MOTOCIKLS + SLĒPES = SKIJORINGS!

Skijorings ir sacīkstes, kurās motobraucējs aiz sevis pa ledus trasi velk slēpotāju. Kā šis sporta veids nonācis Latvijā, stāsta skijoringa entuziasts un pasniedzējs ALEKSANDRS BRIEDIS.

Kā aizsākās skijoringa sacensības Latvijā?

– Latvijā skijoringa pirmsākumi meklējami 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Vēsture gan ir diezgan neskaidra, jo skijorings sākumā vairāk bija kā izklaide – puiši ar slēpēm brauca pa Madonas ezeru aiz lidmašīnas vai pa Alūksnes ezeru aiz Harley Davidson motocikliem… Nopietna vēlēšanās sarīkot īstas sacīkstes radās 1938. gadā, sadarbojoties Latvijas slēpotāju un motociklistu savienībām. Tajos gados arī Vācijā sākās sacensības ‒ iespējams, no turienes iedvesmu smēlās latvieši.

Skijoringa dzimtene – Vācija?

– Braukšana aiz kaut kā, turoties saitē, ir bijusi pazīstama jau akmens laikmetā. Arheologi Sibīrijas kalnu alās ir uzgājuši senus zīmējumus, kuros redzams: cilvēks ar ādu apšūtās slēpēs brauc aiz zirdziņa vai ziemeļbrieža. Sanāk, ka skijorings ir viens no senākajiem sporta veidiem. Motociklu piejūdza tikai trīsdesmitajos gados. Arī Šamonī olimpiskās spēles 1924. gadā atklāja skijoringa demonstrējumi aiz zirgiem. Atgriežoties pie pirmajām sacensībām Latvijā, Rīgas hipodromā notika sekmīgi treniņi, bet tad pārsteidza atkusnis un viss ledus nokusa pa tīro. Nelīdzēja pat Rīgas policistiem dotā pavēle no ielām šķūrēto sniegu ar ormaņiem pārvest uz hipodromu. Pēc tam sākās 2. pasaules karš ‒ par skijoringu vairs neviens nedomāja.

Pēc kara toties bija pieejami motocikli!

– Pēc kara, 1951. gadā, presē parādījās informācija: Ventspils motokluba priekšnieks Fogelis uz Ventas ledus rīkos īpatnējas sacensības, kurās motociklists vilks slēpotāju. Fogels sacensības rīkoja līdz piecdesmito gadu beigām, bet, kāpēc šī tradīcija izsīka, nav skaidrs, jo tajā laikā ziemas tomēr bija bargas. Piecdesmito gadu beigās radās motoklubs «Bieriņi». Jaunieši bija izlasījuši vācu presē rakstu par skijoringa sacensībām tur un nolēma apgūt šo sporta veidu. Pirmās sacensības Uzvaras laukumā sarīkoja 1963. gadā. Interesanti, ka tas tika pasniegts kā jauns, no ārzemēm nācis sporta veids. Par pašu tradīcijām jau bija aizmirsts. Bet drīz skijorings kļuva par Latvijas PSR nacionālo sporta veidu. Citās valstīs tas aizvien bija atrakcijas līmenī.

 Kas ir nepieciešams, lai varētu ­nodarboties ar skijoringu?

– Vajadzīgs ir kaut kāds braucamais, bet ne obligāti motocikls, jo var sākt arī ar velosipēdu. Ļoti labs ir arī motovelosipēds. Ātrākai braukšanai gan būs vajadzīgs motocikls.

Kurš skijoringā ir svarīgāks – motocikla vadītājs vai cilvēks, kas brauc aiz viņa ar slēpēm? Vai abiem jābūt profesionāļiem?

– Es domāju, ka ne. Tikpat labi ekipāžu var izveidot puika, kam šķūnī ir vecs mocītis, un otrs jauneklis, kam bēniņos stāv noputējušas slēpes. Jaunie dalībnieki tieši šādā veidā arī sāk nodarboties ar skijoringu.

Svarīgākā ir drosme?

– Tieši tā. Drosme un gribēšana izmē­ģināt.

Lielā ātrumā ar slēpēm traukties aiz motocikla – tas tiešām nav bīstami?

– Pirmās sacensības skijoringā notika uz Māras dīķa. Kritieni bija, bet tie nekad nebija sāpīgi. Pirmā trauma gadījās pēc desmit gadu ilgas braukšanas, kad motosportists Māris Migla dīķa malā motociklu stutēja pie koka, paslīdēja, nokrita un izmežģīja īkšķi. Tā ir pirmā zināmā trauma skijoringā Latvijā. (Smejas.)

Cik liels ir ātrums?

– Ātrums ir atkarīgs no trases virsmas. Ledus trasē, ja ledus ir gluds, ātrums nevar būt liels, jo motocikls buksē. Ja braucējs nav pieradis maigi darboties ar gāzi un sajūgu, nekas vairāk par kulšanos pa ledu nesanāks. Cietā trasē ir pavisam cita lieta, tur arī kritieni var būt sāpīgāki. Lielākie ātrumi var būt pāri par 110 vai 120 kilometriem stundā.

Tātad tomēr visai daudz ir atkarīgs no braucēja prasmēm!

– Svarīgākā ir ekipāžas prasme sastrādāties. Interesantas sacensības bija uz Saldus ezera, kuras vēroja arī liels līdzjutēju pulks. Bija ieradies sporta meistars Gunārs Draugs ar pasaules klases kalnu slēpotāju. Visi uz šo ekipāžu lika lielas cerības, jo ticēja, ka tūlīt parādīs pasaules klasi. Bet kas notika? Pirmajā līkumā Draugs pazaudēja savu slēpotāju, jo domāja tikai par gāzes ručku. Otrajā līkumā notika tas pats. Pēc trešā līkuma abi klusi sacensības pameta…

Kādas slēpes vislabāk izvēlēties ­skijoringam?

– Agrāk brauca ar tādām, kādas vien bija pieejamas. Tagad pārsvarā brauc ar slaloma slēpēm. Pat ar lietotām slaloma slēpēm pa ledus trasi var braukt kādas desmit sezonas. Cietajām trasēm tās labāk izvēlēties vecas, jo tur tās viegli var sabojāt, tāpēc es sacensības rīkoju tikai ledus trasēs.

Ziemas vairs nav tādas, kādas bija kaut pirms desmit gadiem…

– Pēdējā labā ziema Rīgā bija 2013. gadā, turklāt tā jau bija ar izņēmumu. Vēl aprīlī varējām rīkot sacensības. Braucēji bija nobraukājušies līdz ūkai, pat apnika. Savukārt nākamos gadus varējām uzrīkot labi ja četras sacīkstes.

Jaunās sezonas sacensības jau ­saplānotas?

– Plānot mēs varam, cik gribam, bet tas īsti nav atkarīgs no mums. Pamēģināt sportu gan var arī vasarā, jo ir arī tādas sacensības kā velorollings ‒ riteņbraucējs aiz sevis velk skrituļslidotāju.

 

Sacensību kalendārs

Sacensības uz ledus nebūs agrāk par 2018. gadu. Sezona parasti sākas ap janvāra beigām, kad uzsalis kārtīgs ledus.

Kur meklēt informāciju par skijoringu?

Informāciju par skijoringa sacensībām var meklēt: draugiem.lv lapā Skijoringa forums skijo.lv

 Latvijas Motosporta federācijas mājaslapā lamsf.lv.