Jevgeņijs Kozlovs: “Emociju ziņā labākā spēle mums bija Liepājā”

SynotTip Virslīgā aizvadīts pirmais riņķis jeb ceturtdaļa šī gada čempionāta. Pēc sezonas pirmajām septiņām spēlēm Virslīgas līderpozīcijās iekārtojies čempions “Spartaks Jūrmala”. Viens no tā līderiem un galvenajiem vilcējspēkiem šosezon ir reaktīvais krievu leģionārs Jevgeņijs Kozlovs, kurš septiņos mačos atzīmējies arī ar pieciem vārtu guvumiem. Nav brīnums, ka tieši viņš atzīts par marta/aprīļa labāko futbolistu.

Man ir ļoti patīkami, ka tiku nosaukts par labāko spēlētāju. Es centos palīdzēt komandai, gūt vārtus, lai klubs būtu pirmajā vietā. Esmu ļoti pateicīgs saviem komandas biedriem, treneriem. Man tas ir ļoti patīkami, – norādīja SynotTip virslīgas marta/aprīļa labākais spēlētājs Jevgeņijs Kozlovs.

Kā vērtē savas komandas iespēto pirmajā riņķī?

Uzskatu, ka pirmajā riņķī mēs sevi ļoti labi apliecinājām. Ņemot vērā, kādas problēmas mums bija pirmssezonas posmā, treneru maiņas ieskaitot. Uzskatu, ka Mareks Zubs paveicis lielisku darbu, un mums ir teicama, saliedēta komanda – tas arī veido to rezultātu.

Vai piekrīti, ka sezonas pirmajās divās spēlēs jums pietrūka fiziskās gatavības aizvadīt visu spēli vienā līmenī? Pirmajā mačā izlaidāt uzvaru pret RFS un zaudējāt ar 1:2, nākamajā spēlē pret “Metta/LU” atslābinājāties pēc 4:0 un beigās tikai 4:2. Rīdzinieku treneris Andris Riherts pēc mača norādīja, ka tobrīd vēl nebijāt gatavi visam mačam.

Jā, iespējams, “Mettas” trenerim bija zināma daļa taisnības. Ņemot vērā, ka tikai pašā sezonas priekšvakarā mums parādījās jauns galvenais treneris ar pilnīgi jaunām prasībām, plus vēl arī daži jauni spēlētāji pievienojās… Tā ka varbūt arī vēl nebijām tik labi saspēlējušies. Pēc tam fiziski kļuvām spēcīgāki, un tad jau viss sakārtojās: gan komandas spēle, gan fiziskā kondīcija.

Cik svarīga bija treniņnometne Rēzeknē izlašu spēļu pauzes laikā?

Treneris, domāju, labi saprata, ka fiziski varbūt nebijām gatavi. Tāpēc devāmies uz treniņnomenti Rēzeknē, kur bija pa diviem treniņiem dienā, spēlētāji tika testēti, lai noskaidrotu katra individuālo gatavību. Uzskatu, ka tā treniņnometne mums ļoti palīdzēja sezonas turpinājumā.

Kādi bija tavi rezultāti testos? Vai “Spartakā” ir kāds vēl ātrāks par tevi?

Esmu visātrākais komandā. Skrējām pa trīsdesmit metriem, un man bija vislabākais rezultāts.

Un citos testos?

Bija vēl izturības tests. Savā līmenī tur izskatījos, bija normāli rezultāti.

Kura, tavuprāt, bija līdz šim labākā spēle “Spartakam” šosezon?

Tā, te nu ir jāpadomā (pauze). Domāju, ka emociju un uzvaras vērtības ziņā mūsu labākā spēle bija Liepājā, kur uzvarējām ar 3:1. Tur bija emocijas, spēle notika uz īsta [dabīgā seguma] laukuma, daudz līdzjutēju ieradās, radot labu futbola atmosfēru. Arī pēc spēles bija labas emocijas.

Un tiktāl sarežģītākais mačs?

Domāju, ka pret “Ventspili”. Mēs apzinājāmies, ka viņiem ir laba komanda, kas droši spēlē aizsardzībā. Turklāt bija jācenšas pabeigt pirmo riņķi čempionāta līderpozīcijās, tā ka bija arī atbildības slogs.

Vai zināji, ka pirmssezonā vairums Latvijas futbola žurnālistu čempionam atvēlēja vien sesto vietu šosezon un vai tevi šādas prognozes neizbrīnīja?

Jā, zināju, ka mums “piešuj” sesto vietu, bet es tā nedomāju. Uzskatu, ka mums ir sapulcēta laba, spēcīga komanda gan ar individuālu spēcīgiem izpildītājiem, gan arī ar noslīpētām komandas darbībām. Katrs spēlētājs mūsu komandā ir gatavs cīnīties par pirmo vietu. Tā ka centīsimies apgāzt prognozes. Jā, saprotu, ka, ņemot vērā visu pirmssezonā notikušo, varētu domāt, ka mums būs grūti, tomēr, neraugoties ne uz ko, pirmo riņķi mēs ļoti solīdi aizvadījām. Protams, vienmēr varētu būt arī labāk. Piemēram, pret “Babīti/Dinamo” nevajadzīgi zaudējām punktus. Arī pret RFS, manuprāt, mums vajadzēja iegūt trīs punktus. Skaidrs, ka mēs būtu varējuši nospēlēt pirmajā riņķī vēl labāk, bet arī šāds rezultāts nudien nav peļams.

Kāds ir iespaids par Mareku Zubu? Kā viņš atšķiras no citiem treneriem?

Man ir ļoti patīkami strādāt kopā ar Mareku. Viņš kā treneris ļoti vēlas atrast balansu starp uzbrukumu un aizsardzību, bet viņam patīk uzbrūkošs futbols. Man kā uzbrūkošajam spēlētājam ir ļoti patīkami, kad treneris liek akcentu uz uzbrukumu. Diezgan labi saprotamies ar treneri.

Platonova savainojums jūsu komandai bija nopietns zaudējums. Cik grūti bija aizstāt šādu spēlētāju?

Protams, ka Platonova savainojums bija jūtams, jo nemaz tik daudz centrālo uzbrucēju mums nav. Viņa vietā spēlēja Vlads [Vladislavs] Kozlovs. Es uzskatu, ka viņš itin labi tiek galā šajā pozīcijā: gūst vārtus, ir daudz momentu viņam spēlēs. Ceru, ka vasarā mūsu rezervistu soliņš kļūs garāks, jo patiešām pietrūkst spēlētāju.

Šosezon tava loma komandā, šķiet, ir vēl lielāka nekā pērn. Vai jūti, ka pretinieki tevis neitralizēšanai pievērš sevišķi lielu uzmanību?

Jā, tas ir acīmredzams spēļu laikā. Piemēram, “Ventspils” treneris Pols Ašvorts pēc spēles sacīja, ka tieši pret mani tika sūtīts laukumā spēlētājs [Artjoms Vasjkovs pirmajā puslaikā]. Citos mačos var just, ka mani sedz ļoti cieši. Taču es vienmēr cenšos uz to reaģēt un ieviest kaut kādas korekcijas savā spēlē: šur tur pamainu pozīciju, veicu citādus manevrus.

Pret kuru sedzēju bija visgrūtāk spēlēt?

Es neteiktu, ka pret kādu konkrēti man būtu sevišķi grūti. Cenšos spēļu laikā izmantot savus galvenos trumpjus.

Kad pirms sezonas kādam tika jautāts par galvenajiem favorītiem, visi vairījās atbildes un lika pagaidīt vismaz pirmā riņķa beigas. Nu tas ir aizvadīts. Kuri “Spartaka” konkurenti tiktāl atstājuši labāko iespaidu uz tevi?

Ir redzams, ka tagad labu gaitu uzņēmis “Riga FC”. Tāpat arī “Ventspils” ir ļoti konkurētspējīga komanda. Domāju, ka šīs komandas var pacīnīties ar mums par pirmo vietu. Viegli nebūs.

Cik svarīgas jums patiesībā bija Latvijas kausa izcīņas spēles? No vienas puses, Zubs teica, ka tā nav kluba prioritāte, bet no otras puses – laukumā devās ļoti motivēti spēlētāji, kuri tiešām centās uzvarēt.

Par kausu mums nebija konkrēta uzdevuma no kluba vadības, ka tas obligāti jāizcīna, bet katram spēlētājam, mani ieskaitot, un arī treneriem, kluba vadībai ir patīkami iegūt jebkādu trofeju. Arī treneris mums par to atgādināja, ka katra trofeja ir panākums, tāpēc centāmies maksimāli labi spēlēt arī kausa mačos.

Vai pēc iepriekšējās sezonas tev nebija piedāvājumu pārcelties uz kādu citu klubu?

Varbūt arī bija šādi tādi varianti, bet vasarā gaidāmi UEFA Čempionu līgas mači, kas ir lieliska iespēja apliecināt sevi no vislabākās puses. Centīšos tajās spēlēt izdarīt maksimumu, lai pēc tam būtu kādi varianti.

Krievijas vadošajās līgās tu tā arī nepaguvi uzspēlēt?

Krievijā biju “Zenit” dublieru komandā, braucu uz dažādiem klubiem īrē. Krievijā ir mazliet cita attieksme pret futbolu. Jāsakrīt ļoti daudziem faktoriem, lai sāktu spēlēt tur. Labi apzinājos, ka viegli tur nebūs, tāpēc izvēlējos doties uz ārzemēm, iegūt spēļu praksi un iespēju sevi apliecināt. Jo Krievijas futbolā viss patiesībā nav tik vienkārši.

Bet saka taču, ka vietējiem spēlētājiem Krievijā it kā dod iespēju spēlēt, jo krievu futbolistu tur trūkstot?!

Tas ir… Es teikšu tā – pēc pēdējā gada jauniešu akadēmijā, kluba pirmajā komandā var iekļauties maksimums viens futbolists. Pēc tam gadiem ilgi viņš tur var trenēties un zīlēt – iedos iespēju uzspēlēt vai neiedos. Tad seko īres. Es tomēr biju “Zenit” īpašumā, un bija grūti cerēt, ka man kāds dotu iespēju tur uzspēlēt, ja bija zināms, ka manā pozīcijā tur spēlēja Halks.

Tātad vēl viens faktors ir tas, ka Krievijā tieši uzbrūkošie spēlētāji lielākoties ir leģionāri?

Jā, tajās pozīcijās ir daudz ārzemnieku, tāpēc jaunajiem puišiem, kas alkst sevi apliecināt, nākas doties īrē vai nu uz pirmās līgas klubiem, vai jādodas uz ārzemēm. Uzreiz iekļauties pamatkomandā ir ļoti sarežģīti. Uz vienas rokas pirkstiem varētu saskaitīt, cik visā Krievijā tādu ir. Galvenais akcents tiek likts uz leģionāriem.

Esi aizvadījis sešus mačus U-21 izlasē. Tās bija pārbaudes spēles vai oficiālās?

Piedalījos Sadraudzības kausā. Tā bija pirmā reize, kad mani uzaicināja uz jauniešu izlasi. Grupas kārtu pārvarējām, bet vēlāk play-off gaitā izstājāmies. Starp citu, arī pret Latviju toreiz spēlēju.

Un tieši guvi vārtus.

Jā, jā, tieši tā arī sanāca (iesmejas). Uzskatu, ka tajā turnīrā es sevi labi apliecināju. Un ne tikai es tā domāju, arī citi futbola speciālisti man to ir teikuši. Taču pēc tam uzaicinājumu uz U-21 izlasi man diemžēl vairs nebija. Vēlreiz atkārtošos, ka Krievijas futbolā ne viss ir tik vienkārši.

Konkurence lielāka?

Pat ne konkurences jautājumi… Jāsakrīt daudziem faktoriem. Lai iekļūtu komandas sastāvā, svarīgi ir ne tikai tavi dotumi, tava spēles kvalitāte. Ir vajadzīgs arī labs aģents. Daudz faktoru, kas ir svarīgi. Visus neuzskaitīšu. Es zinu pietiekami daudz piemēru, kas apliecina, ka ne visu izšķir spēlētāju meistarība.