Dalīties „Labdarības skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera triumfē Kumpiņš un Džaviza“

Labdarības skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera triumfē Kumpiņš un Džaviza

Skanot skrējēju kora pašu dziedātai Latvijas himnai, pusnaktī pie Brīvības pieminekļa pašmāju labākais taku skrējējs Andris Ronimoiss deva sacensību startu un dalībnieki policijas eskorta pavadībā devās uz Valmieru, nodot Mildas sveicienu Sīmaņa baznīcas durvju Kliņķim, kuram pieskaroties, tiek fiksēts finiša rezultāts.

Distancē devās 42 sievietes un 96 vīrieši, no kuriem finišu nesasniedza attiecīgi trešdaļa un ceturtdaļa. Taču lielākā daļa piedzīvoja neaizmirstamu saullēktu gada īsākajā naktī un pussimta brīvprātīgo palīgu apkalpošanu sešos trases kontrolpunktos. Cīņā par uzvaru risinājās četras līderu maiņas un divi no sacensību pirmās puses līderiem izstājās un neturpināja skrējienu.

Ātrākie sacensību dalībnieki cīnījās arī LČ 100 km ieskaitē un no Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidenta Arņa Lagzdiņa rokām saņema medaļas un diplomus par paveikto. Par Latvijas čempionu kļuva Ziedrijā dzīvojošais Ainārs Kumpiņš (7:37:46), aiz sevis ar sudraba un bronzas medaļām atstājot Sergeju Maslobojevu (8:04:47) un Konstantīnu Biktimirovu (8:22:34). Dāmu konkurencē zelts ar desmitgades rekordu šajā klasiskajā distancē tika Diāna Džavizai (8:53:52), bet sudrabu un bronzu sadalīja LČ 100 km pie panākumiem jau iepriekš tikušās Vita Devjatņikova (9:29:53 ) un Sigita Vāce (9:56:51).

Skrējiena noslēdzošajos kilometros līderi vairs nemainījās un pulksteņmašīnas “Lexus” pavadībā pirmais Valmieru sasniedza pērn trešo vietu izcīnījušais Ainārs Kumpiņš (8:10:50), kurš savu pagājušā gada rezultātu laboja par pusstundu. Sīmaņa baznīcas durvju kliņķi pašā pilsētas centrā otrais sasniedza Sergejs Maslobojevs (8:43:55), kurš vēl pirms nedēļas bija ātrākais pašmāju pārstāvis Ventspils maratonā. Savukārt trešajā vietā ierindojās pērnais uzvarētājs Konstantīns Biktimirovs (8:56:56).

Sieviešu konkurencē triumfēja Austrijā dzīvojošā, bet no Salacgrīvas nākusī Diāna Džaviza (9:26:49), labojot pērn sasniegto trases rekordu, kas piederēja šoreiz otro vietu izcīnījušai Vitai Devjatņikovai (10:15:13). Trešo labāko rezultātu ar jaunu personīgo trases rekordu uzrādīja Sigita Vāce (10:34:25), kas savā iepriekšējā startā pirms trim gadiem izcīnīja uzvaru.

Tādējādi pieci no sešiem laureātiem ir izbaudījuši uzvaras garšu šajā teiksmām apvītajā skrējienā un sgalbājusies tradīcija, ka sesto gadu pēc kārtas kopš tā atjaunošanas ir jauni sacensību uzvarētāji. Pie kam, lai arī nav pārspēts 1992. gada absolūtais Georga Jermolajeva trases rekords (8:01:38) šī gadsimta trases rekords kritis otro gadu pēc kārtas.

Lielākoties soļojot, garo distanci astotajā vietā pieveica arī vienīgā profesionālā sportiste Agnese Pastare (13:36:53), kura savā pamatdisciplīnā startējusi arī olimpiskajās spēlēs Londonā un Rio.

Astoto reizi skrējienu 68 gadu vecumā pieveica leģendārais Viktors Suborins (17:45:41), kurš savulaik skrēja divreiz ātrāk, kad palīdzēja trases rekordistam sasniegt joprojām 27 gadus nepārspēto rezultātu. Viņa labākais rezultāts (8:03:45) joprojām ir otrs ātrākais sacensību 30 gadu vēsturē. Tikmēr jaunākā dalībniece Elīna Krēmere (19:46:31) ir 18 gadus jauna. Sesto gadu pēc kārtas skrējiensoļojumu pieveica Mārtiņš Sirmais un Dmitrijs Ničipors, kurš kopā ar ātrāko dāmu Diānu Džavizu uzvarēja sprinta ātrumposmā sacensību pēdējos septiņos kilometros, tiekot pie specbalvas no Osveikals.lv un Inov-8.

Pērn sacenību dalībnieki un brīvprātīgie palīgi savāca vairāk nekā 4000 eiro Kristas Spirģes ārstēšanai bērnu rehabilitācijas centrā POGA. Šogad līdzekļi tiek vākti cēsinieces Undīnes Ozoliņas ārstēšanai no kaķa brēciena sindroma.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

Kā sagatavoties skriešanai ziemā?

Cilvēka organisma pielāgošanās spējas aukstajam laikam ir labākas, nekā mums dažkārt šķiet. Izvēloties pareizo apģērbu, apavus un tempu, skriešanas treniņus…

Nākamais raksts:

Jonass un zāģa jauda

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk