Rebeka Liepiņa, viena no zīmola “Piparmētra” radītājām, uzskata, ka dzīvē svarīga ir attīstība – it visā, ko dari. Viņa ir aktīva, mīl dabu un piedzīvojumus, un vislabprātāk tajos dodas kopā ar saviem mīļajiem – vīru, draugiem un ģimeni. Piedāvājam Rebekas fotostāstu – par un ap viņas dzīves ikdienu un skaistākajiem piedzīvojumiem.
1.Balanss.
Dzīvē it visā ir svarīgs balanss. Tādēļ es nevaru teikt, ka mani iedvesmo tikai daba vai tikai cilvēki. Visbiežāk iedvesma rodas tad, kad esmu dabā un blakus ir īstie cilvēki. Tas ir visburvīgākais salikums, tad iedvesma nav ilgi jāgaida, tā atnāk pati. Noteikti neesmu sporta entuziasts, kas katras brīvdienas meklē aktīvās atpūtas iespējas, bet es ticu, ka darbam, lēnām brīvdienām un aktīvai atpūtai ir jābūt sabalansētai. Ir jāmāk atpūsties neko nedarot, un ir jāmāk atpūsties kustībā. Jābūt balansam.
2. Ceļš pēc manis klusi sauc.
Jau no bērnības skatījos uz savu lielo brāli un sapņoju par to, ka kādu dienu varēšu braukāties ar dēli. Bērnībā, protams, nekas vairāk par nemākulīgu vizināšanos nesanāca, bet, kad uz kalna izlēmu slēpes iemainīt pret snovborda dēli, sapratu, ka tieši tā ir mana lieta, un vēlos iemācīties braukt arī ar longbordu. Tā es maziem soļiem, bet katru dienu sāku mācīties braukt. Neesmu profesionāle, bet tiklīdz jūtu pavasara smaržu laukā un zinu, ka asfalts jau sauss, tā vien šķiet, ka ceļš pēc manis klusi sauc. Šad un tad, esmu izjutusi citu cilvēku izbrīnu, ka – es, meitene, braucu ar dēli, bet neuzskatu, ka tas būtu kaut kas neparasts. Tas ir ātrs, ērts un skaists pārvietošanās līdzeklis, kas noteikti piestāv arī meitenēm.
3 un 4. Mīļākais sporta veids?
Jau no skolas laikiem man vienmēr paticis basketbols, vienu brīdi pat skolas laikā spēlēju meiteņu komadā, taču šobrīd vairāk mani aizrauj snovbords, longbords, kā arī pavisam nesen izmēģinātā sērfošana. Latvijā varbūt nav tik daudz iespēju sērfot, bet zinu, ka tas ir kaut kas, uz ko vienmēr būšu gatava! Vispār var šķist smieklīgi, bet visas manas mīļākās sportiskās aktivitātes ir tieši uz dēļa. Kaut kā īpaši esmu iemīlējusi dēli, bet, ja paraugās uz to no cita aspekta, tad mani tas neizbrīna. Sērfošana ir uz dēļa, bet notiek ūdenī. Snovbords ir uz dēļa, bet notiek kalnos. Longbords ir uz dēļa, bet notiek uz zemes. Man ir tik ļoti svarīgi atpūtināt savu galvu dabā. Vai tas ir turoties uz viļņiem, vai sasniedzot kalnu virsotnes, vai braucot cauri tepat Rīgas Mežaparkam, kur pilns ar kokiem. Jūra, mežs un kalni ir manas trīs mīļākās vietas, kur atveldzēties. Daba noteikti palīdz sakārtot domas, tā teikt, salikt visu pa plauktiņiem, un spēj atgādināt mums, cik Dievs ir brīnišķīgs mākslinieks.
5. Lai kājas vienmēr būtu drošībā.
Esmu kāpusi kalnos gan mežonīgajā Islandē, gan aukstajā Norvēģijā, un varu droši teikt, ka tas, ko visvairāk novērtē, dodoties pārgājienā kalnā, ir ērts apģērbs un labi apavi. Ja vienkāršā pastaigā to īsti nemanīsi un varbūt tik ļoti nepievērsīsi uzmanību, tad, trīs stundas kāpjot kalnā, sāk manīt, vai esi uzvilcis atbilstošus apavus konkrētajai situācijai. Vienmēr padomāju, vai apavi neberzīs, neslīdēs, nekarsēs un vai tajos nesals. Apaviem ir jābūt klusiem, tie nedrīkst atgādināt par to, ka varētu būt ērtāk, siltāk vai drošāk. Ja visu ceļu esi kāpis kalnā un domājis par ceļu, kalnu un skaisto skatu, tad viss ir kārtībā.
6. Doties piedzīvojumā. Pavasaris ir mans mīļākais gadalaiks. Kad paliek siltāks un biezo jaku var nomainīt pret kaut ko plānāku un skaistāku, tā vien šķiet, ka zied ne tikai daba, bet arī cilvēki. Šis ir burvīgs laiks, lai dotos piknikā, lai aizbrauktu uz jūru ar labāko draugu, segu un siltu kakao. Un patiesībā nekur tālu jau nav jābrauc, lai notvertu piedzīvojumu. Viss var slēpties tepat mājas pagalmā, vietējā parkā, mīļākajā jūras krastā vai mežmalā. Ir tikai jāgrib un jādodas ceļā.
Teksta autore: Liene Pālēna
Enerģija no pašiem pamatiem – UltraBOOST