Cilvēks ir radīts, lai kustētos

Ir viena laba un viena ne tik laba ziņa, proti, ja dzīvo pašā pilsētas centrā un vēlies pēc darba izskrieties, rēķinies ar automašīnu izmešu saelpošanos, tāpēc labāk ir skriet no rīta, bet, ja dzīvo, piemēram, septītajā stāvā, tev ir paveicies, jo, nākot no veikala ar smagiem iepirkuma maisiem, sevi nevis nobeidz, bet gan trenē. „Cilvēki, kas dzīvo augstākos stāvos, dzīvo ilgāk. Ilgtermiņā tas atalgojas,” saka Elizabete Zandberga.

    Te nu jāteic, ka nedaudz vairāk paveicies tiem, kas dzīvo mikrorajonos, jo to tuvumā joprojām saglabājies padomju laika mantojums – rotaļu laukumi, kuros atrodamas, piemēram, traktoru riepas, kas noder lēkāšanai vai citām aktivitātēm. Tāpat pieejami ir pievilkšanās stieņi vai tā sauktās varavīksnes – pusaplī izliektas kāpnes, kas noder, lai veiktu izklupienus, vēdera presīti, vai ko izmantot kā šķērsli, kuram var rāpties pāri vai skriet apkārt.

    „Visiem patīk skriet,” droši apgalvo Elizabete. „Ja dzīvo Rīgā, mikrorajonā, tad tuvāk vai tālāk no mājām noteikti atrodas kāds parks, stadions vai pat mežs, pa kuru var paskriet. Skriešana, protams, nenozīmē joņošanu uz pilnu klapi, līdz zūd spēki. Turklāt, ja cilvēks sver vairāk par simt kilogramiem un ir garāks par metru un deviņdesmit centimetriem, viņam ieteicamāka raita pastaiga.”

    Treniņš vienmēr sastāv no trim posmiem: iesildīšanās, galvenās daļas, kurā veic vingrinājumus, sākot ar ķermeņa lielākajām muskuļa grupām, proti, kājām, jo tās prasa vairāk enerģijas, kam seko vingrinājumi mugurai, vēdera presei un, visbeidzot, rokām. Savukārt mājupceļu var mērot vieglā riksītī, pie mājām pavēzējot kājas, pastaipot rokas un muguru, atspiežoties, teiksim, pret puķu kasti pie loga.

    Bet, atgriežoties pie pastaigām, jāsaka – sevišķi dzīve lutina suņu īpašniekus, jo vismaz 30 minūšu pastaigā var doties kopā ar savu mīluli, spēlējot bumbu, ķeriņas vai mētāt frisbija šķīvi. Taču tie, kas uz mežu dodas vienatnē, lai skrien vieglā desmit minūšu ilgā riksītī.

    Ja mežā uziets kāds nogāzts koks, to var izmantot par kāju trenažieri, lecot tam pāri, staigājot pa to, trenējot līdzsvaru. Var izpildīt izklupiena soļus, pārmaiņus noslogojot abas kājas.

    „Ja neesi iesācējs, vari uzrāpties kokā un trenēt vēdera presīti, atrodoties ar galvu uz leju. Tāpat pie gana izturīga zara var pievilkties, bet, atbalstoties pret koka stumbru, var izpildīt piepumpēšanos, izmantojot šauro tvērienu, proti, plaukstas liekot cieši kopā. Šis paņēmiens trenēs tricepsu,” stāsta Elizabete. „Sportland veikalos ir nopērkami dažādi portatīvie trenažieri. Mežā sevišķi labi noderēs TRX tipa trenažieri vai gumijas espanderi un lecamaukla.”

P.S.
    Cilvēkam dienā ir jānostaigā seši kilometri, jo vairāk tāpēc, ka cilvēks ir radīts, lai kustētos. Ja ir sēdošs darbs, vislabāk uz to doties kājām vai braukt ar velosipēdu. Bet, ja tomēr brauc uz darbu ar automašīnu, atstāj to pāris kvartālu no darba un tālāk dodies kājām.
 
    Starp citu, ieteicams ir vingrot arī no rīta – desmit minūtes tukšā dūšā, jo dienas gaitā tas par 30% paātrinās vielmaiņu.

Teksts: Ralfs Dravnieks, Foto: Jānis Trekteris