Man patīk ūdens. Visu par un ap to. Mitruma smarža gaisā, redzot miglu virmojam, sajust rasu zālē, brienot ar basām kājām, klausīties zemūdens klusumā vai sajust sniegpārslas uz degungala. Šie ir daži no patiesākajiem iemesliem, kāpēc lielu daļu savas dzīves esmu veltījusi aktīvajai atpūtai.
Vasarā mani var satikt “333 veikparkā”, kur strādāju par veikborda instruktori, lai gan pati to nejūtu kā darbu klasiskajā šā vārda izpratnē. Man tā ir kā neremdējama nepieciešamība – būt maksimāli pie un uz ūdens. Būt dabā. Lieliski, ka šo egoistisko vēlmi varu apvienot ar ko lietderīgu. Man ir svarīgi, lai ikviens, kas atbraucis uz veikparku, prom dodas ar platu smaidu. Kā instruktore cenšos cilvēkiem šo sportu parādīt no tā maģiskās puses, lai veikošana nebūtu vien tāda parasta izklaide uz ūdens. Man veikbords ir sava veida meditācija. Kad esi ūdenī un veiko, tavs prāts koncentrēts tikai un vienīgi uz to, ko dari šajā brīdī. Tu dzīvo mirklī. Neizsakāms prieks ir redzēt progresu, vai tā cilvēkam būtu pirmā reize uz dēļa, vai tas ir kāds sarežģītāks triks, kuru esi slīpējis jau dažas dienas vai nedēļas. Tas ir tas mirdzums acīs, kas liek lepoties un priecāties, jo zini, ka tajā mirklī cilvēks ir guvis tās neaprakstāmās emocijas, kuras, ja kaut reizi esi sajutis, tad āķis lūpā ir gandrīz garantēts. Veikbords ir azartisks, mērķtiecīgs un meditatīvs sports. Tas ir darbs ar sevi – kā jebkurā citā sportā.
Līdzīgas emocijas man sniedz arī snovbords. Pirms sešpadsmit gadiem pirmoreiz ievilku kājas snovborda stiprinājumos, neapzinoties, cik ļoti šis solis ietekmēs manu turpmāko dzīvi. Patiesībā smieklīgi – toreiz, vēl būdama bērns, es izvēlējos snovbordu, jo doma par to, ka abas kājas ir kopā, man šķita pievilcīgāka nekā domas par špagatu. Arī snovborda zābaki neapšaubāmi šķita ērtāki par slēpošanas zābakiem. Atceros, ka Gaiziņā četras stundas ar zilumiem viscaur mācījos braukt ar pacēlāju, tolaik tas bija koka sprungulītis ķēdē. Tās galā bija metālisks S burta formas āķis, ar kuru vajadzēja veikli pieāķēties trosei, kas vilka augšā kalnā. Neatlaidība sevi attaisnoja, un tagad, pēc visiem šiem gadiem, es esmu daļa no aģentūras “Freedom Routes”, kura organizē grupu braucienus uz kalniem, galvenokārt piedāvājot cilvēkiem iespēju iepazīt kalnus, izbaudot svaigu sniegu un freeride nobraucienus, iekļaujot lavīndrošības un tehnikas mācības.
“Freedom Routes Samuriders Camp 2015” – piedzīvojumiem bagāts brauciens uz Ukrainu, dzīvošana autentiskā ganu mājiņā un vakar, pēc garas dienas kalnos – karsta baļļa zem zvaigžņotas debess meža vidū.
Jau trešo gadu šo enerģiju un motivāciju ieguldu festivālā “Playground”, kas apvieno vairāk nekā desmit aktīvos sportus, mūziku un jaunradi. “Playground” ir kā liels rotaļlaukums pieaugušajiem, kur ikviens var atrast savām vēlmēm un spējām atbilstošus izaicinājumus aktīvajā atpūtā, lai pamēģinātu ko jaunu un pieredzētu vēl nebijušas emocijas.
“Playground” festivāls 2014.
Foto: Druvo Haritonovs un bildes no personīgā arhīva
Stiprākais no zeltiem