Vai un kāda aug skeletona jaunā paaudze Latvijā, stāsta Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.
Jau desmit gadu sporta līdzjutēji ir pieraduši, ka skeletona sacensībās uz goda pjedestāla teju katrā trasē kāpj Martins Dukurs. Augstus rezultātus regulāri sasniedz arī viņa vecākais brālis Tomass Dukurs. Martinam šobrīd ir 34 gadi, bet Tomasam – 37. Tas ir vecums, kurā vairumā sporta veidu būt labākam par gados jaunajiem konkurentiem ir teju neiespējami. Kas notiek ar Latvijas skeletona nākotni?
Brāļi Dukuri jau gadiem mūs lutina ar labiem sasniegumiem. Vai no viņiem joprojām varam prasīt labus rezultātus?
Mājas trasē noteikti, bet, runājot par citām sacensībām, domāju, ka viņi vairāk koncentrēsies uz sezonas galvenajiem mačiem, piemēram, Pasaules čempionātu. Ticu, ka visos posmos viņi pat nestartēs. Šobrīd ir svarīgi, lai viņi no braukšanas rod prieku, tāpēc enerģija ir jātaupa svarīgākajām sacensībām. Arī Leldei Priedulēnai pēc traumas vairāk jādomā par veselību, jātrenējas uzmanīgāk. Skaidrs, ka ar gadu skaita palielināšanos arī pie traumām tikt vieglāk.
Šie sportisti nestartēs mūžīgi. Aizvietotāji aug?
Jaunā paaudze aug, trenējas un startē sacensībās. Dukuru ģimenei skeletonā ir milzu pieredze, tāpēc mūsu mērķis ir šo pieredzi pārņemt un nodrošināt, lai paaudžu maiņas process ir pēc iespējas mazāk sāpīgs un lai nenotiek tā – kad brāļi beigs startēt, nav, kas nāk viņu vietā.
Vai ir kāds, kuram varam prognozēt labu karjeru arī pieaugušo līmenī?
Viņi visi vēl ir tikai sava ceļa sākumā, bet tai pašā laikā jauniešu līmenī varam lepoties arī ar zināmiem sasniegumiem. Tas dod cerību nākotnei. Labi sevi ir parādījis Krists Netlaus. No vēl jaunākajiem ar cerībām skatāmies uz šobrīd piecpadsmitgadīgo Elviju Veinbergu. Aug arī meitenes. Nav tā, ka mums nav, ar ko strādāt. Bet jāsaprot, ka lielajā sportā viss ir citādi, un tādi sportisti kā Martins Dukurs piedzimst reizi gadsimtā. Lai izaugtu par labu sportistu, svarīgi ir arī citi apstākļi, tāpēc kurš katrs nevar kļūt par Martinu, bet ar pamatīgu darbu var viņa līmenim tuvināties.
Nemaz tik daudz valstu pasaulē nevar lepoties ar savu skeletona trasi. Mums šāda trase ir, bet vai līdz ar to ir arī pietiekami liela interese par pašu skeletonu?
Mums ir izcila infrastruktūra – trase, Siguldas jaunais Olimpiskais centrs, pašiem sava starta estakāde. Mums ir izcili apstākļi, lai renes sporta veidu pārstāvji sasniegtu vislabākos rezultātus. Bet, ja runājam par materiālu, ar ko strādāt, tas vienmēr ir visgrūtākais jautājums. Mūsdienās izaicinājumu un iespēju ir tik daudz, ka potenciāli labākie līdz mums nemaz nenonāk. Tāpēc jābūt arī zināmai veiksmei, lai pie mums atnāktu kāds, kurš varētu kļūt par elites sportistu. Bet es nepavisam negribu gausties, jo te mums pašiem ir jāstrādā. Ja kādam kaut kas iesākumā nesanāk, lai viņš nāk arī otrreiz, trešo reizi un beigu beigās arī piecdesmito reizi. Dārgakmeņu slīpēšanā roka mums jau ir piešauta. Un acs, lai tos pamanītu, arī!
Jaunā Pasaules kausa sezona skeletonā un bobslejā decembra sākumā sāksies Siguldā. Vai būsim gatavi uzņemt šāda līmeņa sacensības?
Protams, tā būs liela atbildība, jo skeletona un bobsleja sacensības pārraidīs televīzijas visā pasaulē. Līdzīga mēroga sacensības reiz jau esam uzņēmuši – 2016. gadā Siguldā notika Eiropas kausa posms. Tiesa, toreiz sacensības nepārraidīja televīzija, un tā ir galvenā atšķirība. Līdz ar to nedrīkst būt tehnisku pārtraukumu, jāizvairās no situācijām, kuras iepriekš nevaram paredzēt. Visādi citādi – sacensības kā jau sacensības. Jānodrošina laba organizācija, un viss būs kārtībā! Katrā ziņā vēlamies, lai tie ir svētki gan sportistiem, gan viņu treneriem, gan skatītājiem.
Tehniskās ķibeles vēl var novērst, bet tam, kurš rūpējas par laikapstākļiem, gan neko nepavēlēsi. Ziema pēdējos gados atnākusi ļoti vēlu…
Kad pirms diviem gadiem rīkojām Eiropas kausu, laikapstākļi bija katastrofāli! Gaisa temperatūra bija ap +12, lija arī lietus. Par laimi, Siguldas bobsleja un kamaniņu trase tik tikko bija renovēta, un nu tā pilnā garumā ir pārsegta ar jumtu. Sliktos laikapstākļos to iespējams pārvērst gandrīz, ja tā var teikt, par arēnu. Visi nobrīnījāmies, cik sacensības, par spīti nelabvēlīgajam laikam, izdevās labas. Tāpēc esam pārliecināti, ka laikapstākļi neko neiztraucēs.
Salīdzinot ar citām skeletona trasēm, cik sarežģīta vai viegla ir Siguldas trase?
Tehniski Siguldas trase ir ļoti grūta un sarežģīta, tāpēc sportistiem, kas tur startēs pirmoreiz, varētu neiet viegli. Es ar to nedomāju, ka būs daudz kritienu, bet, lai uzrādītu labu rezultātu, būs jāstartē ļoti sekmīgi. Bet, par spīti tam, par Siguldas trasi vienmēr ir ļoti labas atsauksmes, jo ledus vienmēr ir sagatavots teicami, un tad tas, ka trase ir ar augstu grūtības pakāpi, sportistiem tieši ir interesanti. Labiem sportistiem sarežģītas trases patīk.
Mūsu sportistiem būs priekšrocības!
Tieši tā, jo mūsu sportisti Siguldas trasi ir piebraukuši maksimāli. Esmu pārliecināts, ka Martins un Tomass Dukuri sasniegs ļoti labus rezultātus.
Mums aug arī skeletona jaunā paaudze – Krists Netlaus, Endija Tērauda, Dārta Zunde. Kāds no šiem sportistiem arī varētu startēt Siguldā?
Mūsu jaunieši tieši tai laikā dosies uz Eiropas kausa sacensībām, tāpēc nemaz nebūs Latvijā. Ceru, ka visi pieejamie būs ierindā un startēs gan brāļi Dukuri, gan Lelde Priedulēna.
PASAULES KAUSS SKELETONĀ 2018/2019
Datums / Trase
- 3.-9.decembris Sigulda, Latvija
- 10.-16.decembris Vinterberga,
- Vācija 31.decembris – 6.janvāris Altenberga, Vācija
- 7.-13.janvāris Kēnigzē, Vācija
- 14.-20. janvāris Īglsa, Austrija
- 21.-27.janvāris Sanktmorica, Šveice
- 11.-16.februāris Leikplesida, ASV
- 18.-23.februāris Kalgari, Kanāda
TEKSTS: ARTIS KAMALS
FOTO: Leta, bobslejs.lv
Kā mazgāt ziemas drēbes?