Futbolists Kristers Tobers savos 18 gados šogad pirmo reizi debitēja Latvijas futbola izlases sastāvā. Viņš pavisam noteikti zina, ko nozīmē, kad sporta dēļ jāatsakās no daudzām lietām, ko viņa vienaudži dara. Tomēr tas viss ir tā vērts, jo, viņaprāt, futbols ir labākais sporta veids pasaulē.
– Kā savulaik sākās tavs sportista ceļš un mīlestība pret futbolu?
– Kad vēl trenējos sporta dejās, man piedāvāja pamēģināt aizbraukt uz futbola treniņu – piekritu un jau pirmajā treniņā man tas ļoti iepatikās. Treneris piedāvāja turpināt, tādēļ aizgāju no sporta dejām un pilnvērtīgi pievērsos futbolam. Tolaik man bija seši gadi, un šo gadu laikā esmu sapratis, ka futbols ir mana kaislība. Izbaudu, kad varu to spēlēt un izbaudu arī, kad varu būt vienkārši skatītājs. Manuprāt, tas ir labākais sporta veids pasaulē, jo sniedz iespēju iepazīt jaunus draugus, iemācīties strādāt komandā, rūpēties par savu ķermeni un arī fiziski pilnveidot sevi.
– Kur tu rod motivāciju sportot un no kā tev ir nācies atteikties sporta dēļ?
– Motivāciju sportot pat īsti nemeklēju, tā pati parādās. Kad sāku nodarboties ar futbolu, es nedzīvoju Liepājā, bet apmēram 40 kilometru attālumā no tās – mazā ciematiņā Rucava. Deviņus gadus katru dienu mani vecāki veda mani uz Liepāju, lai es varētu trenēties un spēlēt. Šobrīd atrodu milzīgu motivāciju tajā, ka manī ir ieguldīts tik daudz laika. Es nevaru to vienkārši palaist vējā. Protams, ir dienas, kad ir liels nogurums un līdz ar to nevēlēšanās neko darīt, bet zinu, ka ir jāsaņemas un jādodas kārtējo reizi trenēties, lai kļūtu labāks futbolists. Skolas laikā nācās atteikties no diskotēkām, ekskursijām, ballītēm. Tāpat man daudz jāpiedomā pie tā, ko lietoju uzturā.
– Vai tev dažkārt ir bijis grūti un izaicinoši nodarboties ar futbolu?
– Pavisam noteikti grūti ir bijis daudzos brīžos. Pārsvarā tad, kad ir trauma, jo tad tu esi viens pats un trenažieru zāle, un tev katru dienu jāpiespiež sevi doties uz zāli un strādāt, lai varētu kopā ar pārējo komandu pēc iespējas ātrāk uzsākt treniņus. Tādos brīžos sanāk liela cīņa pašam ar savu prātu.
– Kādam, tavuprāt, ir jābūt izcilam futbolistam?
– Izcils futbolists, manuprāt, ir tāds cilvēks, kas rūpēsies gan par sevi, gan arī cilvēkiem, kas viņam ir apkārt. Domāju, ka pat tad, kad viņš daudz pelna, izcila futbolista personība neizmainās naudas ietekmes rezultātā. Mans paraugs futbolā ir Krištianu Ronaldu, kurš profesionālajā sportā ir sasniedzis visu, bet tik un tā katru dienu pilnveido sevi un vēlas kļūt vēl labāks.
– Kā, tavuprāt, cilvēkiem atrast motivāciju vairāk kustēties, iet ārpus savas komforta zonas, sevi disciplinēt, ievērot veselīgu dzīvesveidu?
– Motivāciju cilvēks var atrast jebkur – gan internetā, gan sevī pašā, gan draugos, gan ejot pa ielu. Ikvienam cilvēkam jāatceras, ka sports nes labumu viņam pašam. Manuprāt, cilvēkam jānodarbojas ar sportu, jo tādā veidā uzlabojas cilvēka fiziskais stāvoklis, figūra, kā arī pats ķermenis tiek vairāk norūdīts un kļūst veselīgāks.
– Kādi ir tavi nākotnes mērķi, ko vēlies sasniegt profesionālajā sportā?
– Es gribētu spēlēt Eiropā kādā no TOP 5 līgām, tā teikt, uz lielās futbola skatuves, kad visapkārt ir piepildītas tribīnes, kā arī nodrošināt savus tuvākos ar pēc iespējas labākiem dzīves apstākļiem.
Teksts: Liene Pālēna.