīme šajos sporta veidos, tavuprāt, ir apģērbam un inventāram? 

– Jaunībā man nebija iespējas nopirkt jaunāko un kvalitatīvāko inventāru vai apģērbu, tāpēc parasti iegādājos lietotu inventāru vai arī pirku to sezonas beigās, kad tam bija atlaides. Tagad joprojām pieturos pie principa, ka nav jāpērk pati jaunākā un dārgākā lieta veikalā. Uzskatu, ka labāk ir nopirkt kaut ko ļoti kvalitatīvu un lietotu, nekā jaunu un lētu. Dienas beigās jau nav svarīgi, kura gada dēlis tev ir, bet gan tas, ko tu ar to vari izdarīt.

– Kādā intervijā teici, ka jūsu ģimenes lielākā vērtība ir kopā pavadītais laiks. Kas ir tās lietas, notikumi, ko šovasar visi kopā vēlaties apmeklēt, izbaudīt, piedzīvot?

– Šovasar vēlamies doties garākā ceļojumā ar auto. Konkrēts maršruts vēl nav izplānots, bet ļoti gribas apskatīties Adrijas jūras piekrasti un blakus esošās valstis – Horvātiju, Serbiju, Bosniju un Hercegovinu. Tas ir reģions, kurā ne es, ne mana sieva neesam bijuši, un daba tur ir fantastiska. Ļoti ceru, ka pa ceļam izdosies atrast arī kādus veikparkus.

– Tavi bērni mācās no tava piemēra un arī izbauda dzīvi kustībā – kas ir tās vērtības, ko vēlies viņiem nodot?

– Vēlos nodot, ka viss, kam tu no sirds tici un gribi, ir iespējams. Bet, lai to sasniegtu, pašam ir jāsper soļi uz priekšu. Tāpat vēlos viņiem iemācīt, ka dzīvē nav kļūdas, jo viss notiek tā, kā tam ir jānotiek, bet no tā vajag izdarīt secinājumus un pieņemt tās situācijas kā mācību stundas.

– Kas tevi ikdienā motivē, dod stimulu, “dzen uz priekšu”?

– Apziņa, ka ir tik daudz lietu, kuras es vēl varu izzināt un piedzīvot, kā arī tas, ka neviens cilvēks nezina, cik daudz laika viņam ir atvēlēts uz šīs planētas.

– Tiem, kas šovasar nolēmuši izmēģināt veikošanu, ar ko, tavuprāt, vajadzētu sākt?

– Tā kā sākuma posmā diezgan daudz sanāk būt ūdenī, tad jebkuram veikot gribētājam ir jābūt labām attiecībām ar ūdeni. Bieži esmu saskāries ar to, ka cilvēkiem sākas panika tiklīdz sanāk aizrīties ar ūdeni. Tāpēc uzskatu, ka spēja lēkt ūdenī no laipiņas un nirt ir ļoti noderīgas iemaņas. Ja cilvēkam ir labas attiecības ar ūdeni, tad ir vienkārši jādara. Ieteiktu doties uz kādu veikparku, kurā strādā veikbordisti, kas paši labi brauc un līdz ar to var iedot labus padomus.

Teksts: Liene Pālēna. Foto: no personīgā arhīva.