Freds Perijs. Dumpinieks

Viņa attiecības ar labi pazīstamām aktrisēm un politiķiem deva viņam ietekmi sabiedrībā un palīdzēja viņam vēlāk, kad viņš uzsāka darboties biznesa pasaulē.

Runa ir par leģendāro Fredu Periju, kas dzīvoja ļoti aizraujošu dzīvi.

 

 

(Autors: Patriks Cederklunds, Svenska Tennismagasinet, 05.2015)

Vimbldonas centrālais korts, 2013. gada 7. jūlijs. Endijs Marejs paveic neticamo, vēsturisko un gandrīz neiespējamo un uzvar Vimbldonas vīriešu vienspēļu turnīrā sajūsminātu skatītāju pūļu un priecīgu fanu priekšā. Lielbritānija gandrīz eksplodē aiz sajūsmas un pārsteiguma. Bija lauzts 77 gadus sens lāsts. Būtu jāceļo atpakaļ laikā, proti, uz 1936. gadu, lai redzētu britu spēlētāju paceļam gaisā Vimbldonas vīriešu vienspēļu turnīra čempiona kausu. Toreiz tas bija Freds Perijs, kas mājas laukumā ieguva trešo titulu pēc kārtas.

Freds Perijs nāk no strādnieku ģimenes. Viņa tēvs Sems strādāja tekstila nozarē, bet laika gaitā kāpa pa sabiedrības kāpnēm un izveidoja diezgan labu politiķa karjeru. Viņa sociālā izcelsme lielā mērā raksturoja Freda Perija dzīvi un viņa pašizpausmes veidu. Tā viņu vēlāk negatīvi ietekmēja amatiera karjeras laikā, trīsdesmito gadu pirmajā pusē. Viņš neguva atzinību no augstākajām aprindām, kas tolaik valdīja un kontrolēja britu tenisa pasauli, tai skaitā no džentlmeņiem Anglijas klubā Vimbldonā. Runā, ka Perijs, kad uzvarēja vienā no turnīriem Vimbldonā, sadzirdēja divu Anglijas kluba pārstāvju sarunu, kurā tie nievājoši izteicās par Periju un uzsvēra, ka “labākais spēlētājs neuzvarēja”. Bet ar savām Vimbldonas uzvarām viņš ieguva vietu tautas sirdīs.

Freds Perijs nepārtraukti tika pakļauts hierarhijas sistēmai, kas raksturoja tā laikmeta sabiedrību. Viņam arī piemita īpašība nepievērst uzmanību sabiedrības varenajiem un nepalikt tiem parādā. 1936. gada beigās Freds Perijs beidzot ieguva iespēju nopelnīt lielu naudu un parakstīja kontraktu ar Bila Tildena profesionālo spēlētāju komandu. Savu pirmo profesionālo spēli viņš aizvadīja 1937. gada 6. janvārī Madison Square Garden pret Elsvortu Vainsu. Turpmākos gadus abiem sanāca spēlēt vienam pret otru daudzas reizes, kopumā tiekoties 350 spēlēs.

Freds Perijs ne tikai sasniedza panākumus tenisā, bet viņš bija arī talantīgs pingponga spēlētājs, kļūstot par pasaules čempionu 19 gadu vecumā.

“Es kļuvu par pasaules čempionu jau 19 gadu vecumā, tāpēc es izlēmu pamest spēli,” vēlāk teica Freds Perijs, paskaidrojot, kāpēc viņš nolicis malā pingponga raketi. Iespējams, tieši Freda tēvs Sems bija galvenais ierosinātājs šim lēmumam. Viņš nevēlējās, ka Freds spēlē pingpongu, un ilgu laiku centās viņu pārliecināt, lai dēls vairāk pievēršas tenisam.

Kad 1929. gadā Freds kvalificējās Vimbldonas turnīram, bija tikai pašsaprotami, ka viņš vairāk koncentrējas uz tenisa karjeru. Viņu palīdzēja pārliecināt arī uzmanība, ko viņš saņēma, kad spēlēja milzīga pūļa priekšā, īpaši, ja to salīdzināja ar nelielo pingponga popularitāti. Viņa slava auga, kad 30. gadu beigās viņš pārcēlās uz ASV, un tam līdzi nāca vēl lielākas iespējas socializēties ar slavenībām, politiķiem, aktieriem, mūziķiem… un jo īpaši ar skaistām un slavenām sievietēm. Tiek runāts, ka 30. gados Fredam Perijam bija daudzas mīlas dēkas, piemēram, ar tādām slavenībām kā Marlēna Dītriha un Beta Deivisa.

Fredam Perijam, cik var ticēt kritiķiem un analītiķiem, nebija neparasta talanta bumbiņas kontrolē. Fizika, gara spēks un pašpārliecinātība bija viņa lielākie trumpji. Viņam bija īpaša forehand tehnika: viņš bumbiņu izspēlēja tā, it kā viņš spēlētu pingpongu. Tā bija efektīva, bet noteikti ne vispārēji akceptēta tehnika tajos laikos. Daudzi arī runāja, ka Perijs esot sagrāvis britu tenisu, jo daudzi jaunieši centās atdarināt viņa spēles tehniku, bet lielākoties neveiksmīgi.

Bills Tildens esot nosaucis Fredu Periju par “pasaulē sliktāko labo spēlētāju”. Bet neviens nevar Fredam Perijam atņemt to, ka viņš bija gudrs stratēģis, kas prasmīgi plānoja savas spēles. Droši vien tāpēc viņš vēlāk bija veiksmīgāks savā biznesa karjerā nekā tenisa kortos. Piecdesmito gadu sākumā Freds Perijs satika austrāliešu futbola spēlētāju Tibiju Vegneru (Tibby Wegner), kas palīdzēja sākt viņa jauno biznesa ideju. Viņiem abiem radās ideja par pieres lenti (sweatband), un tai patiesi bija lieli panākumi tirgū. Jau vēlāk nāca slavenais polokrekls un citi jaunievedumi, kas tagad ir sporta apģērba nozares vēsture. Sākotnēji viņa mārketinga taktika bija savu produktu par brīvu izdāļāt stratēģiski svarīgiem cilvēkiem Vimbldonas turnīra laikā, un tas viņam deva milzīgu redzamību. Viņa plašā pazīšanās ar slavenībām, aktieriem, žurnālistiem un politiķiem ļāva viņa biznesam izplesties visā pasaulē. Viņš savu mārketinga stilu aprakstīja šādi: “Man patīk savu mārketinga stilu dēvēt kā draudzības un bullšita krustojumu.”

Runājot par viņa gudrību un gatavību spēlēm, nekas nav nejauši, jo Perijs pirms tām esot izpētījis savu pretinieku fizisko stāvokli, miega un ēšanas paradumus, izmantojot viesnīcu darbinieku un apkopēju piegādātās ziņas. Vienā no ASV atklātā čempionāta fināliem Perijs visu laiku bija turējis vienu bumbiņu savā kabatā. Kad viņš bija gatavs servēt uzvaras mačbumbu, viņš no kabatas izņēma svaigo bumbiņu un izservēja neatvairāmo servi pret savu pretinieku. Kaut ko tādu darītu tikai čempions. Tāds nu viņš bija – Freds Perijs. Dumpinieks, pirmgājējs un inovators.

Vai jūs zinājāt šos faktus par Fredu Periju?

Dzimis 1909. gada 18. maijā Anglijā, Stokportā.

Miris 1995. gada 2. februārī slimnīcā Melburnā (Austrālijā) pēc kritiena viesnīcas vannasistabā. Viņš bija salauzis ribas.

Savas karjeras zenītā viņš reizēm trenējās ar Arsenal futbola komandas spēlētājiem, lai uzlabotu savu izturību. Pēc uzvarētām spēlēm viņš bieži vien pārlēca tenisa tīklam, lai sakautajiem pretiniekiem parādītu, ka viņam vēl ir gana enerģijas.

Īsu laiku Perijs dzīvoja greznu Holivudas dzīves’stilu un domāja par aktiera karjeru. Viņš pat piedalījās lomu provēs.

Tikai ilgi pēc savas karjeras beigām viņš saņēma sev pienākošos atzinību. Vēlāk viņam tika atklāta statuja Vimbldonas tenisa stadiona priekšpusē un viņa vārdā nosaukta viena no ieejām.

Viņš uzvarējis trīs Vimbldonas, trīs ASV, vienu Austrālijas, vienu Francijas atklāto čempionātu.

Viņš bija pirmais vīriešu tenisa spēlētājs, kas uzvarējis karjeras Grand Slam (uzvara visos četros svarīgākajos čempionātos vienā disciplīnā). Papildus viņš arī palīdzēja ASV komandai četras reizes iegūt Deivisa kausu.

Otrā pasaules kara laikā viņš tika iesaukts ASV Gaisa spēkos.

Kad Freds Perijs domāja par simbolu, ar ko savu sporta apģērbu atšķirt no citiem, viņa pirmā ideja bija izvēlēties pīpi, jo viņš bija aizrautīgs pīpes smēķētājs. Tieši viņa biznesa partneris Vegners ierosināja, ka daudz piemērotāks simbols varētu būt lauru vainags – sens uzvaras, autentiskuma, mantojuma un integritātes simbols.