Kad latvietis domā par karsēju sportu, viņam acu priekšā nozib lēkājošas meitenes ar pušķiem rokās. Taču tas ir tālu no patiesības, tāpēc RTU Cheer pastāstīs, ko īsti nozīmē īstais karsēju sports, kā to pazīst pasaulē.
Meitenes, kas stāv uz puišu rokām, tiek uzmestas gaisā, kur atmuguriski uztaisa salto un krīt komandas biedru drošajā satvērienā. Tās ir aptuveni divas sekundes no karsēju sporta priekšnesuma, un šādas sekundes vienā priekšnesumā ir daudz. Jā, karsēju sports ir sarežģīts – tā nav dejošana vai aerobika, bet gan sarežģīta un nervus kutinoša akrobātika. Kopš 2016. gada decembra karsēju sports ticis atzīst par oficiālu sporta veidu Pasaules Olimpiskajā komitejā. Karsēju sports ir iestājies rindā, lai kādu dienu kļūtu par olimpisko disciplīnu. Vienīgie profesionāla līmeņa karsēji Latvijā ir RTU Cheer, un, lai arī salīdzinoši jauni un zaļi, viņi strauji pierāda pasaulei savu varēšanu.
Latvijā šo sportu attīsta deviņpadsmitgadīga meitene
Pirms pieciem gadiem tolaik deviņpadsmit gadus vecā Katrīna Dimitre dejoja karsējmeiteņu dejas, kādas mēs tās esam pieraduši redzēt, – aerobika, kurā iepīti nelieli akrobātiskie elementi, piemēram, špagati un salto. «No ASV bija atbraukusi pasniedzēja, kas vadīja tieši triku treniņus, un mūsu trenere pamudināja mani aiziet un pamēģināt. Tur iemācījos triku pamatus – kā celt, kā nolaist, un āķis bija lūpā. Sapratu: jā, šī tik ir lieta! Pēcāk trikus iemācīju arī savai karsēju komandai, bet trenerei bija bail turpināt šādā virzienā.» Katrīnai tas nav bijis pa prātam. «Man ļoti iepatikās šis sports! Līdz kaulam aizrāva! Nespēju samierināties, ka nekur Latvijā to nav iespējams apgūt, tāpēc kā jaunā Rīgas Tehniskās universitātes studente aizgāju pie sporta katedras vadītājas un teicu: «Hei, kā tas var būt, ka RTU nav karsēju?» Mani uzklausīja, iedeva treniņu telpas un atļāva pamēģināt. Ātri vien savācu komandu, un jau pusgada laikā tā uztrenējāmies, ka mums noticēja. Galvenais – nāca ne tikai meitenes, bet arī puiši, kas ņēma līdzi arī savus draugus. Puišiem patīk, ka nav jādejo, – viņiem jācilā meitenes un jānotur viņas gaisā.» Šobrīd, piecus gadus pēc komandas izveidošanas, uz sestās sezonas komandu atlasi ir pieteikušies 40 cilvēku, bet komandā var būt tikai 25. Tas nozīmē, ka pie mums par šo sportu ir interese ‒ galu galā ir konkurence par vietu izlasē.
No pamatiem līdz Eiropas čempionātam un elites līmenim
Karsēju sports tā nav tikai komandas biedru mešana un ķeršana. Tas ir smags, tehnisks un ļoti precīzs sporta veids, kas kļūdas nepiedod. «Sākumā mēs zinājām tikai pamatus un to, kā taisīt trikus, skatījāmies YouTube. Tagad pie mums brauc treneri no Apvienotās Karalistes, Somijas un ASV, lai mācītu tehniku un trikus. Ļoti daudz uzmanības pievēršam fiziskajai sagatavotībai. Nevari celt vai pildīt trikus tad, ja neesi stiprs. Ir daudz fizisko treniņu, pumpēšanās ‒ daudz laika jāpavada sporta zālēs. Meitenes mācās akrobātiku, stāju, lēcienus. Tikai treniņa beigās mēs slīpējam tehniku – taisām cēlienus. Tas viss ir ļoti liels darbs ar sevi, sākot ar fizisko pusi un beidzot ar uzticēšanos komandas biedriem. Šī sporta pamatā ir uzticēšanās. Nevari izdarīt neko, ja neuzticies saviem partneriem.»
2016. gadā RTU Cheer Eiropas čempionātā izcīnīja 11. vietu no 17. Lai arī rezultāts nav tik augsts, jāņem vērā, ka šīs bija jaunās komandas pirmās nopietna līmeņa sacensības. «Mēs bijām labāki nekā, piemēram, Francija, kurā karsēju sports tiek praktizēts jau desmit gadu. Ja mēs šādi turpināsim, domāju, ka pēc trim gadiem būsim Eiropas TOP trijniekā,» ir pārliecināta Katrīna. Karsēju sporta komandas iedala sešos līmeņos: pirmie līmeņi ir bērnu un iesācēju, bet augstākie – elites un premjerlīgas. Latvieši pašlaik ir tikuši līdz piektajam – elites – līmenim.
Latvija ir dzīva!
Lai oficiāli varētu trenēt komandu, nepieciešama apliecība, tomēr līdz šim Latvijā tādu nevarēja iegūt. «Pabeidzu C kategorijas treneru kursus, kur pieminēju, ka vēlos tieši karsēju trenera apliecību. Kad pabeidzu kursus, man paziņoja, ka tādas karsēju trenera apliecības nemaz neesot. Es biju ļoti nikna, jo tas nozīmē: man nav papīru, lai pilnvērtīgi trenētu. Aizrakstīju Pasaules Karsēju sporta federācijai par šo problēmu. Man atbildēja federācijas ģenerālsekretārs ar vārdiem: «Wow! Latvia! Are you alive?*» Parādīju viņam video, ko esam izdarījuši un ko sasnieguši, cik varam izdarīt un kāda ir mana pieredze. Tehniku es zinu, un pamati man ir. Ģenerālsekretārs uzrakstīja oficiālu vēstuli Latvijas Sporta padomei, paskaidrojot, ka no Pasaules Karsēju sporta federācijas viedokļa es esmu pietiekami kompetenta, lai saņemtu atļauju trenēt citus. Latvijas Sporta padome, protams, bija šokā un tikai tad uzzināja, ka šāds sporta veids tik tiešām eksistē.» Nu Latvijas treneru reģistrā ir jauna sadaļa – «karsēju sports». Bet pie tā mūsu karsēji nedomā apstāties. «Kopā ar komandas biedriem esam sākuši veidot arī Latvijas Karsēju sporta federāciju. Esam jau ieguvuši atļauju no Eiropas Karsēju sporta federācijas, arī Pasaules Karsēju federācija mūs atzīst, bet vēl gaidām oficiālu lēmumu. Jau esmu bijusi Ventspilī, lai tur trenētu vietējās karsējmeitenes. Esmu sazinājusies ar Valmieras karsējām. Mācām arī Ogres meitenēm karsēju sporta pamatus. Es tik tiešām vēlos, lai šis sports Latvijā attīstās! Lai tas nepaliek tajā līmenī, ka karsējas ir tās, kas iziet uz skatuves un palēkā. Es vēlos, lai viņas ir atlēti!» teic Katrīna.
*Latvija, vai tu esi dzīva?(No angļu val.)
Kaste
Karsēju lomas
Tāpat kā korī katram ir sava balss, arī karsēju sportā katram uz skatuves esošajam ir noteikta loma un uzdevums. Katram jāizdara savs darbs. Neviens nedrīkst nobīties, pārdomāt vai aizmirsties.
*Apakšā un sānos stāv bāzes, kas veido platformu, uz kuras stāvēt. Bāzēm jābūt vienāda auguma un spēcīgām. Tiem obligāti nav jābūt puišiem, bet labi, ja viens no tiem ir.
*Aizmugurē stāv backspot, kas latviski tā arī tiek saukts – aizmugure. Šim cilvēkam jābūt garākam nekā sānu bāzēm.
*Augšā ir lidotāja. Tā ir maza, kompakta, spēcīga meitene, kas ir arī drosmīga. Šī meitene nekad nedrīkst pati turēt savu līdzsvaru – tas ir pats, pats grūtākais. Ja viņa augšā mēģinās to darīt, sāksies grīļošanās.
Kaste
Klusie ziemeļnieki
Karsēju sports ir radies ASV, un tā uzdevums bijis un joprojām ir uzkurināt pūli. Katras rutīnas sākumā komanda bļaujot cenšas iekustināt publiku. Jo stingrāk, skaidrāk un skaļāk komanda bļauj, jo vieglāk dabūt, lai pūlis tai pievienojas. Sacensībās tas ir īpaši svarīgi – jo lielāks pūlis pievienojas, jo vairāk punktu iegūsti. Tieši šis esot bijis lielākais klupšanas akmens, kad Latvijas izlase kāpa uz skatuves Eiropas čempionātā. «Mēs esam latvieši, un mums pirmajās sacensībās negāja labi šajā disciplīnā – klusām un nekonkrēti kaut ko pabļāvām. Arī zviedri un somi dalījās pieredzē, ka viņiem sākumā bijis grūti pabļaut. Lūk, kad uz skatuves kāpj, piemēram, krievi, visi labi dzird un saprot, kas jābļauj līdzi. Viņi kliedza tikai vienu vārdu, bet zāle trako un bļauj līdzi, jo viņi māk uzkurināt!» stāsta RTU Cheer dibinātāja Katrīna Dimitre.
UZTURS – TAVS pret SPORTISTA