Siguldas  bobsleja un kamaniņu trase

Latvija nebūtu kļuvusi par renes sporta veidu lielvalsti, ja vien Siguldā neatrastos bobsleja un kamaniņu trase. Pavisam iespējams ir tas, ka varēsim lepoties ne tikai ar kamaniņu sporta olimpiskajiem medaļniekiem, bet pat ar olimpiskajām spēlēm!

Bobsleja vēsture Siguldā 

Siguldas bobsleja un kamaniņu trase kalnainajā Vidzemes pilsētā tika atklāta 1986. gadā, tomēr kamaniņu un bobsleja tradīcijas Siguldā aizsākušās krietni senāk. Ar kamaniņām pa ledus trasi pirmoreiz sāka braukt 19. gadsimta otrā pusē Šveices pilsētā Sanktmoricā, kur šī bija viena no izklaides iespējām pie kādas viesnīcas. Iespējams, tieši tur šādu izklaidi noskatījās arī kņazs Nikolajs Kropotkins, kurš Siguldu attīstīja kā kūrortu, reklamējot to arī kā Vidzemes Šveici. Viņš Siguldā izbūvēja viesnīcu un nolēma, ka šeit varētu būt arī ledus trase. Baltijā pirmā ledus trase Mazajā Šveicē kņaza Kropotkina muižas ­teritorijā tapa 19. gadsimta beigās. Trases garums bija nepilns kilometrs, un tajā bija viena virāža. Trasei attīstoties, no citām zemēm Latvijas teritorijā tika ievesti arī pirmie bobi, pēc kuru parauga tādus sāka būvēt arī vietējie iedzīvotāji.

Siguldas bobsleja un kamaniņu trase šābrīža apveidus ieguva jau minētajā 1986. gadā. Trases projektēšanu veica speciālisti no Vācijas pilsētas Leipcigas, bet būvēšana tika uzticēta vietējiem speciālistiem sadarbībā ar Sarajevā (tur 1984. gadā notika ziemas olimpiskās spēles) bāzētās dienvidslāvu firmas Graming ekspertiem. 

Olimpiskās spēles Siguldā 

Uz 2026. gada olimpisko spēļu rīkošanu šobrīd pretendē vairs tikai trīs valstis –  Kanāda, Itālija un Zviedrija. Kurai valstij šis gods tiks uzticēts, taps zināms vien 2019. gada nogalē, bet, ja olimpiskās spēles tiks rīkotas Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, tā kā zviedriem pašiem savas ledus trases nav, kamaniņu, bobsleja un skeletona sacensības tiks aizvadītas tieši Latvijā. «Starptautiskā Olimpiskā komiteja vēlas, lai olimpisko spēļu rīkotājiem nebūtu jāceļ jaunas būves, un tas ir izdevīgi mums, Latvijai, jo mums trase ir, turklāt salīdzinoši netālu no Zviedrijas. Par labu zviedriem, lai tieši viņi kļūtu par olimpisko spēļu rīkotājiem, ir arī tas, ka Skandināvijā ziemas olimpiskās spēles sen nav notikušas. Zviedrijā līdz šim notikušas tikai vasaras spēles, turklāt tālajā 1912. gadā. Tas viss ļauj mums cerēt, ka tieši Stokholma varētu kļūt par 2026. gada vasaras olimpisko spēļu ­rīkotāju,» stāsta bijušais bobslejists, Sarajevas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs Zintis Ekmanis. Tomēr ar to vien, ka mums ir kamaniņu trase, nepietiek, jo trase šobrīd nav piemērota bobsleja četrinieku sacensībām. Tas nozīmē, ka trase būtu jāpārbūvē. Saprotams, būtu jāuzceļ arī olimpiskais ciemats. Ekmanis stāsta, ka šobrīd tiekot rakstīts projekts, lai Siguldas kamaniņu trasi varētu pielāgot vērienīgajam sporta notikumam, tāpēc sporta līdzjutējiem ar nepacietību jāgaida nākamā gada nogale, kad būs skaidrs – Stokholma ­uzņems olimpiskās spēles vai ne. 

FAKTI PAR KAMANIŅU TRASI

Siguldas bobsleja un kamaniņu trases kopējais garums ar ­bremzēšanas zonu ir 1420 metru, un trasē ir izbūvētas sešpadsmit virāžas. Trases garums vīriešu sacensībās ir 1200, bet sieviešu – 1000 metru. ­Vīriešu sacensībās trasē iespējams ­sasniegt ātrumu 120 km/h.

Dodies uz Siguldu jau šajā nedēļas nogalē!

No 7. līdz 9.decembrim Siguldā notiks 2018./2019.gada sezonas BMW IBSF Pasaules kausa izcīņas 1.posms bobslejā un skeletonā. Skeletonā vīriem kopā ar Tomasu un Martinu Dukuriem savu debiju augstākajā līmenī piedzīvos Ivo Šteinbergs, bet skeletonā dāmām šoreiz mājinieču nebūs, jo Lelde Priedulēna turpina cīnīties ar ceļgala problēmām un sezonu sāks janvārī. Latvijai bobslejā vīriem būs Oskara Ķibermaņa un Ralfa Bērziņa ekipāžas, kamēr Oskars Melbārdis šo sezonu izlaidīs veselības problēmu dēļ.

Plašāku informāciju par pasākumu un programmu meklē šeit.

Teksts :  Artis Kamals

Foto: no publicitātes materiāliem