LIENE KRAUZE-LUSTE. SVARĪGS IR PROCESS UN SPĒJA APZINĀTIES SEVI KĀ KOPUMU.

No visiem fitnesa veidiem, tu izvēlējies jogu. Kā tas viss sākās?

Pie jogas es nonācu pavisam nejauši – aizgāju uz nodarbību, pamēģināju un sapratu, ka jūtos lieliski. Tā, pamazām, es sāku apmeklēt jogas nodarbības. Iesākumā vienu reizi nedēļā, vēlāk jau divas, trīs. Protams, bija periodi, kuros es padevos slinkumam un nodarbības neapmeklēju. Ķermenis ātri spēj adaptēties slodzei un tikpat ātri tas spēj adaptēties arī slinkumam. Ja cilvēks nekustas, tad nav arī vēlmes to darīt.

Kāda bija tava motivācija piecelties no dīvāna un pārvarēt slinkumu?

Motivācija sāk darboties tikai tad, kad apzinies, kas ar tevi noticis. Manā gadījumā viss bija vienkārši. Mana lielākā motivācija bija manas muguras sāpes. Ja mugurkauls nav taisns, tas rada diskomfortu, turklāt, jo vecāki mēs kļūstam, jo grūtāk mums ir nest savu ķermeni. Strādājot biroja darbu ikdienā, es ļoti stipri izjutu to, ka es savu ķermeni vispār nesaprotu, nepazīstu un nejūtu. Man bija grūti ne tikai fiziski kustēties, bet arī vienkārši nosēdēt!

Kādas izmaiņas tu sajuti savā ķermenī un ko tev deva joga?

Iesākumā, joga man deva nepieciešamo fizisko slodzi, lai es justos komfortabli ikdienā. Pamazām es sapratu, ka, regulāri apmeklējot nodarbības, es ļoti veiksmīgi atbrīvojos no liekā stresa. Joga pievērš uzmanību cilvēka elpošanai, nodarbībās ietverot dažādus elpošanas vingrinājumus, kas palīdz nostabilizēt nervu sistēmu. Citās fitnesa nodarbībās tam nepievērš tik lielu uzmanību, jo svarīgs ir rezultāts. Joga vairāk uzmanības velta procesam. Arī stiepšanās elementi nodarbībās palīdz izstiept muskuļus, tos atbrīvojot no spriedzes. Kad pēc studijām sāku strādāt, arī manā saspringtajā ikdienā bija stress un joga man palīdzēja uzturēt možu garu un nezaudēt enerģiju.

Kas tevi ieinteresēja un iedvesmoja kļūt par jogas treneri?

Pamazām es sapratu, ka mani aizrauj ne tikai jogas process un tās efekts, ko izjutu uz savas ādas, bet mani sāka interesēt cilvēka ķermenis un tā iekšējie procesi. Diemžēl, tajā laikā Latvijā nebija iespējas apgūt jogu padziļināti, un mācības ārzemēs bija dārga opcija. Pacietīgi, nepametot šo domu, pēc aptuveni gada šāda iespēja parādījās arī Latvijā. Es nokļuvu pirmajā sertificētajā jogas apmācības grupā, kur mācījāmies tieši to, kas mani bija ieinteresējis – sākot ar anatomiju, beidzot ar to, kā jāvada jogas nodarbības.

Kā rast motivāciju un kā to nepazaudēt?

Katrs cilvēks savu motivāciju atrod personisku mērķu vadīts, nereti tā balstās uz aktuāliem notikumiem mūsu ikdienā. Mērķi mēdz būt dažādi – kāds vēlas atbrīvoties no liekā svara, kāds vēlas atbrīvoties no stresa un kāds vienkārši grib iemācīties stāvēt uz galvas, kas arī strādā kā motivācija, lai gan ir īstermiņa mērķis. Nereti par motivāciju kalpo jauns inventārs vai sporta apģērbs, kas mudina tev to izvilkt no skapja un doties uz treniņu. Šie mazie pamudinājumi palīdz ikdienā uzturēt motivāciju un noturēt jaunizveidotos ieradumus. Lai šie procesi kļūtu par ieradumu, ir jāsāk pamazām, ar maziem soļiem tuvojoties savam mērķim. Liela loma ir arī skolotājam vai trenerim, kam jābūt klātesošam, jo viens no mūsu uzdevumiem ir palīdzēt cilvēkam atgūt motivāciju tad, ja tā sāk pazust, izprotot problēmas cēloņus. Joga dod cilvēkam paliekošus ieradumus. Mācamies būt pacietīgi, izprast un sajust savu ķermeni, audzinām raksturu, jo procesa gaitā mēs apzināmies, ka nekas nav paliekošs. Pienāks tāds brīdis un vecums, ka cilvēks vairs nevarēs nostāvēt uz galvas vai izpildīt kādu citu pozu, tāpēc joga nav par konkrētu pozu apgūšanu. Lai gūtu prieku no tā, ko tu dari, un sports kļūtu par ikdienas sastāvdaļu, svarīga ir patīkama un pozitīva vide un cilvēki tev apkārt.

Kāda filozofija slēpjas zem vārda joga?

Sports savā mērā ir arī modes lieta, filozofiskie virzieni un pārdomas katrā sporta veidā ir nedaudz atšķirīgi, arī jogā. Mācības, kuras apmeklēju, man ieviesa skaidrību par to – kāpēc joga paliek arvien populārāka. Tam ir saistība ar fitnesa kultūru, jo joga pamazām sāk tuvoties tai, un bieži šīs robežas sāk saplūst vai pazust pavisam. Iemesls, kāpēc arvien vairāk cilvēku sāk apmeklēt jogas nodarbības, ir tas, ka mēs ikdienā tik ļoti sadalām sevi pa detaļām. Kā piemēru var minēt ārstu praksi – ja tev sāp roka, tad ārsts tev ārstēs roku, ja tev ir slikta dūša, tad tu dzersi citas zāles, bet ķermenis funkcionē mijiedarbojoties, kā vesels kopums. Šo var novērot ne tikai medicīnā, bet arī citās dzīves jomās. Mēs esam sevi sadrumstalojuši arī ikdienā. Mums ir lomas – te es esmu mamma, te es esmu sieva un te es esmu darbinieks. Mēs nevaram skatīties uz sevi un savu ķermeni atrauti un sašķelti. Tāpēc joga māca to, ka, piemēram, pastiepjot roku uz sāniem mūsu ķermenim mainās smaguma centrs un līdzsvars, un tieši tas liek cilvēkam uz sevi paraudzīties kā vienotu veselumu, sajūtot savu ķermeni un iekšējo pasauli. Jogas filozofija ir pieņemt notiekošo, nedalot to, kas ir labs vai slikts. Sajust un apzināties sevi šajā mirklī.

Atrodi savu pavasara iedvesmu kopā ar Sportland! Pērkot Adidas jaunākās fitnesa/skriešanas kolekcijas preces par 99 EUR – saņem bezmaksas dalību Nike Training Day un Sieviešu skrējienā vai Jelgavas Nakts pusmaratonā!

Urbānās vides iedvesmots, sportisks un sievišķīgs.