Lelde Dreimane ir viena no mūsdienu talantīgākajām Latvijas aktrisēm, kura skatītājus priecē ne tikai Dailes teātrī, bet arī televīzijā. Par aktrisi viņa kļuva, ja tā var teikt, nejauši, jo simpātiskā meitene bija uzsākusi daudzsološu modeles karjeru, tomēr tā nebija radīta Leldei un viņa nolēma kardināli mainīt savu dzīvi.
Būt aktrisei ir tavs sapņu darbs?
Man ļoti patīk mans darbs, bet tas arī nav viegls. Tas ir ļoti smags gan fiziski, gan emocionāli. Bet jā, tas ir mans sapņu darbs, neskatoties uz dažādām grūtībām. Šis darbs mani dara stiprāku.
Kas aktrises darbā ir tas grūtākais?
Šajā darbā visu laiku ir jāuztur sevi formā. Atslābt nedrīkst ne uz brīdi. Ir nepieciešams dzelžains režīms, jābūt disciplinētai.
Kā tu vispār kļuvi par aktrisi, jo sākumā biji modele, bet tad pēkšņi nolēmi savas gaitas šajā jomā pārtraukt?
Jā, modeles karjera jau sāka uzņemt apgriezienus, bet es tajā saskāros ar vientulības problēmu. Sapratu, ka modeles darbs ir ārprātīga vientulība. Visu laiku ir ceļojumi uz dažādām pasaules malām. Uzturēt pastāvīgas attiecības bija neiespējami. Draugam vai vīram jābūt bezdarbniekam vai manam aģentam, lai visu laiku būtu kopā ar mani. Man tas bija svarīgi un sapratu, ka to nevēlos. Tāpēc vienu dienu apsēdos un domāju, ko lai dara, jo man sekoja jau nākamais piedāvājums doties uz ārzemēm. Sapratu, ka gribu palikt Latvijā, šeit mācīties un iegūt augstāko izglītību. Nezinu kā, bet prāts mani aizveda līdz tam, ka es varētu stāties Kultūras akadēmijā tieši aktieros. Man arī paveicās, ka tieši toreiz bija uzņemšana, jo katru gadu tās nav. Iestājos un mani uzņēma.
Tas ir ļoti forši, jo tagad varam priecāties, ka mums ir vēl viena lieliska aktrise. Kas tev vispār asociējas ar vārdu “teātris”?
Tas noteikti ir Dailes teātris. Tā brūnās sienas un īpašā smarža. Mani teātrī ievelk ģimenes sajūta. Ejot uz teātri, dodos ne tikai uz darbu – tur jūtos kā mājās, kā drošībā. Teātris ir mana sirdslieta.
Mēs tevi redzam teātrī un televīzijā, bet kāda tu esi ārpus šīs publiskās vides? Kas ir tās lietas, ko mīli darīt ārpus darba?
Mīlu būt dabā – man joprojām patīk braukt sēņot. Tāpat būt kopā ar saviem mīļajiem cilvēkiem. Es arī regulāri sportoju un uzturu sevi formā, jo citādāk jau nevar. Tikmēr atvaļinājumu es pat īsti neizjūtu, jo vasarā ir dažādi projekti un filmēšanas. Protams, tiem ir iespēja arī atteikt, bet kāpēc to darīt, ja man ir enerģija un vēlme darboties.
Tev ir bijis kāds iedvesmas avots aktieres profesijai?
Cita aktrise Rēzija Kalniņa ir bijis mans iedvesmas avots jau ļoti ilgu laiku. Tagad, kad viņa ir mana teātra krustmāte, nespēju brīnīties, cik tas ir pasakaini. Sapņi mēdz piepildīties.
Ko nozīmē “teātra krustmāte”?
Ja viņai ir laiks, es varu droši doties pie viņas ar neskaidriem jautājumiem par vienalga ko – par lomām, par sāpīgiem privātās dzīves jautājumiem. Tad nu es vēršos pie Rēzijas. Viņa man ir kā psihologs, kā otrā mamma.
Paši aktieri bieži skatās ārzemju filmas un seriālus?
Jā, aktieri tos skatās. Bufetē regulāri ir sarunas par kulta seriāliem. Es pati gan ar tiem neaizraujos, jo man vienkārši nav laika.
Kas tu būtu, ja nebūtu aktrise?
Domāju, ka es varētu būt psihologs. Man ļoti patīk runāt ar cilvēkiem un klausīties viņos. Mēģināt saprast, kāpēc viņi saka un dara konkrētas lietas.
Vai "Spartaks" līksmos jau sestdien?