Fotogrāfs Kārlis Buškevics tik skaisti iemūžina dabu, ka savā Instagram kontā @yourlifevibe savācis krietnu fanu pulku, kas ar nepacietību gaida, kā viņš būs iemūžinājis kādu savvaļas dzīvnieku vai dabas skatu. Daba ir Kārļa enerģijas avots, un viņš jau nevar sagaidīt, kad atkal varēs doties kalnos.
Foto Valdis Skudre
Vai dabas fotogrāfs šajā laikā biežāk dodas dabā?
Es domāju, ka nē. Vienīgi šajā laikā jāaizmirst par fotografēšanu populārajās vietās, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā. Ir sācies kārtīgs pavasaris, daba mostas, līdz ar to arī savvaļas dzīvnieki palikuši aktīvāki, tādēļ šobrīd pārsvarā dodos fotografēt dzīvniekus. Tādā veidā varu iepazīt jaunas vietas tepat 10 kilometru rādiusā ap savu māju.
Dažviet medijos parādās informācija, ka daba šajā laikā, kad cilvēki visā pasaulē vairāk ir mājās, mainās. Vai esi novērojis dabā kādas pozitīvas pārmaiņas?
Iespējams, situācija dabā redzamā veidā vairāk uzlabojas tajās valstīs, kur līdz šim bijusi liela cilvēku un tūristu plūsma. Latvijā to ir grūtāk pamanīt, jo mēs tiešām varam lepoties ar milzīgu dabas daudzveidību. Mums no jebkuras vietas pietiek mērot tikai kādus 10 kilometrus, lai nokļūtu mēžā, un tā ir liela vērtība.
Kā tu pats sāki aizrauties ar dabas fotografēšanu?
Man šķiet, ka tas manā zemapziņā jau nosēdās agrā bērnībā, kad vēroju tēti, kurš vannas istabā attīstīja uzņemtās bildes no kalniem, kuros bija kāpis. Tāpat pavadītais laiks medībās, kur stundām ilgi tika vērota daba, radīja vēlmi to iemūžināt fotogrāfijas. Un medību pieredze man devusi arī priekšrocību pielavīties klāt dzīvniekiem un izprast to uzvedību. Patiesībā jau es fotogrāfēju ne tikai dabu, bet vēl daudzas citas lietas un notikumus, sākot no produktiem un beidzot ar kāzām. Bet ar dabu, ja tā var teikt, man patīk “lielīties” sociālajos tīklos, jo šie dabasskati, kurus izdodas noķert, manuprāt, ir unikāli.
Kas dabas iemūžināšanā ir paši svarīgākie priekšnoteikumi?
Manuprāt, šādu priekšnoteikumu nav. Ir tikai noteikumi, kas attiecas uz ikvienu cilvēku. Piemēram, neatstāt aiz sevis atkritumus, skatīties, kur tiek liktas kājas, un ar savu klātbūtni netraucēt dzīvniekus. Ja runājam par tehnisko pusi, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās, iesaku mājās sagatavoties. Šobrīd telefonā izmantoju desmit dažādas aplikācijas, pēc kurām nosaku precīzus laikapstākļus, no kuras puses būs gaisma, cikos ausīs vai rietēs saule un vai būs iespēja redzēt ziemeļblāzmu. Ja tā ir mirkļa tveršana ar telefona kameru, tad pamēģiniet nogulties uz vēdera un nobildēt tieši to pašu skatu – atšķirība būs uzreiz redzama.
Kas ir unikālākās lietas, vietas vai ainavas, ko tev ir izdevies iemūžināt?
Pārsvarā tās ir fotogrāfijas, kurās izdodas iemūžināt unikālu dabasskatu kombinācijā ar kādu dzīvnieku, jo tad patiešām zinu, ka kaut kas tāds vairs neatkārtosies, un šī fotogrāfija būs unikāla. Bet kopumā mans vēlmju saraksts ir diezgan liels un plašs, gandrīz tikpat liels kā mūsu planēta. Mans mērķis noteikti nav fotogrāfija kā trofeja, bet gan piedzīvojums, kas ved līdz konkrētā brīža iemūžināšanai. Un jāatzīst, ka dažkārt šis ceļš nemaz laiks nav viegls, un ir reizes, kad tas beidzas ar neizdošanos un vilšanos.
Daudzi šajā laikā attīsta savus hobijus – kā, tavuprāt, kļūt par labu dabas fotogrāfu?
Es arī gribētu zināt atbildi uz šo jautājumu, bet, manuprāt, labs dabas fotogrāfs ir tāds, kurš ar savu klātbūtni nekādā veidā netraucē dabai un dzīvniekiem, bet spēj vienlaikus to iemūžināt savos fotoattēlos.
Vai dabas fotografēšana nozīmē, ka arī tev pašam patīk aktīvi pavadīt laiku pie dabas? Pieņemu, ka dabas fotogrāfam jābūt labā formā un gatavam jebkuriem laikapstākļiem…
Protams! Uzturēšanās dabā man ir kā enerģijas avots, pilnībā atslēdzos no visa pārējā un nododos dabas baudīšanai ar visām maņām. Laba fiziskā sagatavotība noder, dodoties garākos pārgājienos gan Latvijā, gan uz kalniem. Tomēr, manuprāt, vislielākā nozīme ir apģērbam, lai varu komfortabli nodoties fotografēšanai. Kādu laiku atpakaļ, kad devos dabā ar ierastajām drēbēm un apaviem, bieži izjutu pārkaršanu, sasvīšanu. Pēc pārvietošanās pāris stundas fotografēju bez kustēšanās, un, ķermenim atdziestot, vienmēr biju pārsalis. Tad sapratu, ka ir nepieciešams apģērbs, kas liks man justies komfortabli visos laikapstākļos un gadalaikos. Šobrīd sieva jau liek manīt, ka mans “outdoor” apģērbs aizņem pārāk daudz vietas skapī. (smaida).
Kas ir tavas mīļākās vietas Latvijā – kur tu ieteiktu doties arī citiem cilvēkiem?
Atklāti sakot, redzot to, kas paliek pēc cilvēku pūļiem dažādās vietās, labprāt pat neatklāju šīs vietas. Bet ir vieta, ko iesaku apmeklēt – Kolkas raga bāka. Ja ir iespēja uz bākas nokļūt ar atļauju, tad šī iespēja noteikti ir jāizmanto.
Foto: Kārlis Buškevics
Teksts: Liene Pālēna