Par Aļonas Ostapenko talantu runā vairākus gadus. Junioru konkurencē viņa pakāpās līdz pasaules ranga otrajai vietai un triumfēja prestižajā Vimbldonas turnīrā. Savukārt februāra beigās jaunā sportiste sevi pieteica arī pieaugušo konkurencē un iekļuva finālā prestižajā Dohas turnīrā.
“Džeku konkurencē spēcīgākais mums ir astoņpadsmit gadu vecais Rūdolfs Mednis. Savukārt četrpadsmitgadīgo konkurencē – Roberts Jaričevskis un Kārlis Ozoliņš,” stāsta Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks. “Meitenēm situācija ir pozitīvāka – piecpadsmit gadu vecā Daniela jau klauvē pie ranga simtnieka durvīm. Viņai attāli seko Denīza Marcinkēviča un Alise Čerņecka. Savukārt nedaudz jaunāku spēlētāju konkurencē spēcīgas ir māsas Darja un Marija Semeņistajas, kā arī Kamila Bartone, kas U 14 grupā starp meitenēm ir Eiropas ranga desmitniekā.”
Lejnieks piebilst, ka procentuāli Latvijā tenisu vairāk spēlē tieši meitenes, turpretī par zēniem savienībai ir jācīnās. Tie pievēršas futbolam, basketbolam un hokejam.
Ģenerālsekretārs stāsta, ka savienība finansiāli cenšas palīdzēt jaunajiem spēlētājiem, kam tas nepieciešams, bet visvairāk tas notiek vecumā, kad no junioriem jāpāriet uz profesionālo sportu.
“Piemēram, vēl pērn palīdzējām Aļonai Ostapenko, jo tas viņai bija pirmais pilnais gads pie profesionāļiem. Domājams, ka tagad pēc Dohas turnīra palīdzība vairs nebūs nepieciešama.”
Sasniedzot Dohas finālu, Ostapenko nopelnīja nepilnus 260 000 dolāru, kas ir gandrīz tikpat, cik viņa bija saņēmusi visā līdzšinējā profesionālajā karjerā. Lejnieks uzsver, ka tenisistei saņemtie līdzekļi nebūs savienībai jāatmaksā. “Mēs neesam kompānija, kas uz to pelna. Mēs ieguldām spēlētājos, lai celtu Latvijas tenisa tēlu pasaulē. Tas ir nenovērtējami,” uzsver savienības ģenerālsekretārs.
“Mūsu pamata ideja ir izveidot labu bāzi Latvijā, lai labākie trenētos šeit. Ar Lielupes projekta īstenošanu būs vieta, kur to darīt,” stāsta Tenisa savienības ģenerālsekretārs, piebilzdams, ka Sevastovas un Gulbja junioru vecumā Latvijā nebija treniņu un izaugsmes iespējas. “Ostapenko situācija ir labāka, viņas mamma ir trenere, un nu ir pierādīts, ka arī, trenējoties Latvijā, var izaugt līdz pasaules līmenim. Bāzes vietas mums būs, tālāk jācer uz vietējiem treneriem un entuziasmu,” rezumē Lejnieks.