EDAVĀRDI: CILVĒKIEM IR JĀFILTRĒ SATURS

Edavārdi ir viens no talantīgākajiem jaunajiem hip-hop izpildītājiem Latvijā. Viņš vienmēr ir sapņojis darīt kaut ko tādu, kas radīs atbalsi. Un tieši to viņš dara caur savu izpildīto mūziku.

– Tava Sportland kampaņas misija ir “atrodi iedvesmu arī ikdienas rutīnā” – ko tu ar šī moto palīdzību vēlies nodot tālāk?

– Es vienmēr esmu gribējis piedzīvot kaut ko īpašu, darīt kaut ko tādu, kas radīs atbalsi. Bet tajā pašā laikā es dzīvoju mazā valstī, kurā bieži vien valda skepse pret jaunām un nedzirdētām lietām, pastāv uzskats, ka mūsu valodā mūzika neskan utt. Taču tas nenozīmē, ka nevar
mēģināt, jo salikt rokas klēpī un padoties plūsmai, manuprāt, nav variants. Man atrast iedvesmu rutīnā nozīmē nenolaist galvu un strādāt ar to, kas ir pieejams. Es patiešām ticu, ka rezultāti vienmēr būs.

– Varētu šķist, ka rutīna tev ir svešs vārds – radoša profesija, mūzika, koncerti… Protams, aiz tā visa noteikti stāv liels darbs. Kur slēpjas tavas dzīves rutīna?

– Iespējams, ka dzīves rutīna šobrīd slēpjas tajā, ka ir skaidrs, ka dienas laikā vajadzēs aizbraukt uz kādām četrām dažādām vietām izdarīt piecas dažādas lietas. Esmu pieradis pie raiba grafika.

– Tu esi viens no talantīgākajiem jaunajiem repa māksliniekiem Latvijā – kā tu caur savu profesionālo darbību vēlies iedvesmot citus cilvēkus? 

– Es gribu iedvesmot cilvēkus uzdrošināties. Kad kaut kas tiek radīts, ir ļoti daudz viedokļu par to, kā ir jādara. Piemēram, ka nevajag rakstīt latviski, ka dziesma nedrīkst būt pārāk gara, ka dziesmā nevar runāt par noteiktām tēmām, ka dziesmu neviens neklausīsies, ja tas nav radio formāts utt. Es gribu citus iedvesmot apiet šīs iedomātās barjeras un ticēt savai vīzijai gan mūzikā, gan citās jomās. Tas, cik tālu reps ir attīstījies Latvijā kopš 2000. gadu sākuma, ir izcils piemērs tam, ka viss mainās un mainīsies.

– Kāda, tavuprāt, šobrīd ir sabiedrība kopumā, īpaši pusaudži un jaunieši?

– Manuprāt, par spīti tam, ka mūsdienās ir jaunas, nebijušas tehnoloģijas, sabiedrība nav ļoti mainījusies. Cilvēku attīstība kaut kādā mērā virzās pa apli, un mēs arī ar telefoniem, internetu un datoriem darām to pašu, ko mūsu senči darīja ar grāmatām un televīziju. Gribētu, lai jaunieši un vienaudži mūzikā pievērš uzmanību tam, ka ir jāfiltrē saturs. Cilvēki visos vecumos pārsteidzoši bieži “pavelkas” uz banālu un nepatiesu saturu. Sabiedrībai vajadzētu kļūt mazliet lēnprātīgākai, atvērtākai pret kritiku. Cilvēki reizēm pārāk asi un viegli reaģē uz provokācijām un zema līmeņa stimulantiem. No tā agrāk vai vēlāk ir jāizaug.

– Kur tu vēl ikdienā saņem kārtīgu motivācijas devu?

– Mani pārsvarā iedvesmo visāda rakstura un žanru māksla, kā arī, protams, podkāsti ar interesantiem un neordināriem cilvēkiem. Mani vienmēr iedvesmo cilvēki, kuri izvēlas dzīvot, kā paši vēlas.

– Tavā Facebook lapā rakstīts, ka esi vēl tikai sava mākslinieciskā ceļa sākumā – kur tu šo ceļu redzi pēc kādiem 10 gadiem?

– Es nezinu, kur es būšu pēc 10 gadiem, bet es noteikti negribētu palikt uz vietas, un es negribētu pēc 10 gadiem uztraukties par pašreizējām problēmām. Es gribētu jaunas.

Teksts: Liene Pālēna. Foto: Artūrs Pavlovs.