Pastāsti par sevi!
Ar ko lai sāku?! Esmu cilvēks, kuram patīk pierādīt sevi visdažnedažādākajās jomās. Vienmēr visu ko iesāku darīt, es cenšos izdarīt maksimāli labi, savu spēju robežās. Ilgu laiku esmu sevi veltījusi mūzikai (vijolspēlei un dziedāšanai), vairākus gadus esmu veltījusi IT (informāciju tehnoloģiju) apguvei RTU, kur arī ļoti patika tādi priekšmeti kā datografika. Dažus gadus esmu strādājusi par konsultanti Nike veikalos, kur guvu arī ieskatu par to, cik svarīgi ir tas kā vizuāli “izskatās” veikals. Tā nu pēc kāda laika es arī nokļuvu līdz Sportland veikalam Alfā, kur rūpējos par to, lai tas ikvienam izskatās interesants. Esmu radošs cilvēks, tāpēc man patīk, ka šobrīd mans darbs dod iespēju man izpausties.
Kur es meklēju iedvesmu? Parasti tas ir dažnedažādākojos interneta avotos – kā piemēram Pinterest. Iedvesmu var gūt ne tikai interneta vidē, bet arī apmeklējot dažādus pasākumus, ko arī daru. Paralēli darbam, man ļoti patīk aktīvi pavadīt savu brīvo laiku, ne velti man ir divi Bīglu šķirnes suņi, kuri ir kopā ar mani piedalījušies vairākos Big Bank Skrien Latvija posmos un We Run Riga pasākumos. Skriešana ir viena no kaislībām, otra ir – riteņbraukšana. Sākumā tas bija vienkārši transporta līdzeklis ar ko nokļūt no punkta A uz B, taču vēlāk tas kļuva par sportu – vairākas reizes esmu piedalījusies šosejas velomaratonu sacensībās. Labākais ko spēju paveikt tādā amatieru līmenī bija 4. vieta savā vecuma grupā, kas man likās “wow” tādam amatierim kā es, kurai nebija nekādas iepriekšējās pieredzes šāda veida sacensībās.
Man patīk izmēģināt dažādas jaunas lietas, pat ja uz daudzām no tām ir jāpierunā un jāpārvar savas bailes, kā tas bija pēdējā reizē Siguldā, Showel Race sacensībās – tas tik bija ātrums un adrenalīns! Šajā vasarā arī pamēģināju, ko nozīmē braukt ar longbordu. Ziemā labprāt braucu ar snovbordu. Man vienmēr ir paticis sevi izaicināt, ja esmu piedalījusies kādās sacensībās, tad nākamajā reizē, es gribu pierādīt sev, ka varu labāk, tapēc vairākus gadus pēc kārtas esmu piedalījusies Stipro skrējienā, kur pagājušajā gadā pierādīju sev, ka varu šo trasi pieveikt arī indivuduālajā startā.
Labprāt arī ceļoju, tiesa gan ar auto tas man patīk daudz labāk, nekā vienkārši nokļūt ar lidmašīnu galamērķī. Tādā amatiera līmenī patīk arī iemūžināt vietas, kur esmu bijusi, lietas, kas ir likušās interesantas. Neesmu selfiju cienītāja, tāpēc labāk vienmēr izvēlos būt kameras pusē, varbūt tieši tāpēc fotosesiju organizēšana un mazo lietu piekoriģēšana man patīk daudz labāk, nekā pašai fotogrāfēties.
Kādas ir tavas attiecības ar fotogrāfiju?
Fotogrāfija vienmēr ir bijusi man tuva, jau sākot ar to, ka vienmēr ir paticis bērnībā eksperementēt ar tā saucamajiem “ziepju traukiem”, vienmēr ir paticis iemūžināt lietas un vietas no ceļojumiem, kādu laiku domāju, ka varētu saistīt savu karjeru ar to, taču vienmēr vairāk ir paticis tas sagatavošanās posms, lai tā bilde spētu tapt tāda, kādu to redzēs citi cilvēki.
Pašlaik fotogrāfija manā dzīvē ir tikai tādu mirkļu un emociju tveršana tīri priekš sevis, mazliet ar to dalos arī sociālajos tīklos. Kādu laiku jau darbojos Sportland fotosesiju norisē. Tur es piemeklēju tērpus fotomodeļiem, koordinēju fotosesiju atbilsoši noteiktajām vadlīnijām. Fotosesiju laikā, es esmu tas cilvēks, kas darbojas pa vidu starp fotogrāfu un fotomodeli – sarežģīti un tajā pašā laikā izaicinoši interesanti – jo man jāpanāk atbilstošais rezultāts, kas ir iecerēts. Šāds darbs nekad nevar apnikt, jo visu laiku tiek satikti un iepazīti jauni cilvēki, vienmēr mainās vide, kurā strādāju un fotogrāfešanas process vienmēr ir pozitīvu emociju pavadīts, tāpēc man tiešām patīk tās dienas, kad notiek fotosesijas. Pēdējā laikā fotografējam arī dažādus preču saucamos “izklājumus”. Pēdējais no šādiem realizētajiem projektiem bija Ziemassvētku dāvanu katalogs, kas, manuprāt bija ļoti izdevies. Šādās fotosesijās es atbildu gan par pašu preces izvēli, gan to, kā tas izskatīsies fotokamerā.
Vai ir kāds kuriozs vai atgadījums, kas noticis darba procesā?
Es varbūt neteiktu, ka tas ir kuriozs, bet viena no fotosesijām man palikusi atmiņā. Fotosesija ar Nilu Jansonu! Tas tik bija ko vērts, skatīties viņa trikus pie Nacionālās Bibliotēkas! Fotosesijās esmu strādājusi ar vairākiem Latvijas mēroga atlētiem, tie ir cilvēki uz kuriem es skatos ar apbrīnu jebkurā no fotosesijām. Ir bijis gadījums, kad bija jāfotografē Jelgavas pusmartona pasākumam materiali, kur bija paredzēts visu sabildēt dažu stundu laikā, vakara gaitā, taču fotosesija beidzās tikai agri no rīta. Tā ir ar tām fotosesijām, nekad nezini kā viss izvērtīsies – un tas man patīk, nekad nav garlaicīgi. Bet man patīk, ka pēc tam, skatoties gan intereta vidē, gan drukātajos materialos, daudzās bildes es zinu, ka esmu palīdzējusi tām tapt.
Rīgas Kauss distanču slēpošanā pulcē ātrāko slēpju īpašniekus