Skrien Latvija līdere Daiga Grickus: Mani iedvesmo cilvēki un emocijas!

Liepājas vēju skartā Daiga Grickus ir Bigbank Skrien Latvija sezonas līdere un tieši tamdēļ “Sportland Magazine” enerģisko skrējēju aicināja uz sarunu par sportu un tuvākajiem skriešanas plāniem. Noskaidrosim visu par aizvadīto Jelgavas nakts pusmaratonu, NRC koptreniņiem un septembrī gaidāmo “We Run Riga 2017”! Šis būs neticams stāsts no skrējējas iesācējas līdz pjedestāliem lielākajā skriešanas seriālā valstī.

Matīss Vecvagaris: Čau Daiga, parunāsim par skriešanu!

Daiga Grickus: Čau!

Tavi rezultāti vieš pārliecību, ka esi dzimusi skrējēja. Kā ir patiesībā, cik liels ir Tavs skrējējas stāžs? Vai sportoji arī bērnībā un skolas laikā?

• Cik atceros, tad sports man ir paticis jau kopš bērnības. Pamatskolas laikā aktīvi iesaistījos visos iespējamos sporta veidos. Sporta skolotājs, protams, bija pamanījis, ka skrienu salīdzinoši ātrāk nekā pārējie un bija jāpārsāv skola arī sacensībās. Atklāti sakot, man tajā laikā skriešana ļoti nepatika. Nelabprāt braucu uz rajona krosiem.

 

Pameti skriešanu?

• Pēc pamatskolas sports palika otrajā plānā uz diezgan ilgu laiku. Visu laiku aizņēma mācības, darbs un, protams, jaunības trakulības. Ik pa laikam mazliet pasportoju, bet ļoti minimāli.

 

Skrienu tikai četrus gadus, kas, manuprāt, ir salīdzinoši maz.

 

Kā atgriezies?

• Tajā laikā vēl dzīvoju Liepājā. Draudzene Elīna pierunāja aizbraukt paskriet Sieviešu skrējienā. Es tos atceros kā 7 smagākos kilometrus, kādus esmu skrējusi. Likās, ka skrienu veselu mūžību, taču šīs emocijas aizmirsās uzreiz pēc finiša. Mani aizrāva visa tā sacensību atmosfrēra, adrenalīns un kopā būšana ar visiem tiem pozitīvi uzlādētajiem cilvēkiem.

 

Un āķis bija lūpā?

• Sākām no Liepajas braukāt uz Skrien Latvija posmiem un tā lieta aizgāja. Sākumā gan skrēju tikai 10 kilometrus un ar apbrīnu skatījos uz tiem, kas var pievarēt 21 kilometru distanci. Tolaik tas likās kaut kas nesasniedzams.

 

Pastāsti par sevi, ar ko nodarbojies bez skriešanas?

• Ikdienā esmu personāla atlases un novērtēšanas speciāliste starptautiskā apdrošināšanas uzņēmumā. Ofisā pavadu kā minimums astoņas stundas dienā piecas dienas nedēļā. Dažreiz darba apjoma dēļ pirmo reizi no ofisa izeju tikai pēc plkst 17.00 un tad labs skrējiens man ir kā medus maize.

 

Kāda ir Tava ikdiena?

• Tipiska mana darba nedēļas diena sākas pirms 6.00 no rīta ar brokastīm, tad seko rīta treniņš sporta zālē pēc tam uzreiz dodos uz darbu. Mājās esmu ap 18.00, pārģērbjos un dodos uz treniņu. Mājās esmu ap 21.00. Vakariņas, sagatavošanas nākamajai darba dienai un gulēt. Nedēļas nogalēs vairāk laika mēģinu pavadīt ar ģimeni un draugiem.

 

Cik daudz vietas Tavā dzīvē aizņem sports?

• Sportam ir liela nozīme manā dzīvē. Man patīk būt visu laiku kustībā. Tas, protams, nenozīmē, ka visu laiku tikai piedalos sacensībās vai trenējos. Bet, ja man būs brīvs brīdis, es noteikti izvēlēšos to pavadīt aktīvā atpūtā.

 

Izklausās pēc veselīga dzīvesveida..

• Kopš sāku skriet, es aizvien vairāk un vairāk uzmanību pievēršu savai dzīves kvalitātei. Cenšos sekot līdzi tam, ko ēdu un dzeru, cik daudz laika veltu atpūtai un miegam.

 

Pirms Jelgavas nakts pusmaratona teici, ka tur neskriesi, taču tajā tiki pie sava personīgā rekorda..

• Jelgavas skrējiens šogad nebija plānos. Vēl līdz ceturdienas vakaram domāju, ka neskriešu šo posmu. Diemžēl viens no komandas biedriem bija satraumējies un komandai vajadzēja manu palīdzību. Uz starta līniju gāju bez noteikta uzdevuma, kas jāizpilda. Domāju, ka vienkārši skriešu pēc sajūtām.

 

Pastāsti sīkāk par savām pēdējām sacensībām!

• Trasē jutos ļoti labi. Tumsa deva efektu, ka ātrums ir ļoti liels un es burtiski lidoju. Skrējienā kompaniju sastādīja viens no NRC kluba biedriem, kas morāli ļoti palīdzēja. Trases vidū kājas sāka mazliet sagurt, bet nolēmu censties tempu nesamazināt un izskriet stabilu, vienmērīgu skrejienu. Pat nedomāju par gala rezultatu vai vietu. Skrēju savu skrējienu.

 

Ko domāji trasē, skriešanas tempu izdevās noturēt līdz finišam?

• Pēc 16 kilometriem sāka vilkt hamstringu tāpēc tempu nācās mazliet samazināt. Trasē par kopējo rezultātu vispār nedomāju. Baudīju ātro skrejienu un sajūtas, ko piešķir skrējiens tumsā. Es neesmu vēlo stundu skrējējā, tāpēc šis skrējiens sagādāja man daudz jaunu emociju.

 

Finišā skrienot, paskatījos uz lielo pulksteni un sapratu, ka beidzot esmu paskrējusi zem stundas un 24 minūtēm (iesmejas). Šis bija mans sezonas mērķis un biju centusies to īstenot visos iespiekšējos posmos. Sajūtas bija lieliskas. Sapratu, ka ar treneri esam uz pareizā ceļa un tikai jāturpina strādāt.

 

Kas ir Tavs treneris vai konsultants?

• Treniņu procesa plānošanā man ļoti palīdz Nike Run Club treneris Arnis Ozoliņš. Ja nepieciešama papildus palīdzība, konsultējos arī ar Anitu Kažemāku.

 

Cik daudz trenējies? Vai bez skriešanas nodarbojies arī ar kādiem citiem sporta veidiem?

• Skriešanas treniņi parasti ir 4-6 dienas nedēļā, atkarībā, kad plānotas nākamās sacensības. Bez skriešanas vēl eju uz sporta zāli trīsreiz nedēļā, kur parasti veicu spēka un izturības vingrinājumus. Vēl man patīk braukt ar riteni. Vairāk gan brīvā laika kādam citam sporta veidam neatliek.

 

Un salīdzinoši, kāda bija Tava ikdiena pirms pieciem gadiem?

• Ja jāsalīdzina mans dzīvesveids piecus gadus atpakaļ un tagad, tad tie ir diezgan pretēji. Piecus gadus atpakaļ sports bija gandrīz pavisam pazudis no manas ikdienas. Ikdiena sastāvēja no darba un daudz ballīšu (Daiga smejas).

 

Tajā laikā par sportu vai veselīgu dzīvesveidu nedomāju. Tie bija traki gadi – ballītes, negulētas naktis, “Fontaine” fri kartupelīši piecos no rīta, alkohols, protams. (Daiga turpina smiet un sarkt)

Tagad sports ir kļuvis par manu dzīvesveidu un ikdienu. Ar skaļām ballītēm klubā un alkaholu esmu uz Jūs. Tas mani vienkārši vairs neinteresē. Ir citas prioritātes. Vairāk pievēršu uzmanību savai fiziskajai un garīgajai labsajūtai.

 

Cik svarīgs ir atbilstošs uzturs skrējējai Daigai?

• Kā jau visi noteikti zina, pareizs uzturs iet roku rokā ar sportu. Ikdienā cenšos sekot līdzi tam, ko un cik daudz ēdu.

 

Kādi ir Tavi ēšanas paradumi?

• Ikdienā man ir trīs četras galvenās ēdienreizes un pa vidu uzkodas, jo, ja brokastis ēdu ap plkst 6.00 no rīta, protams, ka 10.00 jau vēders liek par sevi manīt. Starp pusdienām un vakara treniņu vienmēr ir kāda uzkoda vai papildus ēdienreize, lai pietiktu spēka treniņam. Un, protams, vakariņas. Vakariņu laiks un saturs atkarīgs no tā, ir vai nav bijis treniņš un, kāds tas bijis.

 

Iecienītākie produkti?

• Uzturā daudz lietoju dārzeņus, graudaugus, vistu. Īpaši lielu uzmanību uzturam pievēršu sacensību nedēļā. Našķi nav izslēgi no manas ēdienkartes. Ļauju sev panašķēties, protams, saprāta robežās.

 

Esi bieži manīta Nike Running Club pasākumos, kāds bija Tavs ceļš uz NRC?

• Mans stāsts ar Nike Run Club sākas pirms trim gadiem, kad pārcēlos uz Rīgu. Tajā laikā skriešana man jau sāka interesēt aizvien vairāk un vairāk. Rīgā gandrīz nevienu nepazinu, tāpēc pati sāku meklēt iespējas, kā aizpildīt brīvo laiku un pasportot. Neatceros kur uzzināju par NRC treniņiem, bet sāku uz tiem iet. Sākumā likās ļoti jokaini, kā es tur iešu viena, bez pieredzes. Bet aizejot uz dažiem treniņiem, es ātri vien ieguvu jaunas paziņas, jo treniņos visi ir ļoti pozitīvi un draudzīgi. Man patika, kā strādā treneri. Viņi vienmēr bija gatavi palīdzēt un man tas viss bija kas jauns. Iepazinu skriešanu pavisam no cita skatu punkta. Treniņi kļuva par manu ikdienu. Sāku just, kā rezultāti uzlabojas.

 

Uz skriešanas krekla Tev uzraksts “PACER”, ko tas nozīmē?

• Pirms diviem gadiem NRC treneris Arnis piedāvāja man kļūt par vienu no NRC tempa turētājiem. Es biju sajūsmā par iespēju palīdzēt cilvēkiem un dalīties ar savu pieredzi. Mums ir dalībnieki, kas nāk regulāri uz treniņiem un tu redzi, kā viņu sniegums uzlabojas. Šie cilvēki mani iedvesmo un atgādina, kāpēc es to daru.

 

Pastāsti sīkāk par NRC koptreniņiem!

• NRC treniņi ir ļoti daudzpusīgi. Tajos strādājam uz izturības, spēka, kā arī uz ātruma attīstību. Treniņos ir ļoti laba atmosfēra. Ir iespēja aprunāties ar treneriem un citiem dalībniekiem, apmainīties pieredzēm. Ja cilvēkam ir vēlme darboties un iepazīties ar daudz jauniem un pozitīviem cilvēkiem, tad tā ir īstā vieta, kur to izdarīt.

 

NRC koptreniņiem ir ļoti liela loma manos panākumos skriešanā.

Šobrīd Rīgā ir tik plašs koptreniņu piedāvājums, ka, manuprāt, ir grēks neizmantot iespēju un neapmeklēt tos. Koptreniņi ir kāda laba papildus motivācija, jo dalībnieki cits citu atbalsta un uzmundrina.

 

Nākammēnes gaidāms lielākais rudens skriešanas pasākums Latvijā un “We Run Riga” pārcēlsies no Mežaparka uz galvaspilsētas centru. Vai tas ir pieteikams iemesls, lai Sportland Magazine lasītāji atklātu skriešanas burvību?

• Domāju, ka viennozīmīgi ir jāizmanto šī iespēja, jo ne jau katru dienu ir iespēja izskriet pa Rīgas ielām bez sarkanajām luksofora gaismām. Manuprāt, tas būs fantastisks pasākums, kurā izskriet mūsu galvaspilsētas ielas kopā ar simiem citu skrējēju.

 

Kādu WRR distanci pati izvēlēsies 10.septembrī?

• Pašlaik vēl neesmu izlēmusi, vai skriešu 10 kilometrus vai 21 kilometrus, jo nakamjā nedēļā ir Skrien Latvija posms Valmierā.

 

Kas tevi motivē skriet?

• Mani iedvesmo cilvēki un emocijas. Esmu pat mazliet atkarīga no pozitīvajām emocijām, ko man sniedz skriešana un sports. Ja dažas dienas nav bijusi iespēja paskriet, tad es varu kļūt nejauka (smaidīgi stāsta Daiga). Ļoti laba motivācija ir cilvēki, kas man apkārt – ģimene, draugi un pat nepazīstami cilvēki, kas iedvesmojas no tevis. Tas dod papildus spēku un motivāciju turpināt iesākto, jo ne jau vienmēr ir viegli un forši. Protams, arī sasniegtie rezultāti kalpo kā labs motivators, bet tas ir otrajā plānā.

 

Kura ir Tava mīļākā valsts?

• Mīļākā valsts notekti ir Latvija. Esmu dažus gadus dzīvojusi ārpus Latvijas, taču kaut kāds spēks vienmēr vilcis atpakaļ mājās.

 

Tad tāpēc Tev tik labi sokas Bigbank Skrien Latvija, kur joprojām esi sezonas līdere!

• Pirms diviem gadiem man pat sapņos nerādījās, ka es vispār varētu kāpt uz pjedestāla kādā no posmiem. Tagad saprotu, ka ar pareizo motivāciju un ieguldīto darbu, viss ir iespējams.

 

Kā vērtē savu vadošo pozīciju Bigbank Skrien Latvija kopvērtējumā pēc pieciem posmiem? Vai tas bija Tavs pirmssezonas mērķis?

• Sākoties 2017.gada sezonai, būt līderei pēc pirmajiem posmiem noteikti nebija mans mērķis. Man tas pat prātā nebija ienācis, jo ir vismaz trīs četras meitenes spēcīgākas par mani, kas arī akīvi piedalās Skrien Latvija posmos. Būt līderei, protams, ir patīkami, taču apzinos, ka līdz sezonas beigām to saglabāt būs gandrīz neiespējami. Elite vēl parādīs, ko spēj. Konkurence meiteņu vidū pieaug ar katru gadu. Tas man dod papildus motivāciju cītīgi strādāt savos treniņos.

 

Veiksmīgi skrien arī 10 un 5 kilometru distances, kur redzi savas priekšrocības pusmaratonos vai īsākos skrējienos?

• Vislabāk un spēcīgāk jūtos pusmaratona distancē. Šeit mana priekšrocība ir izturība, kas šāda distancē ir liels plus. Īsākajās disancēs neesmu tik spēcīga, jo vēl daudz jāstrādā pie ātruma izturības un attīstības.

 

Esi manīta skrienam gan šosejas skrējienos, gan taku skriešanas distancēs. 

• Pagājušā gada ziemā nolēmu treniņu dažādībai piedalīties taku skriešanas sacensībās. Tā bija mana pirmā pieredze šāda veida sacensībās. Pēc pirmajām sacensībām sapratu, ka noteikti piedalīšos vēl.

 

Kuras ir Tavas mīļākās sacensības, tās, kurās ir precīzi izmērītas klasiskās distances, vai arī skrējieni dabā?

• Grūti pateikt kuras sacensības man patīk labāk. Katrai ir sava rozīnīte. Taku skrējienos vairāk izbaudu meža burvību, jo ātrums nav tik liels kā šosejas skrējienos. Piedevām ir iespēja pārbaudīt savu izturību nelīdzenā trasē. Esmu gan vairāk pieradusi pie šosejas skrējieniem, tur var sajust īsto ātruma garšu. Laikam priekšroku tomēr dodu šosejas skrējieniem.

 

Vai esi skrējusi stadionā? Ir kāda pieredze vai doma izmēģināt spēkus arī tur?

• Pašlaik stadionā esmu skrējusi tikai treniņos. Treneris gan ik pa laikam mudina, ka vajadzētu izmēģināt spēkus kādos stadiona mačos. Noteikti kādu reizi vēlētos pamēģināt.

 

Tavā karjerā ir arī viens maratons, kad sagaidāms nākamais?

• Pret maratona distanci izturos ar lielu pietāti, tāpēc arī manā kontā, pagaidām, ir tikai viens maratons. Noteikti būs vēl. Nākamo maratonu noteikti vēlētos izskriet kaut kur ārvalstīs.

 

Varbūt skaties olimpiskās Tokijas virzienā?

• Tokija pagaidām nav manā plānā, bet nekad nesaki nekad.

 

Tavs novēlējums Sportland Magazine lasītājiem..

• Celties, iet un kustēties. Novēlu ikvienam iepzīt to dzīves kvalitāti, kādu var sniegt sports un kustība.

 

Paldies par sarunu un tiekamies Kuldīgas pusmaratonā!