Agrā ziemas rītā iebrist svaigi apsnigušā, neviena neiemītā, saules apspīdētā pļavā, apvilkt slēpes un – švuk, švuk – doties pretī horizontam… No domas vien jau prāts rāmāks, nemaz nerunājot par mierpilno sajūtu pēc slēpošanas. Apzinot šā sporta veida plusus un mīnusus, mīnusu sadaļa paliek tukša.
Agnese Ludzīte
Konsultē Kaspars Kārkliņš, Siguldas sporta skolas distanču slēpošanas treneris.
Pozitīvie emocionālie aspekti ir tikai patīkams distanču slēpošanas blakusefekts.
Ķermeņa, sirds un prāta treniņš
Distanču slēpošana ir ne vien lielisks kardiotreniņš, kura laikā tiek nostiprināta visa ķermeņa muskulatūra, bet arī sava veida meditācija, saziņa ar dabu un savu ķermeni. Slēpošana mazina iekšējo sasprindzinājumu un stresu. Distanču slēpošanā tiek nodarbināti deviņdesmit procenti (!) ķermeņa muskuļu – gan augšdaļas (plecu josla, rokas), gan apakšdaļas (gurni, kājas). Turklāt vienlaikus var tikt gan pie smukas presītes, gan tvirtas pēcpuses. Svarīgākais organisma muskulis (jeb sirds) – vienīgais, kas apgādā pārejos muskuļus ar skābekli, – arī tiek trenēts. Distanču slēpošana ir brīnišķīgs aerobais treniņš, pēc tās uzlabojas kardiovaskulārā izturība un veselība kopumā. Regulāra aerobā slodze – stāvoklis, kad organisma skābekļa pieprasījums un patēriņš ir vienāds, – uzlabo sirds kapacitāti un stiprina sirds asinsvadus. Lai trenētu sirdi, slēpošanas laikā vēlams izmantot pulsometru un treniņa intensitāte jāpielāgo sirds ritma ātrumam. Jāliek aiz auss: slēpojot sirds un citi muskuļi netiek pārslogoti, ja slēpošanas tehnika ir pareiza.
Tehnika – pamatu pamats
Ja ir patiesa vēlme iemācīties slēpot, būs viegli. Distanču slēpošana nav nedz bīstama, nedz sarežģīta. Tā ir saudzīga pret ceļiem un locītavām un ir piemērota visiem fiziskās sagatavotības līmeņiem. Protams, jo augstāka fiziskā sagatavotība, jo labāks rezultāts slēpojot. Taču, ja nav apgūta pareiza soļu tehnika un roku darbība, ar fizisko spēku vien tālu nevarēs aizdoties.
Ir divi distanču slēpošanas stili – klasiskais un slīdsolis. Vispirms jāapgūst klasiskais. Tas ir svarīgi, jo ar klasisko soli tiek ielikti slēpošanas prasmju pamati – pareiza kustību koordinācija, roku un kāju darbība, līdzsvars. Kad tas apgūts, var pāriet uz slīdsoli. Slīdsoli, it īpaši bērni, apgūst ātrāk. Šis slēpošanas veids ātri padosies arī tiem, kas nodarbojušies ar kādu aktivitāti, kas ietver slīdsolim līdzīgas kustības, – skrituļslidošana, slēpošana ar rollerslēpēm, slidošana. Ja slēpošanas soļu pamati apgūti pareizi, ceļā nestāsies tādas likstas kā neveikla kustību koordinācija, nestabils līdzsvars, sasprindzināti muskuļi distances veikšanas laikā, nepareiza stāja.
Ko vilkt mugurā
Uzsākot slēpošanu, labāk just vēsumu nekā svīst. Sākot kustēties, ķermenis ātri vien uzsils.
* Trīs galvenās kārtas: pie ķermeņa pieguloša, mitrumu uzsūcoša kārta; viduskārta siltumam un no vēja pasargājoša virskārta.
* Mitrumizturīgs apģērbs parasti nav pietiekami elpojošs, lai tiktu galā ar ķermeņa mitrumu.
* Visām apģērba kārtām jābūt no elpojošiem materiāliem.
* Siltumam var variēt ar papildu vidusdaļu.
* Virsjakas un bikšu priekšpusei vajadzētu pasargāt no vēja (windproof). Tās aizmugurei jābūt no elpojoša materiāla.
* Ieteicams iegādāties piemērotas zeķes, nevis siltuma nolūkos vilkt divus pārus – tie var uzberzt tulznas.
* Pēc slēpošanas jābūt iespējai pārvilkt sausu apģērbu.
* Likra? Maksimāli ērtas kustības, bet nu… likra paliek likra. Turklāt tā nepasargā no vēja, tāpēc jāvelk windproof apakšveļa.
* Lai arī slēpošana ar mugursomu ir apgrūtinoša (ūdenim, uzkodām un citiem sīkumiem labāk izvēlēties jostu), tomēr drošība pirmajā vietā – soma jāņem, ja, piemēram, aukstā laikā nepieciešams paņemt līdzi papildu apģērbu, medikamentus vai citas ārkārtas situācijai noderīgas lietas.
Distanču slēpošanas trases
Iesaka
motosportists Kaspars Stupelis
Dažādu sporta veidu atlēti nereti nodarbojas ar distanču slēpošanu, lai uzlabotu kardiovaskulāro izturību un fizisko stāvokli. Arī motosportists Kaspars Stupelis, lai pienācīgi sagatavotos gaidāmajai motokrosa sezonai, ziemā savu fizisko veselību un sportisko spriedzi uztur ar regulāriem distanču slēpošanas treniņiem un sacensībām. Piedāvājam Kaspara distanču slēpošanas trašu un sacensību TOP sarakstu.
Latvijā
Uzvaras parks
www.uzvarasparks.lv
Biķernieku trase
www.bksb.lv
Smeceres sils Madonā
www.smeceressils.lv
Priekuļu slēpošanas un biatlona bāze
www.occesis.lv
Laurenči Siguldā
www.slalom.lv
Zilie kalni Ogres novadā
www.ziliekalni.lv
Mežinieki Alūksnē
www.infoski.lv/trases/mezinieki/
Sporta klubs Vietalva Pļaviņu novadā
www.plavinunovads.lv
Ārvalstīs
Lillehammera (Norvēģija)
en.lillehammer.com
Otepē (Igaunija)
www.otepaa.eu/en/
Toblaha (Italija)
www.nordicarena-toblach.it/en/
Levi (Somija)
www.levi.fi/en/
Muonio (Somija)
www.skimuonio.fi
Kontiolahti (Somija)
www.kontiolahtibiathlon.com
Lahti (Somija)
www.lahtiregion.fi/en/
Sacensības:
Slēpojums apkārt Alaukstam (Vecpiebalga)
Baiļu apļi (Valmiera)
Latvijas čempionāts distanču slēpošanā
Tautas slēpojums Madona
Priekuļu Loppet slēpošanas seriāls
Sportlat slēpošanas seriāls
Florbols nāk!