Komunikācijas speciāliste un dzīvesstila bloga HappyWhispers.lv autore Līga Andžāne atzīst, ka šobrīd jūtas savā vislabākajā fiziskajā formā, kādā jebkad bijusi. “Man vingrošana ir stāsts par sevis mīlēšanu – kustos, jo tas man liek justies labi. Jā, protams, ir forši arī labi izskatīties, būt formā, bet primārā motivācija ir pašsajūta, ko es iemantoju, pateicoties kustībām,” tā Līga Andžāne.
– Ko tev personīgi dod fiziskās aktivitātes?
– Sportošana ne tikai palīdz būt formā, bet arī atslēgties no ikdienas pienākumiem darbā un mājās. Es jau sen esmu sapratusi, ka tās nav rūpes tikai par ķermeni, bet arī garu. Endorfīni, kas pārpludina ķermeni pēc laba treniņa, lieliski uzlabo garastāvokli – pavingrojusi es vienkārši kļūstu par foršāku cilvēku. Joga, savukārt, ir brīnišķīgs veids, kā starp treniņiem izstaipīties, trenēt līdzsvaru un uz stundiņu pabūt ar sevi. Man patīk uz jogu aiziet piektdienas vakarā un “izjogot” visas darba nedēļas nogurumu un problēmas. Tikpat mīļas man ir jogas nodarbības svētdienu rītos, kad termokrūzē paņemu līdzi savu kafiju un to lēnā garā izdzeru.
– Izklausās, ka ar fiziskām aktivitātēm esi uz “tu” – cik daudz laika tu velti dažādiem treniņiem un nodarbībām?
– Šobrīd esmu iegājusi ļoti labā regulāru treniņu režīmā, par ko pašai ir liels prieks un gandarījums. Ideālā nedēļā izkustos gandrīz katru dienu, bet aizņemtākās nedēļās vingrot vai uz jogas nodarbību dodos trīs vai četras reizes. Divreiz nedēļā apmeklēju funkcionālās vingrošanas treniņus DCH studijā pie trenera Andra Īviņa – pati sev to esmu uzstādījusi kā obligātu nepieciešamību. Pārējās dienās turpat DCH studijā apmeklēju jogu pie Maijas Meijeres vai koncepta treniņu VERVE, kurā apvienoti dažādu vingrošanas sistēmu un jogas pamatprincipi. Kad laukā kļūs mazliet siltāks, plānoju atsākt skriet, taču bez konkrēta mērķa noskriet konkrētu skaitu kilometru. Nekad neesmu varējusi noskriet garus gabalus, tāpēc būs interesanti paskatīties, ko varu izdarīt, jo šobrīd jūtos vislabākajā formā, kādā jebkad esmu bijusi.
– Kur tu rodi motivāciju regulārām fiziskajām aktvitātēm, ņemot vērā, ka tava ikdiena ir piepildīta ar darbu un dažādiem notikumiem?
– Treniņi ir vienas no manām mīļākajām stundām visā nedēļā, ko veltu tikai un vienīgi sev, tāpēc tos ieplānoju laicīgi un cenšos, lai nekas cits šos plānus neizjauktu. Vingroju no paša rīta pirms darba vai pēcpusdienā – pa ceļam no darba uz mājām. Tā ir mana labsajūtas formula, kas palīdz tikt galā ar ikdienas stresu, kas mūsdienu pasaules straujajā dzīves ritmā ir pārpārēm. Ja neesmu izkustējusies vairākas dienas, kļūstu nepacietīga un ilgojos pēc sporta zāles. Jā, nenoliegšu – man patīk sevi mazliet izaicināt, taču cenšos ieklausīties ķermenī un nekrist galējībās. Turklāt man ir ļoti labi treneri, kas māca sportot gudri, pieskata un neļauj darīt sev pāri.
– Kādi ir tavi personīgie kritēriji, izvēloties apģērbu brīvā laika aktivitātēm un treniņiem sporta zālē vai jogai?
– Nemelošu, ja teikšu, ka man mājās ir vairāk sporta apģērba nekā ikdienas drēbju! Šajā ziņā, iespējams, esmu nedaudz savāda – man patīk izvēlēties un sakombinēt uz katru treniņu kaut ko citu, bet ikdienā valkāju ļoti minimālistisku garderobi, kurā pa apli iet vieni un tie paši apģērba gabali. Protams, pievēršu uzmanību tam, lai sporta apģērbā justos ērti, lai tas būtu elpojošs un funkcionāls. Taču tikpat svarīga man ir krāsa un konkrētais modelis. Pēdējās sezonās daudzi ražotāji īpaši iepriecina ar bezvīļu legingiem, kuros ir ārkārtīgi ērti vingrot – nekas nekur neberž un nespiež, audumam ir patīkama tekstūra. Vienlaikus man patīk, ja sporta apģērbs ir sievišķīgs – ar iestrādātu caurspīdīgu audumu, tīkliņu un tamlīdzīgām detaļām. Ļoti patika arī Casall sporta tērps no mirdzošā auduma, kas man bija mugurā Sportland pavasara kampaņas fotosesijā un video uzņemšanā. Tāds disko šiks sporta zālē! Un, kāpēc gan ne? Es taču tur eju pēc prieka!
– Kā vēl bez sportiskām aktivitātēm atpūtini savu prātu un garu?
– Ikdienas darbs komunikāciju aģentūrā prasa aktīvu saziņu ar cilvēkiem, vienlaikus jāaptver un jāizfiltrē daudz un dažādas informācijas, kas ļoti atņem enerģiju. Lai atjaunotos un restartētos, man ir nepieciešams laiks vienatnē. Tāpēc bieži vien dinamiska un piepildīta nedēļa vainagojas ar mierīgām un laiskām brīvdienām, kas nav pārplānotas ar dažādām aktivitātēm. Gadās, ka sev pārmetu – kamēr es slinkoju pa mājām, citi, lūk, paspēj pabūt tur un tur, redzēt to un to, izdarīt to un šito… Bet mans psihoterapeits šai “slinkošanai” ir devis zaļo gaismu, jo tieši tā es vislabāk atgūstu iekšējo līdzsvaru. Diemžēl zinu, ko nozīmē trauksmes lēkmes vispārēja pārsātinājuma dēļ, tāpēc ļauju sev būt mierā un brīvdienās atpūsties mierīgi, lasot grāmatas, klausoties podkāstus, satiekoties ar draugiem brīvdienu brokastīs vai vienkārši izguļoties. Lieliski, ja izdodas pabūt dabā – pastaiga mežā ir mans “gājiens uz baznīcu”. Vēl es dievinu pastaigas ar savu suni – ja ārā ir labs laiks, ejam staigāt trīs reizes dienā.
– Agrāk ļoti aktīvi blogoji. Saki, kā tu tagad to redzi?
– Blogu happywhispers.lv izveidoju pirms sešiem gadiem, kad biju tikko un no visas sirds aizrāvusies ar veselīgu dzīvesveidu, bet šobrīd tam vairs neveltu tik daudz laika un enerģijas kā agrāk. Blogs prasa ļoti aktīvu došanu, pret ko izturējos ļoti atbildīgi, taču patreiz manā dzīvē ir tāds periods, kad jāsagrupē visi spēki, lai varētu dot saviem tuvākajiem, neaizmirstot par sevi pašu, tāpēc blogošana ir uz pauzes. Ir sajūta, ka formātam, kādā darbojos līdz šim, ir jāmainās, taču neesmu vēl līdz galam pati sev definējusi, kā. Klusi loloju domu par savu podkāstu, jo šobrīd tas ir viens no formātiem, kādā man pašai patīk uztvert jaunu informāciju un uzzināt citu cilvēku pieredzi. Laiks rādīs, vai radīšu pietiekamu motivāciju šo ideju realizēt. Taču tādas mazas ikdienas iedvesmas dzirksteles joprojām var noķert manā Instagram kontā @happy_whispers.
Teksts: Liene Pālēna.