Mehāniskie jātnieki

Matīss Karro:

“Iepriekšējā sezonā vairāk koncentrējos uz Anglijas un Latvijas čempionātiem un dažādu iemeslu dēļ nestartēju pasaules čempionātā. Tāpēc teikšu tā: sezonu vērtēju kā apmierinošu, taču ne tik baudāmu un izdevušos, kā pašam to gribētos. Bija liels prieks atrādīties saviem faniem un izbaudīt šo sacensību gaisotni. Tāpat man bija iespēja novērtēt un saprast to līmeni, kurā es biju agrāk, ar to līmeni, kurā es biju iepriekšējā sezonā. Sapratu, ka vēlos pierādīt sevi visai pasaulei un atgriezties. Vēl vairāk šo apņēmību stiprināja tas, ka pašās sezonas beigās Nāciju kausā izdevās sevi labi parādīt.
Tagad man ir jauns līgums un es atgriežos pasaules čempionātā. Man atkal ir motivācija, cīņasspars un vēlēšanās startēt. Tehnika ir laba, esmu labā fiziskajā formā, tāpēc domāju – būšu profesionāli sagatavojies, lai atgrieztos pasaules līmenī. Mans mērķis ir ielauzties pirmajā desmitniekā. Līdz šim labākais rezultāts ir bijusi trīspadsmitā vieta, un uzskatu, ka man būs pa spēkam šo rezultātu uzlabot. Galvenais – jau sezonas sākumā pašam sakārtot galvu, nesadegt un darīt visu soli pa solim. Ja gadās kāda neveiksme, uzreiz nenolaist degunu un iet tālāk. Es esmu daudz strādājis, tāpēc jūtos pārliecināts – rezultāti atnāks. Šajā sezonā vēlos pierādīt, ka esmu cīnītājs un varu labi nobraukt. Kad tas izdosies – tad skatīšos tālāk. Kā jau teicu: es vēlos iet uz priekšu soli pa solim. Mans lielākais mērķis un augstākais sapnis, protams, ir uzvara pasaules čempionātā.”

Pauls Jonass:

“Iepriekšējā sezona man izvērtās ļoti, ļoti veiksmīga. Godīgi sakot, pirms tās nevienā brīdī nebiju pat cerējis, ka izdosies tik veiksmīgi nostartēt un ka vieta sezonas beigās būs tik augsta. Bez šaubām, es ieguldīju ļoti lielu darbu, un parasti ir tā – ja tas lielais darbs ir ieguldīts, rezultātam agri vai vēlu ir jābūt. Man sanāca agrāk. Turklāt ļoti daudz palīdzēja treneris Stefans Everts.
Pirms sezonas ne man, ne trenerim nebija mērķa nokļūt uz goda pjedestāla. Mērķis bija mācīties. Mācīties no citiem pasaules labākajiem sportistiem, mācīties no sacensību gaisotnes, mācīties no paša pieļautajām kļūdām. Savukārt šogad mans mērķis ir nostiprināties pasaules topā, pierast pie tā ātruma, kas ir man apkārt. Pagājušajā gadā tas viss tomēr bija diezgan neierasti, pat bija tāds kā šoka moments, kad redzēju, cik ātri visi apkārt brauc. Es pat teiktu tā: atsevišķos gadījumos es nemaz nebiju gatavs braukt tik ātri, kā to reāli darīju. Lai gan sezona bija patiešām izdevusies, man tik un tā bija dažas ļoti labas un veiksmīgas sacensības un dažas ne tik labas un ne tik veiksmīgas sacensības. Tāpēc galvenais šīssezonas mērķis būs stabilitātes iegūšana. Vai man netraucēs trenera maiņa, jo Everts ir pārgājis uz citu komandu? Nē, tas neko neietekmēs, to es nemaz tā nejūtu. Zinu, kas man ir jāizdara, zinu, ko varu un kādi ir mani mērķi, un uz to es arī eju. Ticu, ka man viss izdosies.”

Kaspars Stupelis:

“Iepriekšējā sezonā man bija ļoti laba. Taču es vienīgais zinu to garo ceļu, kuru esmu nogājis, lai tā būtu tik laba. Šis man bija jau trešais pasaules čempiona tituls un laikam pats grūtākais. Taču, no otras puses, šajā sezonā nekādas lielās traumas neguvu, tehnika izturēja, jutos fiziski stiprs, tāpēc arī izdevās uzvarēt. Turklāt nodrošinājām pasaules čempionu titulu jau vienu posmu pirms sezonas beigām, kas nozīmē – bija izdevies iegūt zināmu pārsvaru pār tuvākajiem konkurentiem.
Tagad manā dzīvē un karjerā notikušas lielas pārmaiņas. Esmu nomainījis komandu, man ir cits mocis, un viss ir pavisam citādi. Man ir arī cits braucējs – beļģis Bens Adriansens, kas ir divkārtējs pasaules čempions. Esmu apņēmības pilns turpināt iet pa uzvaru ceļu. Godīgi sakot, ja nebūtu šā piedāvājuma, es, visticamāk, beigtu karjeru. Man ir jau trīsdesmit trīs gadi, un sisties par desmitajām vietām nav ne vēlēšanās, ne patikas. Taču šeit ir reāla iespēja cīnīties par pirmo trijnieku, tāpēc nolēmu palikt motosportā. Nesaku, ka man viss izdosies un noteikti atkal būšu pasaules čempions, taču ticība, apņēmība un pārliecība man ir. Mērķis ir čempiona tituls, un tāds tas man ir bijis vienmēr, cik sevi vispār atceros. Profesionālajā sportā jau vispār, ja tev nav augstu mērķu, nav nekādas jēgas piedalīties. Profesionālais sports ir nežēlīgs – ja esi tajā iekšā, mērķim vienmēr jābūt tikai un vienīgi uzvarai.”